Manuprāt, pamatvērtība valsts drošībai ir karavīra gatavība ziedot savu dzīvību. Tādēļ arvien jāgodina mūsu karavīri, jo viņi ir gatavi aizsargāt mūsu brīvību jebkuros apstākļos. Savulaik latviešu strēlnieki Tīreļpurvā kopā ar strēlniekiem no tālās Sibīrijas pierādīja savu varonību un drosmi. Šodien mūsu karavīri stāv plecu pie pleca ar norvēģiem, amerikāņiem un citiem mūsu valsts sabiedrotajiem Afganistānas ziemeļos un austrumos.
Latvijas karavīri izceļas ar savu kvalitātes zīmi. Ne velti iepriekš rakstīju blogu par „smago metālu”. Bet, uz aizsardzības sistēmu skatoties plašāk, jāatgādina daži principi, kam jākalpo par vērtību orientieriem gan šodien, gan turpmāk.
Pirmkārt, es uzskatu, ka arī aizsardzības sistēmā jābūt demokrātiskai lēmumu pieņemšanai. Tas nozīmē, ka ikviens ministrijas vai bruņoto spēku dalībnieks var ierosināt labāku problēmas risinājumu gan pēc savas iniciatīvas, gan diskutējot par citu izteiktiem priekšlikumiem. Bet, līdzko lēmums ir pieņemts, militārās struktūras to izpilda un vairs neiesaistās neauglīgās runās par nule pieņemto lēmumu.
Otrkārt, ir jābūt atklātībai lēmumos un procedūrās – protams, ciktāl tas neietekmē informācijas drošību. Ir nācies konstatēt, ka palaikam svarīgi lēmumi par iepirkumiem miljonos latu bijuši pieņemti steigā, ļoti šaurā lokā un neievērojot likumus. Atklātība jānodrošina un regulējumi jāievēro militārajai sistēmai raksturīgā veidā, iekļaujoties iekšējās ētikas normās. Dažāda veida ārpusdienesta sakari ar politisko aprindu pārstāvjiem un lēmumu apspriešana nepiemērotos formātos diez vai jāuzskata par pieņemamu.
Treškārt, jāveicina cieņpilna attieksme pret karavīru. Domāju, ka plašākā sabiedrībā tā tiešām pastāv, un cilvēki apzinās, ka profesionālais dienests prasa smagu darbu un ir īpašs. Vienlaikus uniformā tērptajiem valsts aizstāvjiem jāturpina pierādīt, ka ar savu profesionālismu, drosmi un patriotismu viņi šo godu nopelna, nevis saņem kā garantiju.
Īstenā vērtība Latvijas armijā ir un paliek karavīrs, kurš spējīgs uzņemties atbildību un iniciatīvu. Un vislielāko cieņu pelna tie karavīri, kas patriotismu vērtē augstāk par materiālajām vērtībām. Jo dzīvība jau arī nav novērtējama naudā.