Un - pats galvenais - tās projekta autori nav slavenie OMA vai _Hercog& De Meuron_, bet gan vietējais birojs. Ja jau arī pirms Olso Operas _Snøhetta_ bija vārds, kas plaši zināms ārpus Norvēģijas robežām, tad domāju, ka pēc Oslo Operas atklāšanas _Snøhetta_ ir pievienojusies to pasaules biroju klāstam, kurus arhitektūras studenti min kā savus elkus. Pārējiem arhitektu birojiem Norvēģijā Oslo Operas fakta notikums ir pamatīga uzrāviena iemesls. Sajūta ir - ja _Snøhetta_ var, tad arī mēs varam.
Atzīšos godīgi, rakstīt šobrīd par Oslo Operu ir grūti, jo pēc visa tā informācijas daudzuma, kas ir bijis citos mēdijos, pateikt kaut ko jaunu ir gandrīz neiespējami.
Arī pati jau reiz savā blogā rakstīju par Operu (skatīt http://www.tirgusdiena.lv/lat/classified/comblog/vesma_kontere_mcquilan/2007-08-27/1172).
Tādēļ šajā rakstā koncentrēšos uz divām lietām, par kurām vēl neesmu runājusi, - Operas nozīmi Oslo transporta problēmu risināšanas jautājumā un ēkas interjeru.
Uz operu ar metro
Neskatoties uz to, ka pa visu Oslo Operas jumtu ir izlikti statīvi ar brīdinājumiem, ka katra paša atbildība ir atrasties uz ēkas jumta, Oslo ir kļuvusi par vienu pastaigu vietu bagātāka.
Oslo nav visai urbāna pilsēta - pilsētas centrs nav satiksmes tik pārslogots kā citas Eiropas galvaspilsētās. Pilsētā ir daudz riteņbraucēju, un cilvēki pārsvarā cenšas pārvietoties kājām. Tas ir arī apzināts spiediens uz sabiedrību - likt tai meklēt citus pārvietošanās veidus, nevis braukt ar personīgo auto, kas Latvijā šobrīd ir ieguvis statusa simbolu. Sabiedrības ietekmēšanas veidi Norvēģijā ir dažādi - gan sabiedrības viedokļa veidošana, gan ekonomiskas sankcijas. Jau pirmajā klasē galvenās tēmas, ar ko centra skolu bērni tiek iepazīstināti, ir gan ekoloģiskais aspekts, gan katra cilvēka veselības uzturēšana, uzsverot, ka nekas nevar būt veselīgāks kā staigāšana kājām pa pilsētu, kas nav piesārņota ar automašīnu izplūdes gāzēm. Ekonomiskais aspekts saistīts ar ļoti augstām automašīnu cenām (apmēram 3 reizes augstākām nekā, piemēram, Latvijā ), gan ar maksājumu par automašīnas turēšanu īpašumā, gan ar autostāvvietu augstajām cenām, gan ar autostāvvietu trūkumu.
Opera ir lielisks piemērs pēdējā fakta ilustrācijai, jo, projektējot Operas novietni, apzināti netika projektētas automašīnu stāvvietas. Ir tikai dažas novietnes, kas paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pilsētas uzstādījums bija: Opera atrodas tieši pretī Oslo Centrālajai stacijai, tātad iespēja atbraukt ar sabiedrisko transportu ir lieliska. Ja negribi braukt ar metro vai vilcienu - brauc ar taksi.
Bet Oslo iedzīvotāji nav tik smalki. Lai arī Opera atrodas bijušajā degradētajā ostas teritorijā, tā nav tālu no pilsētas centra, un visi nāk kājām. Nākot gar jūru no Akerbrygge puses, pa ceļam ir ne tikai lielisks zivju restorāns un makšķerētāju kopiena, bet arī pašu arhitektu Snøhetta birojs, kas iekārtojies vienā no vecām ostam noliktavām.
