Šis skaņdarbs ir mans veltījums Saulei, Saules sistēmas galvenajam enerģijas avotam. Bez Saules nekā nebūtu. Saule rada un dod mums iespēju saredzēt brīnumu, igauņu komponists Urmass Sīsasks komentē savu jauno kora opusu Saulei brīnumu radot. Viņš to sacerējis pēc diriģenta Māra Sirmā lūguma. Līdz ar 16 citu zemju komponistu darbiem jauniešu koris Kamēr… to pirmatskaņos projektā Pasaules Saules dziesmas 3. un 4.VII Latvijas Universitātes aulā.
2500 zvaigznes
U.Sīsasku dzimtenē uzskata par savdabi un nebeidz par viņu stāstīt anekdotiskus atgadījumus. Viņš nedzīvo "pareizu", sabiedrībā kanonizētu dzīvi. Kopā ar iepazīšanās sludinājumos atrasto draudzeni dzejnieci Annu Kahro viņš apmeties nelielā namiņā Tallinas nomalē pamestu siltumnīcu lauka malā, šajā sirreālajā vidē komponējot garīgus kora darbus: mesas, oratorijas vai klavieru ciklus, kuru nosaukumi vedina lūkoties debesīs. Kasiopeja, Piena Ceļš, Plejādes, Andromeda, Komēta Hyakutake, Polārzvaigzne (Polaris), Dienvidu debesis, Galaktikas. Sastapts mājās, viņš lepni jums parādīs unikālo, gadiem vākto cūku figūru kolekciju vai arī teleskopu (Sīsasks ir Igaunijas Astronomijas biedrības biedrs, bērnībā sapņoja studēt astronomiju). Kamēr citi pieņemšanās mērķtiecīgi bīda kontaktus ar "vajadzīgajiem cilvēkiem", zviln pie televizora vai darbina internetu, viņš vienatnē teleskopā vēro debesis. Makšķerē vai, ko tur slēpt, iemalko sīvo kopā ar draugiem, kuri visbiežāk stāv tālu no mūzikas. Draugu lokā salūkots arī teksta autors jaunajam opusam, amatieris dzejā.
Dažreiz Sīsasks redzēts aizgūtnēm sitam milzīgas šamaņa bungas. Skats ir tik suģestējošs, ka daži, to redzējuši, viņu uzskata par šamani… Viņam mūždien trūkst naudas, taču tas neattur viņu no braukšanas ar taksometru. Šādi viņš mēdz doties pat uz 80 kilometru attālo Janedas ciematu, kur vecas pils tornī 1996.gadā viņš iekārtojis savu observatoriju - planetāriju. Nostūrī, kur padomjlaikā pēc jauno speciālistu "sadales" nosūtīts vadīt kolhoza kultūras namu, viņš tagad paša iegādātā teleskopā vēro debesis, iedvesmojoties Visuma mūzikai, ko uz šamaņa bungām, Austrālijas aborigēnu didžeridū un parasta pianīna pats spēlē Janedas apmeklētājiem. Šie koncerti - lekcijas ir aizraujošas mākslinieciski populārzinātniskas izrādes: telpa "satumst" un griestu kupolā ultravioleto staru projektors izgaismo fosforiscējošas zvaigznes. Pats savām rokām no fluorescējoša papīra ar šķērēm un līmi Sīsasks izgatavojis 2500 zvaigžņu. Viņš tās arī piestiprinājis "debesjuma" īstajās vietās, kāpelējot augšup lejup pa garām pieslienamām kāpnēm. Arī pirmo teleskopu viņš bērnībā izgatavojis pats - salaužot dzimšanas dienā uzdāvināto fotoaparātu Smena 8M. Tieši objektīva trūcis divmetrīgajam teleskopam, kuram lauku zēns bija jau iepircis 100 (!) lēcas. Par naudu, ko nopelnījis, nododot tukšās pudeles un lasot sēnes…
Sfēru mūzika
Lai gan sazināties ar komponistu svešvalodās gandrīz nav iespējams, viņa Visuma mūzika un vide pārliecina. To novērtējuši gan skolēni, gan ārzemju tūristi, kā arī Vācijas starptautiskā izdevniecība Edition 49 un Finlandia Records, kas publicē Sīsaska opusus, daudz nebēdājot par leģendām un anekdotēm ap komponista personību.
Sīsaska darbu skanējums nereti atgādina t.s. minimālisma mūzikas repetitīvo vienkāršību, taču pamatā likta eksakta, matemātiski pamatota sistēma. Sarindojot cilvēka ausij nedzirdamas, astronomu atklātas ultraskaņas, ar kādām planētas traucas visumā, top Saules sistēmas modelis: dodiez, re, fadiez, soldiez, la! Tā skan viņa vispopulārākais kora cikls Gloria Patri, ko iecienījuši arī kori Latvijā. Komponistam par pārsteigumu, izrādījies, ka Saules sistēmas skaņurinda sakrīt ar japāņu pentatoniku Kumayoshi. Ir arī sarežģītāki galaktiku algoritmi… Iznāk, taisnība bijusi viduslaiku teologiem, filozofiem, kuri rakstīja par Visuma harmoniju un sfēru mūziku?
Nez vai Visums vienmēr skan skaisti? "Arnolda Šēnberga dodekafonijas vai disonanšu kā jaunās mūzikas festivālā NYYD, Visumā nav!" Sīsasks nosaka. Viņš jau 14 gadu vecumā sacerējis klavierciklu Kasiopeja, lauku pagalmā spēlēdams klavieres, kuras līdz ar citām mēbelēm iznestas no mājas remonta laikā. "Bija augusts, un es vienkārši spēlēju, skatoties zvaigžņotajās debesīs. Nākamajā dienā pierakstīju…" Arī jaunajā Saules skaņdarbā Sīsasks nav izmantojis savu slaveno komponēšanas tehniku, kam skaņu materiālu rod planētu, zvaigžņu un asteroīdu orbitālajās skaņās. "Šī ir vienkārši mūzika, kāda skanēja manā prātā," viņš saka. "Saules staros sevi ēnās atrodu, Sauli mazo sevī glabāju. Un es radu brīnumu," skan dzeja.