Jebkura pieredzējuša septiņdesmito gadu rokmūzikas kolekcionāra plauktiņā ir kāds Deep Purple albums. Visticamāk, tie ir In Rock (1970), Fireball (1971) vai Machine Head (1972), kas sen kļuvuši par nepārspētiem smagā roka paraugiem un mācību līdzekļiem. Dziesmas Smoke On The Water sākuma akordi pazīstami katram bērnam un tikuši citēti neskaitāmas reizes. Daudziem goda vietā pie sienas bijis arī kāds plakāts, kur grupa redzama savā zelta sastāvā, kādā tā spēlēja septiņdesmito gadu pirmajā pusē un vēlāk vēlreiz sanāca kopā astoņdesmitajos. Aizejot šo zelta sastāvu pirmais ir izjaucis ģitāras virtuozs Ričijs Blekmors, kura rokraksts tik ļoti raksturo grupu jau kopš pirmsākumiem sešdesmitajos gados, bet nu viņš no hārdroka ir aizgājis pavisam un kopā ar sievu Kendisu Naitu spēlē viduslaiku mūziku Blacmore"s Night — pirms dažiem gadiem viņi koncertēja arī Rīgā. Otrs grupas valis un raksturīgā skanējuma balsts ar savām varenajām ērģelēm vienmēr bijis Džons Lords, bet viņš grupu atstāja īsi pirms iepriekšējās Deep Purple vizītes Rīgā, kaut tika solīts, ka tā būs viena no pēdējām reizēm, kad Lords uzstāsies kopā ar grupu. Joprojām Deep Purple (att.) priekšgalā ir dziedātājs Ians Gilans, ierindā ir arī klasiskā ritma grupa — bundzinieks Ians Peiss un basists Rodžers Glovers.
Nu jau vairāk nekā desmit gadu grupā spēlējošajam ģitāristam Stīvam Morsam var uzsist uz pleca, ka viņš nekopē ģitāras ģēniju Blekmoru — to gluži vienkārši nevar izdarīt. Tagadējais taustiņinstrumentālists Dons Eirijs arī ir vīrs ar pieredzi, viņš savulaik spēlējis gan Blekmora grupā Rainbow, gan ar Oziju Osbornu. Dažs noteikti sarauks degunu un ignorēs šos klasiķus, bet viņu ieguldījums rokmūzikā ir tik liels, ka aiziet 18.augustā uz Arēnu Rīga un godināt šos vīrus ir katra rokmūzikas īstenā fana pienākums. Un skan tas viss vareni kā kādreiz, citādi šie vīri liktu instrumentus nost un laiski gozētos savās villās.