Vai Izglītības un zinātnes ministrija strādā mums un valstij?

Tagad, 4 gadus pēc iestāšanās ES, šīs cerības sāk lēnām izplēnēt. Izplēnēt arī tāpēc, ka izskatās - Eiropas Savienības piedāvātie līdzekļi jaunajām dalībvalstīm, tādām kā Latvija, ne vienmēr tiek izmantoti atbilstoši pēc vajadzības un mērķtiecīgi. Kā viens no pēdējiem piemēriem ir jau veselu gadu ilgusī diskusija starp Latvijas augstskolām, no vienas puses, un Izglītības ministriju, no otras puses, par 35 miljonu lieliem struktūrfondu līdzekļiem, kas domāti informācijas tīklu un datu pārraides uzlabošanai starp akadēmiskajām institūcijām. Vērotājam ir diezgan skaidrs, ka šādi datu tīkli ir Latvijas augstskolām ļoti nepieciešami, jo pa esošajiem pārvades tīkliem nav iespējams nodrošināt savlaicīgu un lielu apjomu pārraidi akadēmiskajā sfērā. Savukārt, ja tas nav iespējams, mūsu augstskolas nav konkurētspējīgas virknē akadēmisko nozaru un starptautisko zinātnisko projektu. Šādu tīklu izveide ir vienīgais veids, kā veicināt mūsu akadēmisko izaugsmi, iesaistīšanos starptautiskajā zinātniskajā un pētnieciskajā apritē, kā arī veids, kā nodrošināt mūsu valstī ilgtspējīgu attīstību.Piedaloties pēdējā Eiropas komisijas sēdē Latvijas Saeimā, manī ir tikai pastiprinājies viedoklis, ka Izglītības un zinātnes ministrija vai nu to nesaprot, vai apzināti nevēlas saprast, jo pieejamie 35 miljoni struktūrfondu līdzekļu varētu likties labs kumoss, no kura nokost, pirms kaut kas ir iedots augstskolām. Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis, šķiet, ir sekojošs: šādi projekti ir jāvada ministrijas ierēdņiem, piesaistot virkni ekspertu un speciālistu no malas, jo pašiem šādu ekspertu trūkst. Tā vietā, lai uzticētu projekta veikšanu pašām augstskolām, veicinātu transparenci un pašu akadēmisko institūciju atbildību, tiek domāts par birokrātisku ceļu, kas ļauj lielus līdzekļus izlietot administratīvām vajadzībām, nevis konkrētam projektam.Ja šo projekta administrāciju uzņemsies IZM nevis pašas augstskolas, uzskatu, ka palielināsies korupcijas draudi un samazināsies šī projekta lietderība. Cietēja būs Latvijas valsts, mūsu ilgtspējīga attīstība un zinātnes, un izglītības konkurētspēja. Tādēļ, aicinu sabiedrību uzmanīgi sekot šī projekta tālākai virzībai. Vismaz «Sabiedrība citai politikai» to jau ir sākusi darīt.