Vai izglītība ir prioritāte krīzes apstākļos?

ASV uz 3 miljoniem iedzīvotāju ir viena zinātnes universitāte. Latvijā ir pāri par 15 augstākās izglītības iestādēm, kam tiesības izdod doktorantūras beidzēja diplomu. Latvijā ir 2.6 miljoni iedzīvotāju. Latvijā, LU uz vienu studentu ir ~2.5 reizes mazāks finansējums kā Tartu universitātē un Kārļa universitātē. Latvijā, LU Datorikas Fakultātē ir 175 budžeta vietas, studentam, kas tiek uzņemts ar pirmo kārtas numuru ir ~900 punkti ISEC eksāmenos Matemātikā un Latviešu valodā, pēdējiem ir aptuveni ~180 punktu. RTU sagatavošanai uzņem 400 būvnieku kursu. (WTF?!) Latvijā ir visai augsts studējošo skaits. Latvijā arodizglītība netiek uzskatīta par prestižu, visiem vajag augstāko. Tas ir tikai mans muļķīgais uzskats, bet vai tiešām uzskats, ka visiem vajag augstāko izglītību ir pareizs? Kur paliek tehnikumi, arodvidusskolas, koledžas? Manā kursā, samazinot budžeta vietas par 2/3 pēdējā no budžeta vietām tiktu uzdāvināta.

Šis ir superīgs teiciens, kas liecina, ka Pabriks vispār nesaprot, ko runā. Domāju, ir pienācis laiks IZM beidzot samazināt savu personālu par kādiem 70 procentiem vienlaikus piedāvājot, kā mēs iegūsim nebirokratizētu, lētu un konkurētspējīgu vispārējo izglītību un kvalitatīvu un visiem spējīgiem studentiem pieejamu augstāko izglītību valsts izglītības iestādēs. Kādas ir uzturēšanas izmaksas IZM? Kādas ir vidējās vienas studiju programmas īstenošanas izmaksas? Cik mēs ietaupām samazinot IZM administratīvo aparātu un cik un kādas studiju programmas par to var īstenot? Lūdzu aprēķinus un piemērus, citādi šī ir tukša un'muļķīga pļāpāšana.

Tici man, ļoti labi zinu, kāda ir pedagoga ikdiena tāpēc mani pārsteidz tāds teksts kā birokrātijas slogs skolotājiem. Par ko tad īsti ir runa? Par drošības prasībām un darba aizsardzības prasībām skolās? Tās izvērtē darba drošības speciālists un tās nav ne mazākas kā citās iestādēs. Tālāk - higiēnas prasības. Kas konkrēti ir jāsamazina? Siltā, karstā ūdens pieejamība, kvadrātmeti tualetei? Nekāda sakara ar skogu SKOLOTĀJIEM. Tālāk. Atskaites, formulāri, sapulces - ko tas nozīmē? Kādas atskaites - skolotājiem direktoram, direktoram izglītības pārvaldei, pārvaldei IZM. Tam nav nekādas saistības ar izglītības procesu. Konkrētāk, kas nav labi? Kādas sapulces, vai Tev šķiet, ka skolā nav jāorganizē pedagoģiskās sēdes, tikšanās ar vecākiem, citi izglītojošie pasākumi? Atbildi sākumā pats uz saviem jautājumiem un tad pārmet man sajēgas trūkumu. Par kaitniecismu - kas Tu par Pabrika bloga higiēnistu, ka zini, kas ir kaitniecība vai nav? Blogs ir publiskās komunikācijas forma, kur jārēķinās ar jautājumiem par uztakstīto, it sevišķi tik muļķīgām un vispārīgām frāzēm. Tas, ka viņš ir ieguvis izglītību Dānijā - super, tikai nav jūtama nekāda pievienotā vērtība viņa izglītības piedāvājumam. Tik vien kā spriedelēšana par demokrātiskām vērtībām, tiesiskumu un citām vispārīgām politologa stilam piedienīgām substancēm. Visbeidzot šis ir kronis visam "nauda seko skolēnam kur SCP bija vien no pirmajiem idejas popularizētājiem". Pilnīgas muļķības - pirmie, kas sāka runāt par šādu principu un sāka to ieviest bija tie, ko kurienes Pabriks aizgāja - Tautas partija. Ne Pabriks, ne Štoks šim modelim nav ne klāt stāvējuši. Turklāt nauda seko skolēnam politika nav nodokļu politika, bet pedagogiem paredzētās dotācijas sadales politika. Algas'pašvaldību savastarpējo norēķinu ziņā nav nekādi nodokļi. Noslēgumā var secināt, ka grāvi ar gāzi grīdā aizstāvot Pabrika murgus, esi iebraucis Tu pats.

