Riharda Vāgnera opermūzika, vasara un Cēsīs – vērtības, kuru savstarpējā saikne ar katru gadu kļūst arvien stiprāka, un kas Latvijas kultūrkartē radušas vērā ņemamu vietu. Pirms pāris nedēļām koncertzālē Cēsis izskanēja Vāgnera Dievu mijkrēslis, ko publika uzņēma ar lielu sajūsmu, savukārt pērn piedzīvotais operas Zīgfrīds koncertatskaņojums ieguva Lielo mūzikas balvu 2023 nominācijā Gada koncerts.
Sākums Cēsu vāgneriānai meklējams 2019. gada jūnijā koncertzāles Cēsis piecu gadu jubilejas koncertā, kad dzirdējām Valkīras pirmā cēliena koncertatskaņojumu, 2021. gada vasarā Cēsu pilsparka estrādē notika Riharda Vāgnera operas Valkīra trešā cēliena koncertuzvedums, savukārt 2022. gada vasarā atkal koncertzālē baudījām operas Tristans un Izolde koncertatskaņojumu, kas tika nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada koncerts.
2025. gada augustā gaidāmā operas Parsifāls koncerttskaņojuma titullomā dzirdēsim zviedru tenoru Mihaelu Veiniusu (Michael Weinius), kurš bija izcils Zīgmunds operas Valkīra Cēsu koncertuzvedumā 2019. gadā, pārliecinošs titullomu atveidotājs operu Zīgfrīds (2023) un Dievu mijkrēslis (2024) koncertatskaņojumos Cēsīs. Kundrija būs zviedru mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), kas pasaules slavu iemantojusi ar Riharda Vāgnera operlomu interpretācijām un ir pazīstama arī Latvijas klausītājiem – viņa bijusi Frika Vāgnera operu Reinas zelts un Valkīra uzvedumos Latvijas Nacionālajā operā, kā arī dziedājusi Brangēnu operas Tristans un Izolde koncertuzvedumā Cēsīs 2022. gadā Andra Pogas vadībā. Savukārt Gurnemancu dziedās viens no izcilākajiem Vāgnera basiem pasaulē, dāņu operdziedātājs Stefens Millings (Stephen Milling); šī būs viņa pirmā viesošanās Latvijā.
Cēsu koncertatskaņojumā tradicionāli piedalīsies Vāgnera mūzikas lasījumos jau pieredzējušais Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā, kā arī Valsts Akadēmiskais koris Latvija.
Operai par pamatu ņemta XIII gadsimta sākumā tapusī vācu minnezingera Volframa fon Ešenbaha bruņinieku episkā poēma Parsifāls. Ideja radīt operu pēc šī darba motīviem Vāgneram radās jau 1857. gadā, atrodoties savu radošo spēku virsotnē. Taču darbs pie Parsifāla bija ilgs – pirms tam komponists pabeidz operas Tristans un Izolde, Nirnbergas meistardziedoņi un pat savu ievērojamāko dzīves projektu – operu tetraloģiju Nībelunga gredzens. Tikai tad Vāgners ķērās pie Parsifāla, kas kļuva par dižā komponista radošā mūža noslēdzošo darbu. Operas pirmizrāde norisinājās 1882. gada 26. jūlijā Baireitas operteātrī. Vien pusgadu vēlāk komponists devās mūžībā.
Titurela dēls, jaunais karalis Amfortass cieš neciešamas sāpes no nedziedināmas brūces, kas cirstas ar burvju – Ciešanu – šķēpu. Karali glābt spēj vien svēts vientiesis, kura ierašanās, kā pareģots, gaidāma pavisam drīz. Uzrodas Parsifāls, kurš neatminas savu pagātni, neskaitot miglainas atmiņas par savu jau mirušo māti. Tomēr sākotnēji šķiet: Parsifāls nav spējīgs dziedināt karali un nav cienīgs kļūt par Svētā Grāla bruņinieku.
Jaunekļa tālākie ceļi ved uz burvja Klingzora pili. Burvis pavēlējis Kundrijai viesi savaldzināt, taču kad tas izdevies, Parsifāls negaidīti rod apskaidrību. Klingzors dusmās uzbrūk un met tam burvju šķēpu – to pašu, ar ko ievainots karalis Amfortass –, taču Parsifāls šķēpu satver, un tajā pašā mirklī beidzas Klingzora burvestības, viņa varai pienācis gals. Parsifāls atgriežas Amfortasa pilī un ar burvju šķēpa pieskārienu dziedina sāpēs mocīto karali.
Operas Parsifāls koncertaskaņojumu Cēsīs organizē Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle Cēsis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
Biļetes uz operu Parsifāls ir jau nopērkamas koncertzāles Cēsis kasē, Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilsesuparadize.lv.