Medijs Pitchfork nodēvējis Busdriver par „allaž tehniski iespaidīgu pagrīdes mūzikas brīnumbērnu”, bet žurnāls N.M.E. viņa daiļradi raksturojis kā „pilnasinīgu, uz nākotni vērstu hip-hopu”.
Regans Farkuhars (Regan Fraquhar) jeb Busdriver bieži tiek raksturots kā dikcijas un ātruma izpratnē īpaši veikls, intelektuāls reperis, kas stilistiski sliecas uz tekstuāli blīviem, gramatiski sarežģītiem un apziņas plūsmai radniecīgiem tekstiem. Interesanti, ka par savu primāro muzikālās iedvesmas avotu viņš dēvē džeza dziedātāju Džonu Hendriksu (Jon Hendricks), savukārt par iecienītāko pēdējo gadu ierakstu – Aphex Twin albumu Syro. Busdriver teksti robežojas no atsaucēm pārbagātām, kultūras un sociālās kritikas pilnām vārsmām līdz kam tādam, ko pats mākslinieks raksturo kā „nišas auditorijai paredzētu nonsensa repošanu”.
Pateicoties allaž hip-hopam tuvām, taču reizēm nenoliedzami savdabīgām muzikālām preferencēm, Busdriver ir ticis dēvēts par „hip-hopa Kapteini Bīfhārtu” un viņa agrīnākie ierasti tikuši pielīdzināti eksperimentālās mūzikas grupas The Residents daiļradei, taču pats mākslinieks intervijai medijam The Quietus paudis nepatiku pret šādiem komplimentiem, sacīdams, ka tamlīdzīgi salīdzinājumi ar baltajiem mūziķiem demonstrē plašākas publikas negatavību intelektuālismam hip-hopā. Viņš gan uzsver, ka nav no afro-amerikāņu sociopolitiskās realitātes atsvešināts, mākslinieciski pretenciozs tips: „Jums jāsaprot, ka es tomēr nāku no tumšādainu “laupītāju un narkodīleru kompānijas”; mana veida intelektuālisms vienmēr gājis paralēli šai sociālajai realitātei. Visi mani tuvākie draugi tirgoja narkotikas vai piedalījās apšaudēs viscauri manu pirmo divu albumu iznākšanai.”
Busdriver savu radošo darbību sāka deviņdesmito gadu vidū, un pirmos ierakstus publicēja ap tūkstošgades miju – vairāk vai mazāk vienlaicīgi ar tādiem (vismaz tolaik) savdabīga un eksperimentāla hip-hopa māksliniekiem kā Aesop Rock, Doseone, El-P un, plašāk runājot, tādām izdevniecībām kā Anticon un Mush. Laikā, kad meinstrīma repa zvaigznes lielākoties vēl nebija apzinājušas laikmetīgās mākslas aktualitātes, viņa brīžiem absurdie teksti atsaucās uz parādībām, kas hip-hopa mūzikā tolaik nemēdza parādīties vispār: trokšņu mūziku, laikmetīgās mākslas personībām, akusmātisko mūziku un neatkarīgo kino, ieskaitot, piemēram, īpašas vārsmas, veltītas vācu režisoram Verneram Hercogam vai čehu avangarda animatoram Janam Švankmajeram. Vēlākos ierakstos parādījās arī jaušama interese par eksperimentālo roku un indīpopu – dziesmās kā viesmāksliniekus varēja dzirdēt grupas Deerhoof dalībniekus, un bija atrodamas pat grupas Animal Collective dziesmu kaverversijas. Vēl kāda īpašība, kas allaž izcēlusi Busdriver laikabiedru vidū, ir viņa mīlestība pret savdabīgu elektronisko mūziku: reperis sliecās sadarboties ar hip-hopa pasaulei neraksturīgi ekstravagantiem producentiem vēl pirms izdevniecība Warp verificēja alternatīvu bītmeikeru kustību visapkārt pasaulei, slēdzot līgumu ar producentu Flying Lotus. „Bītus” Busdriver dziesmām radījuši tādi producenti kā jau minētais Flying Lotus, Nosaj Thing, DJ Danger Mouse, Modeselektor, Moderat, Daedelus un Prefuse 73.
Šī gada sākumā Busdriver atgriezās pie klausītājiem ar divu dziesmu minialbumu The Imperfect Cinema, savukārt jūnijā tika publicēts viņa jaunākais solo albums Electricity is on Our Side. Mākslinieks, apgalvo, ka lielāko daļu albuma ierakstījis savās mājās, „bītu” radīšanai izmantojot novecojušu tehniku, kā arī uzsver, ka jaunais ieraksts „nav paredzēts nejaušam klausītājam.”
2018. gadā Skaņu mežs notiek 16. reizi. Centrālie festivāla koncertvakari noritēs 12. un 13. oktobrī mūzikas namā Daile. Festivāla mūziķi tiks izziņoti tuvāko mēnešu laikā.
Biļetes uz festivālu iespējams iegādāties Biļešu servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv.