Valdis Brože. Miniatūras skulptūras

Ķimerējis kopā stieplītes, plastikas krikumus, kas rasti mammas atvilktnēs. Tagad V.Brože pēc studijām Lietišķās mākslas vidusskolas Metālmākslas nodaļā un Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā kļuvis par vienu no pamanāmākajiem rotu veidotājiem. Mamuts gredzenā Iespējams, ja V.Brože būtu piepildījis pārējos bērnības sapņus — kļuvis par mežsargu vai estrādes mākslinieku, dāmu pirksti un kakli būtu par kādu krāšņumlietu nabagāki. Taču tās ir tikai pārdomas — kā stāsta mākslinieks, skatuves cilvēks no viņa nesanāktu, pat izstāžu atklāšanās lielākoties varot pateikt vien paldies. Ceļš līdz mākslai bijis sarežģīts, pirmajā reizē, stājoties lietišķajos, izkritis — izgāzis tušu un aizgājis mājās melnām rokām. Otrā reize bijusi veiksmīga. V.Brože rotaslietām lielākoties izvēlas sudrabu, zeltu, caurspīdīgu un necaurspīdīgu emalju. Interesants materiāls šķiet mamuta kauls — gulējis Sibīrijas zemē simtiem tūkstošu gadu, tas tagad gūst fantāzijas formas. Neticami, ka vēsturi var nēsāt kā rotu… Mākslinieks gan ir nedaudz skeptiski pret to noskaņots, jo nekad nevar zināt — sarausies vai ne. Rotās V.Brože spēlējas ar krāsu intensitāti, savienojot tās pārsteidzošās kombinācijās. Pats savus veidojumus labprātāk uzskata par skulptūriņām, nenoliedzot, ka par funkcionalitāti tiek domāts. Mākslinieks izvairās gatavot rotas konkrētam cilvēkam — tas esot grūti, pat ja cilvēku pazīsti. "Labāk ieraudzīt gatavu rotaslietu vitrīnā un to jau kā savu izņemt," saka V.Brože. Jo nianses jau neuzminēt, taču tieši tās veido rotaslietas būtību. Sākotnēji bijis grūti šķirties no radītajām rotām, šķita, ka līdz ar tām tiek atdota daļa sevis, vēlāk jau pierasts. Paša veidotās rotas vien retumis nākas ieraudzīt — pirmā reize bijusi saviļņojoša. Tas noticis vēl lietišķo laikā — gājis pa ielu un ieraudzījis meitenei ausīs paša veidotus auskarus. "Šķita, ka cilvēks pazīstams — skudriņas izskrēja cauri," saka mākslinieks. Pie sākotnes Pats mākslinieks rotas nenēsā. "Mani pat ķēdīte kaitina, tās dēļ varu kļūt nervozs," mulsi smaidot atklāj V.Brože. Pat no pulksteņa atteicies — kādu laiku panēsājis, bet tad mehānisms atteicies strādāt. Taču tas nav šķērslis radīt unikālas un krāšņas rotas. Mākslinieks veido gan auskarus, gan kaklarotas, taču visbiežāk top gredzeni. Dīvaini, ņemot vērā, ka atšķirībā no pārējām rotaslietām gredzeniem ir izmēri — katram nederēs. To mākslinieks atrisinājis, veidojot transformējamas stīpiņas — tās var būt kā apliektas rociņas, ko var savilkt stingrāk, arī dubultas stīpiņas, kā bieži var novērot Nameja gredzenos. Tiek arī piedomāts, lai gredzena izmēru nedaudz varētu pamainīt. "Izmēri nav problēma," saka mākslinieks, galvenais, lai rotas piestāv cilvēkam. Jaunajā kolekcijā EXTRA mākslinieks mēģinājis realizēt jau agrāk zīmētās skices. Jo parasti jau galarezultāts atšķiras no plānotā. Arī šajās rotās aktuāls sirreālisms, kas atklātāk vai slēptāk caurstrāvojis visu V.Brožes radīto. Patīkot.