Vai studijām augstskolā jābūt par brīvu?

nē ,nav- tas gan motive, gan paaugstina kvalitati,

noteikti jābūt par brīvu, kam ir vairāki iemesli, 1.nepalielināt kredītvergu skaitu un peļņu nekādu vērtību neradošajām bankām, 2. izglītību nevajag padarīt par biznesu, jo tas grauj izglītības kvalitāti. Jau tagad Latvijā ir savairojušies visādi šaraškina kantori, kur vajag tikai iestāties un godīgi maksāt studiju maksu un pēc dažiem gadiem saņemt augstākās izglītības papīru. Elementāri Vatson, kas maksā, tas pasūta mūziku, ja maksā students, tad viņš arī attiecīgi izturas pret pasniedzējiem, a, ja pasniedzējs nepievērs acis uz studentu nezināšanām, studenti aizbēgs pie konkurentiem un izglītības biznesa projekts ar nosaukumu " Šaraškina Augstskola" izgāzīsies, vai tam būs maza peļņa. Ja visas studijas būs par maksu, tad izglītības ministrija kukuļos iekāsīs nenormālo piķi, par jaunu kantoru programmu akreditācijām, licencēm utt. Drīzāk, vajadzētu cilāt jautājumus par izglītības kvalitāti, ja tagad 2,5-3 gados var iegūt "augstāko" izglītību, tad jājautā, ko tur īsti māca? Un kādi spečuki no turienes iznāk, manuprāt, vēl glupāki par vidusskolniekiem, jo tur vairāk degradējas nekā attīstās.

Bez vecāku gādības augušie bērni reti kad spējīgi izturēt konkursu nepilnvērtīgas attīstības dēļ. Un viņu nelaimē vainojami tieši vecāki. Bet talanti izsitīsies uz augšu paši.

SAPROTAMS,KAD PAR BRĪVU. IEBRAUCĒJIEM PAR MAKSU.

Jā,studijām augsskolā jābūt par brīvu vismaz vajadzīgo profesiju skolēniem: ārstiem,skolotājiem,inženieriem ....un visās profesijās bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.Cik ādas var cilvēkiem plēst,tad iznāk,ka mācīties varēs tik bagātie?! Cenas aug un algas netiek līdzi,mācot bērnus vidusskolā,nemaz nerunājot par augstskolu.

Nē. Par brīvu jābūt iespējai studēt apm. 5-10%, ne vairāk. Un tie tad arī būtu tie, kas savu izvēli jau izdarījuši skolā, piedaloties attiecīgos konkursos, pasākumos, olimpiādēs, un uzrādījuši labas sekmes attiecīgos priekšmetos. Citādi stājas visādi "ai, kaut kur jau jāiestājas, tad jau redzēs". Pie šādas sistēmas gan ir jābūt sakārtotai kredītu sistēmai.

"kur juus taas darba vietas ķersiet visiem studeet gribeetaajiem" === vakances ir konkrētās jomās, studenti parasti izvēlas citas jomas...

"Piemēram, 10 gadi." === Nu jau gan atvēzējies. Varbūt labāk 80 un par velti?

Tad jārada laukos situācija, lai viņi vēlētos turp doties un strādāt. Ja tiks nodrošināts labs darbs un atalgojums arī laukos, tad būs mazāk to, kas gribēs strādāt Rīgā. Mācību maksas atcelšana neko neatrisinās, ja netiks uzlabots darbinieku atalgojums un iespējas atrast labu darbu dažādos reģionos un dažādās jomās.

Izglītības sistēma Latvijā nedrīkst būt atrauta no izglītības sistēmām kaimiņvalstīs. Igaunijā Tartu Universitāte piedāvā augstākas kvalitātes izglītību nekā jebkura augstskola Latvijā, un tur izglītība ir bez maksas. Tas pats attiecas arī uz Somiju. Latviešiem kā Eiropas Savienības pilsoņiem kaimiņvalstīs studēt ir tādas pašas tiesības kā šo valstu pamatiedzīvotājiem. Maksas izglītības ieviešana draud ar vēl pamatīgāku smadzeņu aizplūšanu (brain drain) nekā šobrīd.

