Ar dziesmu Latvijai

"Man patīk, ka ir iespēja uzstāties interesantā kompānijā lielas auditorijas priekšā kārtīga orķestra pavadījumā," dziedātājs priecājas. Vai Smaidas ir patriotiska dziesma? "Es drīzāk teiktu, ka tas ir veltījums tēva mājām, dzimtenei…" Lapčenoks nosaka un atklāj, ka šī dziesma parasti viņam nāk prātā, atrodoties svešās zemēs, kad sailgojies pēc Latvijas. "Kas nu mums, latviešiem, par patriotiskām dziesmām — mēs apdziedam dzimto zemi, mežus, upes… Krievu laikos — tad gan bija patriotiskās dziesmas: par to, kā kaut ko iekarosim, uzvarēsim, izcirtīsim mežus…" viņš atminas. "Paldies Dievam, ka man neko tādu nav nācies dziedāt!" dziedātājs no sirds izsaucas. Par dziesmu Manai Dzimtenei, ko arī varētu uzskatīt par patriotisku dziesmu, viņš vien nosaka — tā bijusi veltīta Dziesmu svētkiem un dzimtajai zemei, nekas briesmīgs tās tekstā nav bijis atrodams. V.Lapčenoks neslēpj, ka patriotismu un uzskatus dziedātāji tolaik varējuši visai veiksmīgi izpaust zemtekstā. "Droši vien kāds atceras dziesmiņu par balto pūku, kas atlido pa vējam. To dziedājām pieņemšanas komisijai, tajā sēdēja tik "gudri" cilvēki, kas zemtekstus acīmredzot nesaprata un neticamā kārtā dziesmu pieņēma bez iebildumiem…" viņš smejas. *Dziesmu veltīs arī draugam Dziedātāja Līga Robežniece līdz šim piedalījusies jau vairākos Muzikālās apvienības 7 producētajos pasākumos, tādēļ viņas dalība koncertos Mana dziesma Latvijai, kas uz Nacionālā teātra skatuves risināsies četrus vakarus, esot tikai likumsakarīga — Līga jau gadus septiņus jūtoties kā īsta Latvijas patriote. Tas tā kopš brīža pirms septiņiem gadiem, kad dziedātāja Marija Naumova uzvarēja Eirovīzijā, un Līga bija viena no viņas pavadošajām vokālistēm. "Pēc atgriešanās no Tallinas devāmies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Brīdis bija patiešām īpašs!" Ziedus pie pieminekļa Līga Robežniece liks arī valsts dzimšanas dienā 18.novembrī. Dziesmu Es redzēju bāleliņu no Čikāgas piecīšu repertuāra, ko Līga dziedās kopā ar Jāni Krūmiņu, viņa izvēlējusies pēc muzikoloģes Daigas Mazvērsītes ieteikuma. Arī viņai pašai šī dziesma šķiet īpaša. "To veltīšu savam draugam — izpletņlēcējam Mārtiņam Arājam. Viņš bija viens no tiem izpletņlēcējiem, kuri pirms pāris gadiem briesmīgā veidā aizgāja bojā. Dziesmu veltu arī pārējiem karavīriem, kas gājuši bojā miera apstākļos. Nezinot medaļas otru pusi, grūti iedomāties, kā tas ir…"