piedevām Pabriks, politisko zinātņu doktors, es domāju var salīdzināt gan augstskolu izdienu Dānija gan Latvijā (kur zinu ka ir bijis pasniedzējs Vidzemes Augstkolā, un iesp arī šur tur citur). IZM ir izgudrojusi veselu kaudzi birokrātisku atskaišu, formulāru, sapulču, skolas administrāciju samudžinošu vai kavējošu normatīvu (MK noteikumu utml), kas pēdējos gadu ir tikai audzis, apaudzis līdz absurdam. Tas viss vēl klāt stundu gatavošanai un rakstu darbu labošanai - gan skolotājiem, gan augstskolu pasniedzējiem. IZM arī aizrāvās ar izdevīgu ierēdņu pavairošanu, lai varētu ievākt meslus partikas kasēm. Tas viss prasa reformu, ko nespēj Vēl lai ieviestu piem. nauda seko skolēnam kur SCP bija vien no pirmajiem idejas popularizētājiem, valsts, pašvaldību nodokļu politika ir novedus pie tā, ka nav jau transporta, ceļu vai dzīves vietu, lai skolēnus koncentrētu mazāk skolās. jau 10+ dzīvojot "gāzi grīdā (- lido ... grāvī)! murgu!

vecīt, ja vari teikt ka "Kāds birokrātiskais slogs ir skolotājiem - ielikt atzīmi žurnālā un aizpildīt liecības?" tad TEV PAŠAM NAV NE MAZĀKĀS SAJĒGAS NO SKOLAS, IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU IKDIENAS, un esi spējīgs uzdot tikai muļķīgus jautājumus un šķiet, tikpat aplamus secinājumus (ja vien tie nav tīši kaitnieciski).

Raksts nekāds. Kārtējo reizi kaut kāda sagrābstīta kritika? Kur jūsu piedāvājums? Ko nozīmē - Kā plāno samazināt birokrātisko slogu skolotājiem? Kāds birokrātiskais slogs ir skolotājiem - ielikt atzīmi žurnālā un aizpildīt liecības? Jūs par ko vispār runājiet? Kāpēc nerakstiet, ka Latvijā ir nejēdzīgi daudz skolotāju uz vienu skolēnu, ka ir skolas, kurās ir labi ja simts skolēnu? Cita politika, pēc manām domām, ietver arī sakarīgu piedāvājumu nevis bezjēdzīgu noriešanu. Atzīstieties, Parbrik, jums nav nekāda piedāvājuma izglītības jomā.

zinātnei ir vienkārši par maz, tur nekadi nav par daudz pec % no IKA attistitas valstis ir 3-8x vairak (velreiz = % no IKP!!!) sekas: 1) mazas algas (jau 15 gadus) = Latviju pametuši ap 80% zinātnieku, un pāralikušie liela daļa strādā blakusdarbus, lai izviltu dzīvību 2) atņēma līdzfinansējumu ERAF uc ES projektiem, no katra "ietaupita" lata zaudetas iespeja piesaistit 2-3 latus no arzemem 3) netika dota nauda, finansejums patentiem, ideju komercializesanai, petijumieim, nevaicinaja privato iesaustisanoas (piem caur nodoklu atlaidem vai taml) - jo zinatni, atbalsat g.k. valst un tikai dazas privatas kompanijas, kaut gan tadas mazas valstis, ka somija, austrija - kandriz katra mazpilseta ir kads eiropas vai pasules limena instituts kas nodarbojas, kaut vai ar specifisku problemu, vai produktu, vai eksperimente ar jauniem produktiem

Es iebilstu pret to, ka valsts zinātnei un izglītībai dod par maz. Precīzāk, šobrīd jau tā ir par daudz. Jo! Pat viss tas mazums, kas tiek iedots, tiek realizēts gaužām neefektīvi! Ja gribam vairāk naudas, tad vispirms racionalizējam iedalītās naudas apsainiekošanas procesu! Un te nu nav daudz cerību uz vietējiem spēkiem. Tāpat kā SVF pietiekami kvalitatīvi norāda uz Latvijas idiotu kļūdām, arī izglītībā vajadzētu atrast spējīgus konsultantus no ārzemēm, kuri spētu palaist lietu pareizajā gultnē un virzienā. Nosta ar IZM diletantiem!