Maksai ir jābūt vai nav jābūt izvērtējot vecāku ienākumus,līdzī.gi kā tas ir Anglijā. Vēl labāks modelis ir Somijā, tur izglītība ir par brīvu un tauta ir gudra un konkurētspējīga.Maksas izglītībai trūkst kvalitātes. Ja students strādā, viņš nevar pilnvētrīgi pievērsties mācībām, jo ir noguris,strādāt varētu tikai pa vasaru.

Par brīvu mēdz būt tikai siers peļu slazdā. Vai nebūtu savādāk jānoformulē pats jautājums, piemēram: "Kā padarīt pieejamas studijas augstskolā visiem, kuri to apzināti vēlas". Varbūt nebūtu par lieku arī "pārcilāt" esošo studiju klāstu raugoties no kvalitātes viedokļa. Iespējams, arī valsts līdzekļi izbrīvētos.

Izlasīju Jarinovskas rakstu Dienā šogad. Tagad atradu arhīvā un iepeistoju daļu. Tur ir aŗi nopietni un prātīgi pateikts: Kristīne Jarinovska, juridisko zinātņu doktorante Piektdiena, 6. jūnijs (2008) 07:26 Bez finanšu ietekmes? Kopš 2006.gada maija Eiropas Savienība izvirza mērķi 2010.gadā sasniegt 2% no iekšzemes kopprodukta augstākās izglītības studiju attīstībai. Līdz 2003.gadam Latvijā nerimti mazināja budžeta naudu augstākajai izglītībai pret IKP - krītot līdz pat 0,5%, tad sākās atjaunotne, bet nesasniedzam līmeni pirms 1995.gada, kad valsts ieguldīja virs 0,9%. Septiņreiz mazākā Īslande jau 2003.gadā tērēja 1,5% no IKP studijām, 3% pētniecībai. Jau tad terciārajā izglītībā Lietuvas valsts gulda ap 1,06%, Grieķija - 1,33%, bet Somijas valdība - 2,07% no IKP. Lai gan tēriņi no 1995.gada stabili aug (no 26,7 milj. toreiz vairāk nekā sešas reizes), pieauguma pamatā ir mājsaimniecību izdevumi uz studentu rēķina. Nav caurredzamas sistēmas studiju maksas noteikšanai (amplitūda 250-8700). Mazas izmaksas ir tieslietu zinātnēm (optimālais izmaksu koeficients - 1,1, salīdzinot, piemēram, inženieriem - 2,9; zobārstniecībai - 5,1), taču maksas nav zemākās. Amorālā premisa "juristi atpelnīs" reducē jurisprudenci uz biznesu, atgrūžot tos, kas patriotiski tieslietas redz kā darbu valsts labā. 2007.gadā vidējā maksa arī humanitārajās zinātnēs sasniedz 1044 latus (Mākslas akadēmijā - 1855), un ekonomikas recesijas gaidās skolēns divreiz pārliks, vai vērts studēt. Kredīti būs jāatdod. Maksa valsts augstskolās pilnam laikam vidēji ir 1086 lati, kas ir krietni mazāk par vidējo budžeta finansējumu - 2432. Vērtējot inflāciju, ekspluatācijas izmaksu kāpumu, trīs līdz piecu tūkstošu gada mācību maksa var būt tuva realitāte. 2008.gadā budžets apmaksā vien 1101 pilna laika doktora studiju vietu, piemēram, pedagogiem - 73, dzīvās dabas zinātnēs - 44. 2006.gadā ieviestā programma Zinātniskās darbības attīstība universitātēs kā bija ap pieciem miljoniem, tā paliek. Tas sekmē nespēju izmantot potenciālu, akadēmiskā vide nesasniedz "kritisko masu, izcilību un elastīgumu, kas vajadzīgs, lai gūtu panākumus". Nepalielinot dotāciju strauji, valsts paliks bez ietekmes uz studiju "tirgus procesiem", jau tagad balstot tikai 23%, kamēr 77% maksā. Ne vien talantīgie dos ekonomisku efektu. Zināšanu tautsaimniecības jēga ir: maksimums cilvēku ir