Vai Jūs šokēja Edvīna Šnores filma "Padomju stāsts"?

Bet tomēr: - ne sociālisma, ne nacionālisma ideoloģijas nav vainojamas tani apstāklī, ka tieši tās tika izmantotas lielvācu un lielkrievu imperiālistiskajā propagandā +++ nevis tika "izmantotas", bet tika "realizētas" . Jūti atšķirību? Vajadzētu tev padzīvot tajā laikā, tad tu saprastu, kas tas ir - "sociālu taisnību alkstoša krievu tauta" Kā tu pats te raksti :)) Vajadzēja paiet kādiem pāris desmit gadiem, kad ir izaugusi paaudze, kas nezin - kas tas tāds PSRS un atkal sākas murgi no gala.

Komentos bieži izskan izbrīns, pārmetumi Rietumiem ka tie daudz neko par PSRS noziegumiem nerunā, netaisa filmas utt., toties par nacistu noziegumiem un holokaustu to ir bez gala. Varu to izskaidrot gandrīz vienā teikumā ar jautājumu... proti kas tad ir tie filmu producenti kas viņas taisa, finansē un visādā veidā veicina to izrādīšanu??? Varbūt labāk mani izpratīsiet izlasot manu 19, maija komentu par Strengas kritiku... Vēlreiz apsveicu E. Snori ar ļoti spilgtas, informatīvas un efektīgas filmas radīšanu, kura mūsdienās ir ļoti vajadzīga. Kāpēc??? Kopš WW2 beigām ir pagājuši vairāk kā 60 gadi un vairums tā aculiecinieki vairs nav mūsu vidū. Rietumi slīgst vienaldzībā pret vēl arvien esošiem draudiem no Krievijas. Krievi grib atkratīties no PSRS noziegumiem sakot ka daudzas tautas ņēma dalību PSRS noziegumos, sakot ka paši tak arī esot cietuši. [Hitlera valdīšanas laikā arī cieta paši vācieši un kopumā konclāģeros vairāk dzīvibas zudēja cittautieši kā ēbreji holokaustā] Tas viņiem arī viegli izdotos ja nebūtu divu iemeslu kāpēc viņiem to nepiedod. Vispirms Krievija pārņēma visas PSRS priekšrocības i.e. veto tiesības ANO drošības komitejā, bijušās PSRS vēstniecības un citus īpašumus utt. Otrs, Krievija nav atvainojusies par PSRS pastrādātiem noziegumiem. Viena valsts nevar tik nosmelt krejumu un atstāt vājpienu. Šis ir galvenais iemesls kāpēc Šnores filma bija tik vajadzīga. Ir vēl citi iemesli kāpēc filma jārāda pasaulei... Pēc WW2, it sevišķi sākot ar 1970. gadu ebreji ir sarosijušies visā pasaulē runājot par holokaustu un noliekot nacismu. To es viņiem nepārmetu. Tā rezultātā gandrīz visa pasaule zin cik nežēlīgs un nosodāms ir nacisms. Bet tajā sakarā gandrīz nekad netiek pieminēti PSRS noziegumi. Droši vien ar nolūku, jo tik pat labi pasaulē ir zināms fakts ka daudz PSRS funkcionāru bija ēbreji. Un kurš tad grib par sevi ko sliktu teikt? Ar šo nav mans nolūks izgaismot ēbreju nedarbus, tik informēt lasītājus kāpēc Rietumi ir tik pasīvi PSRS noziegumu pielīdzināšanā nacistu Vācijai. Protams arī ne vienīgais iemesls. Šī protams nav vēsturnieka/režisora Šnores problēma, bet gan Kristovska un Vaideres, jo viņi kopā ar citiem Austrumeiropas parlamentāriešiem grib panākt lai EP juridiski pielīdzina PSRS noziegumus tiem ko pastrādāja Hitlers.

Bet tomēr: - ne sociālisma, ne nacionālisma ideoloģijas nav vainojamas tani apstāklī, ka tieši tās tika izmantotas lielvācu un lielkrievu imperiālistiskajā propagandā, lai gūtu maksimālu efektu - sociālu taisnību alkstošajā krievu tautā un - nacionālu neatkarību alkstošajā vācu tautā. Šo ideoloģiju izmantošana pasautes mēroga ekspansijas gatavošanai - vien liecina par to lielo nozīmi un spēku patiesas demokrātijas un starptautisku attiecību veidošanā. Un nožēlojams ir fakts, ka "pasaules varenie" ir spējuši aizvietot sociālā un nacionālā taisnīguma ideoloģijas ar "brīvo tirgu" un primitīvu etnisko indivīdu sajaukumu.

