Šķiet, visi saprot, ka nekustamais īpašums, kas saistīts ar izglītības procesu, būtu nododams pašai augstskolai īpašumā. Kopš 2005.gada augusta, kad spēkā stājās Augstskolu likuma grozījumi un valsts augstskolas kļuva par atvasinātām publiskām personām (intuitīvai izpratnei, kas tas par subjektu, salīdzinājumam – pašvaldības ir atvasinātās publiskās personas), nekustamo īpašumu nodošana augstskolām īpašumā ir iespējama. Tikai nav procedūras, kā to izdarīt, tiesiska regulējuma. Un vezums nekust ne no vietas. 2006.gada februārī Izglītības un zinātnes ministrija izveidoja darba grupu, koncepcijas izstrādei. Divu mēnešu laikā koncepcija bija gatava. Bet tad, šķiet, zuda politiskā griba jautājumu atrisināt, un sākās nebeidzams riņķa dancis. 2007.gada martā Saeima grozīja Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu, uzdodot valdībai līdz pagājušā gada 1. oktobrim iesniegt Saeimā nepieciešamos likuma grozījumus. Nepagāja ne astoņi mēneši, un vadība (vienu mēnesi pēc termiņa beigām!) sāka domāt par šo jautājumu – izveidoja kārtējo darba grupu. Arī darba grupa čakli strādāja un pēc trim mēnešiem sanāca uz pirmo sēdi. Izdomāja, ka jāgroza deviņi likumi. 13.marta plenārsēdē Saeima uzsāka jau sen neizpildīto pārejas noteikumu termiņu grozīšanu Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā. Šobrīd noteiktais termiņš – šī gada 1.maijs minētajam likumam un 1.oktobris visai likumdošanas grozījumu paketei šķiet reāls, un es ļoti ceru, ka valdība šoreiz ķersies pie uzdevuma izpildes, un mēs neesam tikai iegājuši birokrātijas spēles "mūžīgais labirints" nākošajā līmenī. Gribētos ticēt, ka darba grupa nenāks ar atziņu, ka jautājums ir ārkārtīgi komplicēts, un tā atrisināšanai nepieciešami arī Satversmes 1.panta, ANO Hartas un Vecās Derības grozījumi, un, lai to paveiktu, vajag daudz, daudz laika. Bet jautājums paliek – kāpēc, piemēram, drošības likumus, ja Kādam to vajag, var izgrozīt vienā nedēļā, bet īpašumu nodošanas likumdošanas sakārtošana prasa 3 gadus, lai jautājums vispār izkustētos no nulles punkta, ja to vajag nevis Kādam, bet tikai mūsu izglītības sistēmai, kas it kā noteikta par prioritāti?
Valsts augstskolu īpašumi. Vai ledus izkustējies?
Valsts augstskolu nekustamo īpašumu jautājums ir sens. Šobrīd daļa īpašumu pieder pašām augstskolām. Taču lielākā daļa pieder valstij, un universitātēm tie ir nodoti valdījumā vai citādi reglamentētā lietošanā. Ja augstskola ir valsts iestāde, kā tas bija agrāk, tā varētu būt normāla situācija. Taču tas īsti nesaskan ar priekšstatu par augstskolu autonomiju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.