Nu jau par gaidītu tradīciju kļuvušais Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertcikls Vasaras vakara kamermūzika Mākslas centrā Zuzeum šogad norisināsies augusta izskaņā.
Šogad orķestra spilgtās personības kamermūziķu ampluā atklāsies četros atšķirīgos koncertvakaros, kurus kuplinās Oresta Silabrieža ievadvārdi. Baroka skaņumākslas pārlaicīgā dzīvesgudrība tajos sabalsosies ar mūsdienu jaunrades nevaldāmo enerģiju, un emocionāli nospriegota delartiska melodrāma – ar vien klasicismam piemītoša spožuma niansēto spēku.
27. augustā uz skatuves kāpjot rūdītiem senās mūzikas lietpratējiem, aizdomāsimies par mūžzaļām vērtībām un dzīves pārejošo dabu. Programmas centrā liktā teju hipnotiskā Stefano Landi Passacaglia della Vita te sabalsosies ar ugunīgi trauksmainu tarantellu un pat četru dažādu reģionu pārstāvošu baroka skaņražu elegances un smeldzes pilnajām čakonām. Pie vakara virsotnēm pieskaitāma arī alegorijām piesātinātā Dītriha Bukstehūdes kantāte Kā briedis brēc pēc ūdens upēm un tā dēvētā Londonas Baha svinīgā Kāzu kantāte. Koncertcikla lielākā intriga ir 28. augusta vakars – Sinfonietta Rīga stīgu kvarteta programma Rītausmas vilki, kurā īpaši šiem mūziķiem darināti latviešu komponistu darbi sabalsojas ar amerikāņu skaņraža Braisa Dressnera leģendārajam Kronos kvartetam veltīto opusu. Līdzās Aleksandra Avrameca jaundarbam, kurā īpaša uzmanība pievērsta vēja fenomena radošai izpētei, skanēs teātra pasaules smalkākās nianses pārzinošā Edgara Mākena mūzika, kam iedvesma smelta mūsu pašu lepnuma Pētera Vaska žanra virsotnēs. Ritmiskas enerģijas caurstrāvots savukārt solās būt citkārt ar sitaminstrumentu spēli asociētā Ernesta Mediņa jaunākais veikums. Sekojot pirms diviem gadiem Zuzeum atskaņotajam Džordža Krama kara neprāta tematikai velītajam darbam Black Angels, Sinfonieta Rīga stīgu kvartets turpina izzināt Kronos kvarteta plašā repertuāra lappuses, šoreiz klausītājiem piedāvājot apzināties entropisko procesu nenovēršamību līdz ar Dressnera opusu Le Bois (“koksne”). Darbs sakņots pārlaicīgajā Perotēna polifonajā rakstībā un idejā par visu lietu laicīgumu, kontemplējot par ugunsgrēkā nopostīto tūkstoš gadu seno Parīzes Dievmātes katedrāles jumta koka pārsegumu likteni.
Ne tikai Latvijas koncertdzīvē vien klātienes sastapšanās ar 20. gadsimta austriešu skaņumākslas vizionāra Arnolda Šēnberga ikonisko melodrāmu Mēness Pjero ir allaž ļoti gaidīts un īpašs notikums. 29. augustā kopā ar Sinfonietta Rīga mūziķiem to izdzīvos soprāns Katrīna Paula Felsberga. Pilna aforismiem un simboliem, laikmetu satricinošiem vērojumiem un komentāriem, šī partitūra spēcīgi rezonē arīdzan ar laiku un apstākļiem, kādos šobrīd dzīvojam mēs.
Un cikla izskaņā – trīs kamermūzikas zelta repertuāram piedēvējamas vērtības. 30. augusta programmā Mūžzaļais akācijas koks līdzās Vīnes klasiķa Volfganga Amadeja Mocarta koncertiskuma caurstrāvotajam Klavieru kvintetam, kuru pats ģēnijs uzskatījis par vienu no saviem labākajiem skaņdarbiem, skanēs ceturtdaļgadsimtu pēc tā tapušais vācu romantisma lielmeistara Kārļa Marijas Vēbera virtuoza azartiskuma un saistoša melodiskuma pilnais Klarnetes kvintets. Savukārt pirms apaļa gadsimta komponētais čehu meistara Leoša Janāčeka pūšaminstrumetu sekstets Jaunība uzmanību saista ar tautiskiem ritmiem un gaišu nostalģiju, gaumīgu humora dzirksti un atmiņā iegulstošiem melodiskiem motīviem.