Mani šokē cits: Kas notiek latvijā ? Redzēju to raidījumu vel latvijas TV un gribējās paskatīties atkārtojumu, jo tur reklamēja, ka to var noskatīties mājas lapā. Iegāju tur un izrādījās tur virsraksti rāda izgrieztus fragmentus, kas to pasniedz ļoti vienpusēji. Bet nejaušības dēļ uzgāju, ka tas televizijas raidījums ir pilnībā arī pieejams knl mājaslapā! Redzot, ka raidījumi beidzas ar skaitli 412,413,414, nejauši nolēmu pašķirstīt tos un paskatīties iepriekšējos, ierakstot adresē iepriekšējos skaitļus. Izrādās, ka viss raidījums arī ir pieejams publiski zem skaitļa 411 ! <a Kapēc tad knl un delfi rāda savos rakstos tikai uz izgriezumiem 412,413,414, ja pieejams arī viss raidījums ? Vai tur kas slēpjams ? Vai tad solīto raidījuma atkārtojumu internetā var skatīties tikai aiz nejaušas sakritības skaitļos ? Ja jau tas atkārtojums izlikts publiski viss, kapēc virsraksti rāda tikai uz vienpusējiem un izgrieztiem fragmentiem? Kas par vienu taisnību visiem, iekopējiet šo arī citūr !

Šo to uzzināju jaunu. Pirmām kārtām to, ka uz cilvēku masveida iznīcināšanu aicinājuši jau Markss un Engelss; otrkārt, to, ka parastā komunistisko režīmu norma savu iedzīvotāju izn' icināšanai ir 10 procenti; treškārt, to, kāpēc Hitlera partija saucās par nacionālSOCIĀLISTIEM, ceturtkārt, to, ka acīmredzot pastāvēja sadarbības līgums starp NKVD un gestapo. Arī tas fašistu sveiciens Krievijas valsts domes tribīnē bija visai interesants. Domāju, ka filmas kritiķiem nevajadzētu pārmest filmas autoriem kadrus, kas saistīti ar Krievijas šodienu, jo šie kadri ir kaut kas līdzīgs garšvielām, kas padara filmu baudāmāku un aktuālāku.

Pēc tam, kad ir izlasīta grāmata: P. Gabra "Latvju virsnieks Nr.35473" nekas vairs nevar šokēt. Filmā šāda veida zināmi fragmenti bija meistarīgi savienoti vienā veselā un, jā - viena lieta ir lasīt un iztēloties un otra redzēt. Filma ir tiešām meistarīga un var tikai apbrīnot Šnores kungu un cerēt, ka filma paveiks to, kam man šķiet tā ir domāta - patīrīs "dzelzs priekškara" drazas no rietumnieku apziņas un arī mūsu pašu zemē tai paaudzei, kura pati nav dzīvojusi "strādnieku paradīzē" palīdzēs veidot reālāku priekšstatu par šo tumšo laika posmu.

Šoks nav īstais stāvoklis, kurā būtu jānonāk pēc filmas noskatīšanās. Vienkārši jāatceras redzētais, kad runa ir par Krieviju un visas lietas jāskatās šajā kontekstā. Visā savas vēstures posmā no tālaika līdz šim laikam Krievija nav mainījusies

Jā, lai gan daudz zināju, pirms tam, bet bija lietas kas pārsteidza mani un izskaidroja man dzirdētos faktus. Saprotu arī to nabaga krievu vēstnieku, jo izrādās Tev ir melots un manipulēts ar Tevi vairāku paaudžu garumā. Tas nav tik viegli pieņemams un sagremojams, var gadīties, ka tagad ilgi būs jāapmeklē psihoterapeits.

It nemaz nešokēja, bet filma bija super - kolosāli sasaistīti sižeti - tai būs labs sabiedrisko attiecību pēcefekts plašākā kontekstā Eiropas Savienībā. Šnore malacis.

Filma laba. Interesanta. Mani ne tik daudz pārsteidz kā ieintriģēja, ka Padomija ar Nazi ne vien noslēdza neuzbrukšanas - aizsardzības līgumu, bet gan arī apmainījās pieredzē Gestapo veidošanā un uzturēšanā. Grūti iedomāties arī, ka krievi varētu braukt uz Nazi zemi, lai sadzertu ar saviem kompanjoniem, kas starptautiskā līmenī bija pretinieki, taču reālajā dzīvē bija čomi.

brrrrriesmīgi..... :(

Spēcīgs, grods darbs. Paldies režisoram.

