Ainars Mielavs. Kad cilvēks kļūst krietns

Tagad esmu nonācis tur, kur jānonāk katram cilvēkam, kuram atveras acis. Un acis atveras tad, ja viņš ir pa īstam un laimīgi iemīlējies un saņem tādu pašu mīlestību pretī. Tajā mirklī cilvēks uzreiz kļūst godīgs, pārstāj melot un redz, kas ir taisnīgi un kas nav. Vienkārši cilvēks kļūst krietns. Ja cilvēks tāds nekļūst, tā nav īsta mīlestība, kaut kas tur ir griezi. Un tā es esmu nonācis pats pie sevis un rakstu dziesmas drīzāk jau sevis dēļ, lai es varētu formulēt to, ko es domāju," saka Ainars Mielavs neilgi pēc Mielava un Pārcēlāju trešā albuma Bezgalīga lēnā deja iznākšanas. Diskā — desmit jaunu dziesmu, kas drīzumā skanēs arī dzīvajā: Mielavs un Pārcēlāji jau sākuši mēģinājumus un novembrī sāks koncertturneju pa visu Latviju. Jaunajā albumā ir divas galvenās tēmas — mīlestība un latvietība. "Es dziedu par to, par ko es domāju. Es dziedu to, ko es jūtu. Man nekas nav speciāli jāizdomā," uzsver dziedātājs. "Visu, ko vēlējos pateikt, tajās dziesmās arī ir pateikts. Un tikai tad, ja rodas kādi jautājumi pēc to noklausīšanas, es būtu gatavs kaut ko paskaidrot vai teikt, ko esmu ar to domājis. Piemēram, ja kāds man jautātu, ko nozīmē "sotaks" dziesmā Latvieši, kas turas kopā, es teiktu, ka tas nav domāts simt cilvēku, bet tas ir domāts tieši "sotaks" — proti, ko padomju laikā liela daļa cilvēku saprata kā 100 gramus."Uz savas planētas Ainars stāsta, ka jau trīs gadus izvairās no vietējo plašsaziņas līdzekļu "patērēšanas". Viņš ar ģimeni dzīvo savā pasaulē, uz savas planētas, norobežojoties no nepatīkamas apkārtējās vides. "Un garastāvoklis ir uzlabojies, kā teiktu Jevgeņijs Griškovecs," viņš piebilst. "Uz manas planētas ir divi galvenie cilvēki — es un mana sieva, tad ir mūsu meitiņas — troņmantinieces. Mums ir daži draugi, viņi visi ir ļoti labi cilvēki. Stipri cilvēki. Esmu sapratis, ka lielākā daļa no tā, kas notiek apkārt, man nav saprotama un man par to ir kauns, un es negribu tādās lietās piedalīties. Tāpēc vienīgais veids, kā turpināt dzīvot, man bija kaut kādā veidā norobežoties no lielas daļas sabiedrībā notiekošajiem procesiem." Vai jūtaties laimīgāks? "Laimīgs es jutos arī tad, kad nebiju norobežojies, jo esmu atradis savu mīlestību, bet tagad jūtos mierīgāks un jūtos labāk. Sabiedrībā mani visvairāk uztrauc tas, ka es nejūtu, ka šo valsti vada gudri un krietni cilvēki. Diemžēl es neredzu tos, kuri varētu nākt strādāt šo muļķu vietā. Vislabāk pateica mana sieva, kad pirms kāda laika mēs apspriedām šīs problēmas. Viņa teica: mums, latviešiem, šeit Latvijā neiet, jo cilvēki netiecas pēc mīlestības un netic mīlestībai. Ja viņi tiektos un ticētu, ja viņi šo mīlestību atrastu, tad viņi, kā es jau teicu, kļūtu taisnīgi, krietni un labi. Cilvēki baidās mīlēt, baidās noticēt mīlestībai, viņi savu enerģiju novirza nezin kur."Dzīve bez komentāriem Viens no A.Mielava pēdējiem sasniegumiem ir pilnīga atteikšanās no interneta komentāru lasīšanas. "Es arī agrāk ar to neaizrāvos, bet, protams, šad un tad paslīdēja kāja, jo īpaši, ja tika apspriesta mūsu mūzika, un es palūkojos, ko tad cilvēki raksta. Uzskatu, ka tie, kuri gribēs pateikt kaut ko labu vai kuriem liksies, ka es nodaru ļaunu kādam vai kādai sabiedrības daļai, viņi noteikti atradīs veidu, kā man to pateikt tieši. Šī zeme nav tik liela, lai neatrastu šādu iespēju. Anonīmi viedokļi, manuprāt, vispār nav viedokļi. Neesmu pārliecināts, vai šīs aizkulišu debates internetā būs dzīvotspējīgas pēc desmit gadiem. Pieļauju, ka tam vajadzētu izzust." A.Mielavs turpina vadīt savu mūzikas ierakstu izdevniecību Upe. Uz jautājumu, vai no tā šobrīd var pelnīt, viņš atbild: "Pelnīt diez vai var, bet izdzīvot — var. Nekādas īpašas nākotnes ilūzijas es neloloju. Šajā jomā Latvijas ierakstu kompānijas sagaida tāda pati nākotne kā ierakstu kompānijas visā pasaulē. Var tikai cerēt, ka saglabāsies pietiekoši daudz cilvēku, kuri mūzikas ierakstu uzskatīs par kaut ko līdzīgu grāmatai, kuriem būs svarīgi, kā smaržo kompaktdiska svaigi nodrukātais vāciņš, kuriem būs patīkami turēt oriģinālu ierakstu rokās. Ja šādu cilvēku būs pietiekami daudz, tik maza izdevniecība kā Upe vēl varēs eksistēt. Ja šo cilvēku skaits saruks, būs jādomā par darbības profila maiņu." Ainars ir priecīgs, ka atkal pievērsīsies skatuves darbam: "Tas ir ļoti skaisti, un es to ļoti mīlu." Pārcēlāju turneja sāksies 1.novembrī Cēsīs, bet noslēgsies 2009.gada 14.martā Daugavpilī (koncertu saraksts — www.parcelaji.lv). Vai ir vēlme pārsteigt klausītājus? "Pārsteigt vajag tikai ļoti tuvus cilvēkus. Es, protams, ļoti augstu vērtēju klausītājus, kuri mums palikuši uzticīgi visus šos gadus, bet es uzskatu, ka svarīgas ir pašas dziesmas. Mums tagad ir jaunas dziesmas, kas jau ir tas pārsteigums.