Pagājušās nedēļas nogalē notikušais Skaņu meža atklāšanas koncerts atgādināja par savulaik ierastajiem eksperimentālās mūzikas festivāla ceļojumiem pa dažādām Rīgas vietām, vēl neapgūtas telpas piepildot ar nepieradinātu avangarda mūziku. Atmiņā Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, vēl topošās Grīvas mēbeles, kultūras pasākumiem uz laiku atvēlētās Andrejostas ēkas – tās tikai dažas no vietām, kurās vairāk nekā divdesmit gadu laikā notikuši Skaņu meža mūzikas un mākslas pasākumi. Kā lieliska, mājīga kultūrtelpa skaņu un jau sākotnēji tur izmēģinātajām gaismu spēlēm 27. septembra vakarā atklājās fotostudija SunsStudio Āgenskalnā. Jau pirmais priekšnesums spilgti iezīmēja vienu no Skaņu meža galvenajām tendencēm – jau trešo gadu desmitu pulcēt mūziķus, kuri neatkarīgi no vecuma un pieredzes atklājuši vai nav zaudējuši spēju rotaļāties ar visdažādākajiem skaņu radīšanas un cilvēka dzirdes maņu mijiedarbības veidiem.
Kurš klasiskais mūzikas instruments visprecīzāk spētu atdarināt odu sīkšanu? Visticamāk, vijole, un, ja Zviedrijā mītošajai amerikānietei Ketai Ernandesai vēl pievienojas trokšņu elektronikas duets Elka Bong, ar aizrautīgi improvizētu aptuveni divdesmit minūšu priekšnesumu ir gana, lai katrs klātesošais sajustos kā 2025. gada Skaņu mežā godam iebridis, ar aso skuju rotām aplipis un gatavs piedzīvot galvenos festivāla koncertus 3. un 4. oktobrī Hanzas peronā. Festivāla mājaslapā atradīsiet informāciju arī par vairāku mākslinieku meistarklasēm, kuras mēdz izrādīties aizraujošākas un personiski pietuvinātākas par koncertiem.
Vēl uz mirkli atgriežoties atklāšanas vakarā SunsStudio, nedrīkst palikt arī publiski paustas uzslavas parādā Baltic Analog Lab vizualizācijām – viss ģeniālais ir vienkāršs! – Losandželosas trokšņu un elektroakustikās mūzikas solomākslinieka Tviga Hārpera uzstāšanās laikā. Vecu un dūcošu kinoprojektoru dažādos virzienos projicētās bildītes un kabatas lukturīšu gaismas starus šķēla gan plakanas, gan optiski aktīvas stikla plāksnes un dažādu formu trauki, rotējot uz vinilplašu atskaņotāja, gaismām aicinot ēnas uz deju vai arī otrādi.
Takas krustojas
Atklāšanas koncerts atgādināja arī par Skaņu meža sazaroto taku krustošanos ar citiem mākslas projektiem, daļai šeit atklāto mākslinieku atrodot savus klausītājus un vēlāk uzstājoties citos festivālos un solokoncertos. Arī šeit notikusi mijiedarbība jeb riņķa dancis visos virzienos gan ar tagadējā Hanzas perona radošā namatēva Mika Magones festivālu Zemlika Durbē, gan ar Kaspara Rolšteina rīkotajiem analogā kino un improvizētās mūzikas cikla Tabula rasa vakariem, gan ar Brīnumu nakti Madonā, kuras rīkotāja Margrieta Griestiņa Skaņu meža laikā šogad piedāvās gleznu izstādi Albuma vāciņš ar iepriekš neizdotiem, kā arī izdomātiem plašu vāciņiem, pēc kuru sižeta būs nojaušama attiecīgo albumu žanriskā piederība: piemēram, Crazy Frog – eurodance, Packman – hiphops, Sprīdītis – folklora.
Visu iepriekšminēto pasākumu apmeklētāju loks pārklājas un cits citu jau pazīst kā raibu suni, lai, atkal sapulcējoties, ne vien individuāli "patērētu mākslu", bet arī ar aizrautību apspriestu un līdz vissīkākajām detaļām analizētu pieredzētā pēcgaršu. Šīgada Skaņu meža dalībnieces – igauņu un latviešu izcelsmes balss improvizatore Eleonora Kampe (uzstājās Baltajā naktī) un Rīgas dziedātājas un autores Kristiānas Kārkliņas tumšās mūzikas grupa Pamirt (spēlēs Skaņu mežā 4. oktobrī) – pirms dažiem gadiem savu mūzikas festivālu debiju Latvijā piedzīvojušas festivālā Kartupeļpalma Salaspilī. Savukārt pēdējā laikā daudz teātrim komponējošais mūziķis Kārlis Tone, kurš Skaņu mežā uzstājies gan ar savu ilggadējo postroka trio Tesa, gan ar vēlāk izveidoto grupu Grab, 3. oktobrī kopā ar čellisti Sarmu Gabrēnu un multiinstrumentālistu Uģi Jansonu-Krastiņu spēlēs speciāli 2025. gada Skaņu mežam sagatavoto skaņdarbu Balss lūzums. Viņiem pievienosies arī jauktais koris Dziesmuvara, kas šogad svin simt gadu jubileju.