Paldies režisoram un viņa komandai par filmu! Filmas uzdevums nebūt nebija mūs šokēt, bet vēlreiz atgādināt, ka nekas nav beidzies, jo arī mūsdienu 21. gs. pasaulē un sabiedrībā valda līdzīgas idejas, kā arī parādās šo galējo uzskatu reāli izpaudumi. Nenoliedzami, ka filmai ir arī trūkumi, bet būtu absurdi tikai runāt par propagandu un populismu, kā to dara vēsturnieks G. Strenga (ir jau arī citi, bet šoreiz šokēja viņa izteikumi). Piekrītu Līvai, ka viņam kā vēsturniekam ir profesionāli jāskaidro vēsturiskie notikumi. Šādu skaidrojumu nedzirdēju ne vakar pirms filmas, ne arī šodienas rakstā "Propaganda The Soviet Story gaumē" (Diena, 2008.17.06.) Visu cieņu vēsturniekam Antonijam Zundam, kurš norādīja gan filmas trūkumus gan arī pozitīvos aspektus. Galvenais, ka filma ir domājošiem cilvēkiem. Tātad tā rosinās domāt. Taču rosina domāt ar jaunā vēsturnieka Gustava Strengas teiktais. G. Strenga brīnās, ka nav diskusijas par šo darbu, bet arī pats nediskutē, bet izsaka savu it kā vēsturnieka viedokli, ka šīs "filmas pirmā daļa (apmēram līdz 55. minūtei) ir vēstures propaganda, austrumeiropiešu vēstures skatījuma propaganda, bet tomēr propanganda." Tāds secinājums nerada viņam kā vēsturniekam godu. Izskan apmēram šādi: Es tā teicu un punkts! Nenoliedzami, ka mums katram radās savs iespaids un savas pārdomas par šo darbu, bet mēs to varam atļauties kā vienkāršie skatītāji. Vēsturniekam, kas ir uzaicināts izteikties par šo filmu, ir jārunā kā profesionālim. Kāpēc es to tā rakstu? Izbrīna, ka G. Strengas skatījumā mūsdienu Krievijas iekļaušana šajā filmā nav saistāma ar filmā rādītajiem vēstures materiāliem. Citēju: "Ja reiz Šņore gribēja radīt filmu par vēsturi, tad kāda velna pēc viņam vajadzēja tajā likt Rogozinu, krievu neonacistus un diktatoru Putinu? .... Filmas beigas mani nepārliecināja un lika man domāt, ka viss darbs, pat kopā ar lieliski samontēto un pasniegto (lai arī propagandas mērcē) vēsturiski materiālu, ir politiska retorika, ne vēstures skatījums, kā autors to pasniedz." Varbūt vajadzēja vēl padomāt? Varbūt šāds, lai arī retorisks skatījums filmas beigās, mūs brīdina un liek aizdomāties, ka vēsture var atkārtoties, ka šīs idejas radītāju un realizētāju rēgi tik tiešām ir tepat starp mums, ka slepkavas vēl ir dzīvi. Katrs mirklis, katrs notikums, kas ir pagājis jau ir pagātne un ieiet vēsturē, tāpēc nevajag vēsturniekam G. Strengam domāt, ka vēsture ir tikai kaut kas tāls. Arī mēs veidojam šo vēsturi ar saviem darbiem, domām. Ja jau vēsturnieks G. Strenga uzskata, ka filmā ir pausta populistiska viedokļa paušana: "Padomju stāsta beigās, kurās autors runā par šodienas Krieviju un norāda uz tās nevēlēšanos atzīt noziegumus, savādāk kā par lētu politisku populismu negribas nosaukt.", tad, izlasot viņa paustās domas šajā rakstā, rodas jautājums, kāpēc viņš nodarbojas ar faktu jaukšanu un atļaujas tik neprofesionālus izteikumus, ka Putins ir diktators. Tas diemžēl izklausās pēc "virtuves sarunu līmeņa". Mēs varam domāt par Krievijas iekārtu un tajā valdošo eliti, ko vēlamies (man Putinu ieraugot vien uzmetas zosāda), bet ... Krievijā nav diktatoriska iekārta. Putins oficiāli ir premjers (bijušais Krievijas prezidents), nevis diktators. Vai šāds izteikums arī nelīdzinās totalitārai vēstures domāšanai un izskaidrojumam? Vēsturnieks Gustavs Strenga aicina saglabāt "vēsu un kritisku prātu", bet pats to ir zaudējis, izsakoties par filmu "The Soviet Story".

Piekrītu tiem, kas neatbalsta Strengas kritiku. Es arī studēju vēsturi un apzinos, ka ir atšķirība starp akadēmiskām studijām un "populārzinātnisko" vēsturi, a la Discovery un Ilustrētā Vēsture. Bet tāda ir nepieciešama! Vēsturi ir jāskaidro, un mūsu viedoklis ir jāpadara dzirdams, un visiem taču skaidrs, ka vidējais Latvijas (kur nu vēl citas rietumvalsts) iedzīvotājs Vēsturnieku Komisijas nu jau 20 iznākušos rakstu sējumus nelasīs. Jā, mēs varam dusmoties, ka vidējais francūzis nesaprot mūsu okupācijas sāpi, bet kā tad viņš par to uzzinās, ja mēs viņam to nepastāstīsim? To darīt būtu Strengas kunga pienākums. Bet, ja viņš to nedara, tad būtu tikai pieklājīgi atdot godu režisoram - kurš to dara. Varbūt ne tik profesionāli, varbūt subjektīvi, bet viņš to dara - un visi Eiropas mediji raksta par šo skandalozo filmu, un cilvēki sāk interesēties, kas tad tur tāds ir, kāpēc Maskavā viņa lelli dedzina? Un ir panākts rezultāts, ko arī ar 200 vēsturnieku rakstu sējumiem nepanāks. p.s. Mani šokēja Bernards Šovs. Par to man nebija bijis ne jausmas.

Lieliska filma, tā turpināt!