"Autor, pieņemam ideālo variantu, ka mēs tiecamies uz pilnību un vēlamies to pašu arī no valsts.. kādi tad ir līdzekļi likt pareizi kustēties astei? kādi ir instrumenti, jūsuprāt, politiskās atbildības pieprasīšanai? vai tik nesanāks tā, ka tauta var būt tik ētiska cik iespējams, bet valdība rīkosies tāpat savtīgu u.c. nepareizu motīvu vadīta?"
Līdzekļi un instrumenti ir.
Mums:
1) jābeidz gausties un vainot Šķēli, Repši un Godmani. Jāsaprot, ka baltais princis neeksistē.
2) beidzot jāsaprot, ka politiķi meloja, melo un melos. Vienalga, kādā krāsā viņu karogs. Jautājums ir par katru mums – cik lielā mērā un kādiem meliem mēs noticam. Un kādēļ noticam.
3) jāsāk politiski izglītoties. Nevis meklēt princi, kam atdot savu vienīgo balsi reizi 4 gados. Tam, ka esmu skolotājs, medmāsa, policists, baletdejotāja vai kordiriģents, nav nozīmes. Ikvienam ir jābūt politiski aktīvam. Tikai tad, kad būsim gudrāki, politiķi būs spiesti ar mums rēķināties. Piemērs: iedomājieties, ka Jums ir bērns. Kamēr viņš ir pavisam maziņš muļķītis puļķītis, Jūs varat viņam iestāstīt nez kādus zilus brīnumus. Ar katru dienu Jūsu bērns kļūst lielāks, gudrāks un izglītotāks. Ar laiku pienāks brīdis, kad Jūsu bērns kļūs tik pat gudrs, cik esat Jūs, abi būsiet līdzvērtīgi. Jūs vairs nestāstīsiet bērnam zilus brīnumus. Protams, pastāv iespēja, ka Jūs, vēloties saglabāt savu pārākumu ar varu, kļūsiet autoritatīvs, liegsiet bērnam brīvību. Izskatās, ka mūsu valstī tas vēl nedraud... hmm - bet varbūt skābekļa nogriešana Latvijas radio norāda tieši uz to, ka draud?
Tomēr pagaidām neredzu jēgu, kādēļ politiķiem mainīties. Neredzu, kas politiķus – vecos vai jaunos – varētu mainīt. Elektorātu taču joprojām var nopirkt ar zemeni. To pierāda retorika un stils, kādā darbojas jaundibinātās partijas. Gan jau viņu ideologi zina, ko dara.
4) pats galvenais – pašiem jāiesaistās politisko partiju darbībā. Uhh, iedomājos, ko daži domā tagad, šo lasot! Bet parēķiniet paši: mūsu valstī visu nosaka 100 cilvēki. Teorētiski pietiek ar 51. Šie 51 cilvēki atrodas Saeimā, jo viņus virzījuši viņu partijas biedri. Ja pozīcijā ir, piemēram, četras partijas, kur katrā ir, piemēram, 2500 biedri, sanāk, ka 51 cilvēka viedokli, kas nosaka visu mūsu dzīvi, var ietekmēt tikai 10 000 cilvēki. Un arī šis skaitlis ir pozitīvākajā gadījumā, jo domāju, ka šobrīd arī partiju kongresos darbojas ieeļļota balsošanas mašīna. Es ticu, ka arī "sliktajās" partijās ir godīgi cilvēki, bet domāju, ka viņi ir pārāk maz un pārāk bikli, lai kaut ko ietekmētu.
Mūsu valstī ilgtermiņā nebūs kardinālu izmaiņu: kamēr tiks dibinātas jaunas partijas; kamēr esošo partiju biedri nesapratīs, ka viņiem ir jācīnās savas partijas iekšpusē, nevis aizvainojumā jāmūk citur; kamēr mēs pārējie nesapratīsim, ka varam ietekmēt ikviena politiķa darbību ar savu līdzdarbību; kamēr mēs turpināsim lepoties, ka esam apolitiski un bezpartejiski.
P.S. iedomājieties skatu. Ir 2007.gads. Lietussargu revolūcija nenotika, jo visi tās potenciālie dalībnieki iestājās pie varas esošajā partijā X... lai reāli ietekmētu valdniekus no iekšpuses. Lai reāli kustinātu asti!
Priecīgus Ziemassvētkus!