Dziedātājas un autores Kristiānas Kārkliņas tumšās mūzikas grupa Pamirt spēlēs Skaņu mežā 4. oktobrī. Foto –Kristīne Krauze Slucka
Sākot no nulles
Vai skaitļiem ir nozīme? Par to dziesmā Numerology reflektē šīgada Skaņu meža plaši pazīstamie ārvalstu viesi – angļu grupa These New Puritans. Par sava pirmā – postpanka un ārtroka tradīcijās ieturētā – albuma Beat Pyramid (2008) iedvesmotājiem mākslinieki minēja amerikāņu hiphopa kolektīvu Wu-Tang Clan un angļu elektroniķi Aphex Twin, savukārt These New Puritans dziesmai Elvis šī gadsimta pirmās desmitgades nogalē bija izredzes kļūt par katras indie lecamballītes hitu. Grupas līderi Džeku Bārnetu laikraksts The Guardian ir salīdzinājis ar 80. gadu ansambļa Talk Talk līderi Marku Holisu, jo abi izvēlējušies dziļi personīgu muzikālo ceļu, nebūdami ieinteresēti komerciālos panākumos. Tāpēc These New Puritans dalībnieki ir kļuvuši eksperimentālāki, mazāk domājuši par hitiem, un tāds ir arī šogad iznākušais albums Crooked Wing. Grupa These New Puritans uzstāsies 4. oktobrī.
Kad Šabaka Hačingss nolika malā saksofonu un pārorientējās uz dažādu flautu spēles apgūšanu, īpaši japāņu šakuhači, ko pats atzīst par ļoti grūti apgūstamu instrumentu – taču viņu vilina piedzīvojums, sevišķi, kad viss jāsāk no nulles –, žurnāls Rolling Stone nodēvēja viņu par mūsdienu Londonas džeza celmlauzi. Šabaka Hačingss 4. oktobrī būs dzirdams duetā ar frīdžeza bundzinieku Hamīdu Dreiku.
Izvelc savu lozi!
Īru un čīliešu grupas Sega Bodega daiļradi starptautiski pazīstamā festivāla Primavera Sound rīkotāji raksturojuši kā "ieskatu popmūzikas nākotnē" jeb – vienā vārdā – hiperpopu. Tas reizē var izraisīt apjukumu, apreibināt un savaldzināt, sintētiskai elektronikai satiekoties ar akustiskiem instrumentiem un lipīgās dziesmās izstāstītu melodrāmu, kurā sava vieta atrodas gan grandžam, gan triphopam un spēka balādēm. Projekta autors Salvadors Navarete iesaistījies arī mūzikas radīšanā Bjorkai un tikai pēdējos gados sācis dziedāt pats.
Pērn iznākušais Sega Bodega albums Dennis attēlo stāvokli starp sapni un nomodu, stāstot par mentāli spraigu brīdi mūziķa dzīvē ar neskaitāmām bezmiega un trauksmes dienām, kas mijušās ar eiforijas un aktivitātes periodiem. Kāds žurnālists albuma klausīšanos salīdzinājis ar briesmīgu paģiru piedzīvošanu. Tātad īpaši uz koncertu aicināti atturībnieki, kuri par paģirām neko nezina, bet klusībā pēc tām ilgojas, jo dzirdējuši baumas, ka neciešamas abstinences stāvokļi mēdz gan iznīcināt, gan iedvesmot, tomēr nekad nevari būt drošs, kuru no abām lozēm izvilksi un kura skaitās tā laimīgā. Sega Bodega festivālā uzstāsies 3. oktobrī sadarbībā ar vizuālās mākslas projektu Total Emotional Awareness. Audiovizuālajā priekšnesumā skanēs gan drīzai publicēšanai lemti skaņdarbi, gan tādi, kas nebūs dzirdami vairs nekad.
4. oktobrī nepalaidiet garām eksperimentālās vokālās mākslas leģendas Džoanas La Barbaras uzstāšanos. Šī amerikāņu dziedātāja un komponiste jau vairākas desmitgades iedvesmo nākamās avangarda vokālistu paaudzes.
Skaņu mežs
Hanzas peronā 3., 4.X plkst. 19
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 40–55