izglītoti, spējīgi radīt jaunas zināšanas. Augstskolās jāiesaista arī jaunieši ar vidējiem sasniegumiem, mazāku centību, neliedzot arī socializācijas funkciju. Bagāta valsts var kļūt ar intelektuālo attieksmju maiņu masās, pārslēdzot darbu no zināšanu reproducēšanas uz oriģinālu producēšanu, ne tikai savrupu izcilību. Augstās maksas ir tās, kuras, pirmkārt, daļu atturēs studēt vispār, otrkārt, sekmē izvēli nevis interešu, bet peļņas dēļ, treškārt, arī spējīgākos reflektantus mudinās sākt studijas ārvalstīs. Apliecinot akadēmiskās mobilitātes vērtību, neaizmirsīsim: talantiem aizplūstot jau pēc vidusskolas, veidojas pasaules reģionu atpalicība. Lepojoties par visvairāk studējošo tautu, der atcerēties - skaitu palielināja prasības ierēdņiem, pedagogiem, der atcerēties, cik ir pierakstījumu, pat plaģiāta. Ja maģistrants uzdod Turcijas pamatlikumu kā pašrakstītu Somalilendas konstitūciju, bet rektors aizstāv, tad akadēmiskā godaprātā ir kur augt. Plašs valsts finansējums, arī visām akreditētām privātpersonu dibinātu augstskolu programmām (saistot akreditāciju ar budžeta naudu arī šajā segmentā), ļautu ar novērtēšanas instrumentu celt kvalitāti, mazināt sadrumstalotību. Gadiem nav mēģināts kardināli palielināt pašu Latvijas nodokļu maksātāju naudas dotāciju studijām, paļaujoties uz struktūrfondu panaceju. Tā 2013.gadā beigsies, jābūt gataviem segt izmaksas pašiem. Kad plāno ieviest zināšanu ekonomiku? 2113.gadā? Saprātīgi ir ieguldīt nodokļu naudu laikus, kur būtiski pieaugtu mobilitāte gan telpiski, gan starpdisciplināri eiropeiskā intelektuālā apritē. Akadēmiskais potenciāls jākoncentrē; reāli ar citām valstīm konkurē Latvija, ne Rēzekne ar Daugavpili. Jāveido principiāli jauns, vienots Augstākās izglītības un zinātnes likums, - orientēts uz studiju un pētniecības sinerģisku sintēzi, ko mūžam nespēj akceptēt pat tikai valdības līmenī. Pašapmierinātā bezrīcības pelde birokrātijā jābeidz. Juridiski raugot, 1990.gadā, pievienojoties Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, apņēmāmies atbilstoši tā 13.pantam darīt augstskolas pieejamas "ar visiem pieņemamiem līdzekļiem, un it īpaši pakāpeniski ieviešot bezmaksas augstāko izglītību" padarīt to visiem pieejamu, turklāt ievērot principu - sasniegto cilvēktiesību līmeni var saglabāt, attīstīt, ne pazemināt. Maksas par studijām nostiprināšana ir pretrunā paktam. Tātad tiekšanās uz valsts finansētu augstāko izglītību ir ne vien stratēģisks ekonomisks uzdevums, bet pienākums.

Par brīvu mums ir veselības aizsardzība, vidējā izglītība, pirmskolas iestādes, ceļi (?) ... Labāk tomēr augstskolās maksas izglītība + valsts apmaksātās pēc sekmēm rotējošās studiju maksas un stipendijas atbalstāmajās nozarēs, un ne obligāti tikai valsts augstskolās ...

Lūk-tos 4 ar jauno vilni iegūtos miljonus varēja novirzīt šim mēr''kim-atbrīvojot vai līdz minimumam samazinot studiju maksu.Tad vismaz būtu šo krievu ļembastu par ko pieciest.A to-tā arī neredz,kur gan šie četri miljoni Jūrmalas attīstībā diži parādās.