Gide piestāv interjeram
Diena, kad mans birojs dodas apskatīt Operas interjeru, ir saulaina, un Operas jumts ir pārpildīts ar cilvēkiem, kas mēģina izbaudīt tikko sākušos ziemeļu pavasari . Opera piedāvā speciālu ekskursiju ar gidu, kas izvadā pa interjeriem, izstāstot par māksliniekiem un to ieguldījumu Operas interjerā. Oslo operā pavisam ir iesaistīti astoņi mākslas darbi. Pirmais ir tik ļoti aprunātais un daudzu nolādētais jumts, kura veidošanā iesaistījušies mākslinieki Jorunn Sannes, Kalle Grude un Kristian Blystad. Slavenākais iesaistītais vārds ir skandināvu lepnums islandiešu/dāņu mākslinieks Olafur Eliasson, kas veidojis Operas garderobes. Informāciju par notiekošajiem mūsdienu mākslas procesiem operā var iegūt mājas lapā www.operautsmykking.no.
Gide, kas pirms tam ir strādājusi Nacionālajā muzejā, ir nedaudz samulsusi, jo pirmo reizi viņai ir interjera arhitektu grupa, kas nekavējoties sāk uzdot visai specifiskus jautājumus. Jaunā sieviete melnajā bikšu uzvalkā ar korektu matu meglu un Converse kedās ļoti piestāv jaunajai Operai. Arī Operas interjeri pretstatā ģeometriskajai un monolītajam apjomam ir dažādu materiālu, detaļu un mākslas darbu mikslis. Te ir daudz dažādu koka sugu, MDF, vismaz trīs dažādi betona slīpējumu veidi, alumīnijs, koriandrs, metāli, flīzes. Piemēram, galvenajām trepēm uz lielo zāli ir trīs veidu margas - kreisajā pusē koka marga, pa vidu nerūsējošs tērauds, labajā pusē - stikls ar nerūsējošu tēraudu. Jebkurā citā vietā šāds mikslis izskatītos vismaz atbaidoši, bet šajā telpā lieliski darbojas kopā. Manuprāt, pats interesantākais ir Operā realizējusies jaunā domāšana interjeru jomā. Pirmkārt, beidzot norvēģu arhitekti ir pakāpušies prom no modernistu iedibinātas kārtības, ka LESS IS MORE, kas ir tik spēcīga norvēģu arhitektūras tradīcijā. Otrkārt, Operas interjers pierāda, ka forma vairs nav tik svarīga. Nekas nav skaists, neglīts, labs vai slikts pats par sevi. Nav pareizības un nav paredzamības. Noteicošais ir, vai tas pakļaujas galvenajai idejai par telpu. Un, vai ideja ir tik spēcīga, lai aizrautu citus .
Operas gadījumā, pat neskatoties uz objektīvām neveiksmēm Operas jumtā (pārlieku lielie slīpumi un funkcionāli nevajadzīgās līmeņu starpības, kas tiešām veicina cilvēku paklupšanu), Opera ir milzīgs notikums mūsdienu pilsētas vides attīstības ideju progresā. Ideja par to, ka pati arhitektūras forma ir organiska dabas un pilsētas sastāvdaļa, un vieta, kur cilvēkam atrasties, ir atrisināta jaunā un oriģinālā veidā. Jo, ne jau puķu stādījumi ietvju malās ir risinājums, kā pasargāt pilsētu no izplūdes gāzēm. Vienīgais risinājums ir mainīt cilvēku domāšanu, ko viņi grib no savas pilsētas. Vai viņi grib izbraukt tai cauri ar milzu automobili ar 4 litru motoru, lai pierādītu sev un citiem, ka ir bezgala veiksmīgi karjeras veidošanā, vai viņi grib dzīvot šai pilsētā? Staigāt kopā ar saviem bērniem, sauļoties uz operas jumta un nolikt mēteli garderobē, ko ir veidojis cilvēks, kura vārds mūsdienu mākslas vēsturē ir ierakstīts ar lielajiem burtiem.
saites:
Atsākot blogu, Vēsma, tāpat kā viņas kolēģe Ieva Zībārte uzsver, ka nekādās diskusijās komentāros neiesaistīsies un savu viedokli izteiks tikai blogā publicētā teksta ietvaros. Ja kādam lasītājam ir jautājumi par publicētajām tēmām, sūtiet tos uz Vēsmas bloga www.vesma.info komentāru sadaļu vai uz adresi [email protected], uzrādot jautājuma autora vārdu un e-pasta adresi .