12-05-2009 „Sabiedrība citai politikai”: vecāku pabalstus samazināt nedrīkst „Sabiedrība citai politikai” (SCP) pieprasa Valda Dombrovska vadītajai valdībai nesamazināt vecāku pabalstus. SCP norāda, ka, ja valdība būtu ņēmusi vērā SCP ierosinājumu ieviest progresīvo nodokļu sistēmu Latvijā, kad bagātie maksā lielākus nodokļus, līdzekļi vecāku pabalstiem pietiktu. Kā zināms, valdība plāno ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nosakot „griestus” vecāku pabalstam līdz 300 latiem un strādājošajiem vecākiem pienākošos bērna kopšanas pabalstu samazināt par 50 procentiem. „Biju šodien jauno vecāku protesta akcijā pie Ministru kabineta ēkas. Ir skaidrs, ka valsts kārtējo reizi ir piekrāpusi savus iedzīvotājus. Pat ja pabalsti tiek samazināti, tad būtu jānosaka pārejas periods, jo gan jaunie vecāki, gan topošie vecāki, plānojot ģimenes pieaugumu, ir rēķinājušies ar noteiktu valsts atbalstu, kas tagad pazudīs,” uzsver SCP ģenerālsekretārs Aleksejs Loskutovs.

ieprieksejo komentaru rakstiju "Tautas bendes 14:16", jo tas komenteja SCP attieksmi pret bernu pabalstiem. Vel piebildisu - par Latvijas izglitibas un zinatnes stavokli (sekam un iemesliem) liecina gan aktivo zinatnieku, patentu, zinatniski rakstu (zemais) skaits, gan inovativo uznemumu skaits. Sadi NEVAR radit konkuretspejigu ekonomiku. Ja Latvija turpinas dot vismazakos lidzeklus ES zinatnei, izglitibai, un izgudrujumu ieviesanai rupnieciba (ne tikai nominala - naudas izteiksme uz zinatnieku bet ari -k am nav attaisnojuma! % no IKP - tad Latvija intelekts nevar attistities (ANO noverojums pec gadu desmitiem ilgas statistikas analizes). Savukart palielinat finansejumu nevar veikt bez valsts ienakumiem, sabiedriskas un privatas infrastrukturas finansesanas, kas lidz sim, ar nodokliem neaplikto ienakumu veida ir notrallinati (lepnos autinos) vai izpludusas no valsts (importa precu, luksus celojumu, un banku kreditu atmaksas veida). Nauda bija, bet ta tika notrallinata ... un tas notiek vel joprojam. Veca Saeima NAV spejigo to mainit.

Ļoti par tēmu

varbut vispirms paskaties SCP programma, kur skaidri rakstits par nepiecisamibu parskatit socialo politiku, kur Latvija, starp citu , joprojam netiek iekasets socialais nodoklis no algas dalas virs 2300 Latiem menesi (tiesi no bagatakajiem netiek iekaseti socialie nodokli no algas) - tapat nepastav progresiva nodoklu sistema kas ir 90-95% pasaules valstu, kas ir visu valsts lidzeklu trukuma sakne.

Kas tad ir šībrīža izglītības pamatā? Skolu sistēma izveidota Latvijas iedzīvotāju skaitam atbilstošais, normālai dzimstībai - 35 līdz 40 tūkstoši bērnu gadā. Bet kopš 1992.gada piedzimst gandrīz 2 reies mazāk. Protams, ka skolas ir pirmās, kas uzņem šo dzimstības krīzes vilni. Pēc tam augstkolas un tikai pēc tam - darba tirgus, kurā pēc dažiem gadiem sāks ieplūst 2 reizes mazāk jauniešu, nekā pensionēsies.

Izskatās, ka Pabrika partija klusējot ir piekritusi vecāku pabalsta samazināšanai, jo vecāku ir maz, bet zīdaiņiem nav vēlē''sanu tiesību. Tāpēc šī problēma Pabriku un Štokenbergu neinteresē!

Ļoti labs raksts. Mani ļoti uztrauc konkurētspējīgas izglītības trūkums. Plānojam dēlu sūtīt studēt Vācijā.