Taisnības labad jāteic, ka Hauschka koncerts Rīgā, Hanzas peronā bija iecerēts jau aizvadītā gada novembrī. Ziņa par to apskrēja interneta lietotājus, biļešu iepriekšpārdošana bija sākusies un oficiāls paziņojums par gaidāmo koncertu bija viena peles klikšķa attālumā. Bet nāca ziņa, ka aizvadītā gada nogalē Folkeram Bertelmanam daudz laika un neatliekami būs jāpavada ASV, kur plašumā vērsās filmas Konklāvs (režisors Edvards Bergers (Edward Berger), 2024) publicitātes kampaņa. Kā nojaušams, F. Bertelmans ir šīs filmas komponists. Kā zināms, nupat, nupat mūziķis sēdēja vienā viesnīcas ēdamzālē ar Straumes meistariem Losandželosā un cerēja saņemt vienu no 6 Zelta globusiem – ASV apbalvojumiem par darbību kinematogrāfijā vai televīzijā, kuriem Konklāvs bija nominēts. Šoreiz neizdevās, bet, visticamāk, Hauschka par to ilgi neskuma, jo, kā zināms, filmai un filmas mūzikai ir pamatotas cerības nonākt starp finālistiem, pretendentiem uz Amerikas Kinoakadēmijas jeb Oskara balvu. Un zināms taču, ka pirms diviem gadiem komponista sadarbība ar režisoru Bergeru jau bija veiksmīga un viņš savās rokās vienu Oskaru jau turējis, saņemot to par mūziku filmai Rietumu frontē bez pārmaiņām.
Pirms diseldorfietis Folkers Bertelmans kļuva par piesaukto balvu saņēmēju un nominantu, un visādā ziņā šobrīd atzītu un novērtētu kino mūzikas autoru, kā pianists un producents Hauschka allaž bijis visa jaunā, neparastā kaislīgs meklētājs, atradējs un pētnieks. Jau kopš agras jaunības viņš nepaguris ķimerējas pa klavierēm, pārsteigdams sevi, citus un arī pašu instrumentu ar to, cik neierobežoti neparasts var būt klavieru skanējums to “sagatavojot” (no ‘prepared piano’ – angļu val.). Pret savu tuvāko partneri – flīģeli, Bertelmans attiecas kā pret akustisku ķermeni, kuru kopš savas radošās darbības pirmsākumiem viņš izdaiļo ar līmlentas, filca gabaliņiem un citiem materiāliem un priekšmetiem tā stīgās. Lai arī savas pēdējo gadu aizņemtības kino un studijā vispār dēļ Hauschka koncertdarbība kļuvusi ierobežota un katrs šāds uznāciens uz skatuves ir īpašs, viņš joprojām kā klubus, tā koncertzāles spēj pārvērst par skaņas laboratorijām, kurās publika ir liecinieki intuīcijas un rūpīgas analīzes savstarpējai saspēlei.
Arī savos albumos Hauschka pārsteidz, ieklīstot katrreiz jaunās, izaicinošās aranžiju teritorijās. No elektronikas pie “tīras mantas”, ko saklausām albumā A Different Forest (2019). Par mūsu, cilvēces eksistenci un dažādību, kuru mūzikā bez vārdiem tās autors mums, klausītājiem, liek sadzirdēt, noprast un sajust. Tie varbūt lieli jautājumi par mūsu kopīgo nākotni, kā tas ir ierakstā What If (2017), bet var būt arī apcere par pilsētnieku dzīvesveida plešanos līdz robežai ar pašsabrukšanu, kam veltīts 2014. gada izdevums Abandoned City.
Radošo sasniegumu un dažādo sadarbību vēsturē balstītu iepazīstināšanu ar Folkeru Bertelmanu jeb Hauschka kā neparastu, spilgtu parādību klavieru autormūzikā un fanātiski fantastiskām darbaspējām apveltītu “ķerto profesoru” studijā vēl brīdi varētu turpināt. Bet var aizķerties aiz mākslinieka un animācijas filmu režisora Edmunda Jansona zeltīto panākumu histēriju mazliet atvēsinošās atziņas, ka statuetes un vimpeļi padara lietas pamanāmas, bet nemaina to, ka labs bijis labs no sākta gala. To zina Hauschka mūzikas pazinēji, iepriekšējo viesošanās reižu Latvijā (2008. un 2015. gadā) liecinieki. Domājams, par to pārliecināsies arī tie, kuri ar mākslinieku pirmoreiz iepazīsies koncertā Hanzas peronā aprīļa izskaņā.
Biļetes uz Hauschka koncertu Hanzas peronā 30. aprīlī nopērkamas Biļešu paradīzes tirdzniecības tīklā. Uz 2024. gada 2. novembrī plānoto koncertu iegādātās biļetes joprojām derīgas.