Gals un sākums
Sinfonietta Rīga noslēdz sezonu
Gals un sākums. Jātapina vien no Raiņa ideju maija/jūnija sazobes dekādes muzikālajai apritei, kurā cits pēc cita blīvā slānī savas ziemas koncertsezonas noslēdza četri orķestri (Latvijas Nacionālais simfoniskais, Liepājas simfoniskais, profesionālais pūtēju orķestris Rīga, kamerorķestris Sinfonietta Rīga). Bet turpat blakus sevi starptautiskā igauņu diriģenta Kristiana Jervi vadītā koncertā Lielajā ģildē pieteica jauna starptautiska iniciatīva — Baltijas jauniešu filharmoniskais orķestris. Taču gals un sākums sastapās arī viena un tā paša orķestra — Sinfonietta Rīga divās koncertprogrammās, kuras tas diriģenta Normunda Šnē vadībā atskaņoja Rundāles pilī (24.V) un Lielajā ģildē (30.V, pirms tam arī Ventspilī un Cēsīs).
Uzsākot jaunu — t.s. muzikālo koncertceļojumu tradīciju, kurā turpmāk mūzika divreiz sastapsies ar Rundāles pils arhitektūru, mākslu, vēsturi un baroka dārzu kultūru, orķestris spēlēja Dž.Rosīni uvertīru no operas Zīda kāpnes, klasiķa J.Haidna simfoniju Pulkstenis, R.Vāgnera Zīgfrīda idille un P.Čaikovska virtuozās Variācijas par rokoko tēmu. Zinot, ka diriģenta stiprā puse arvien bijusi mūsdienu mūzikas un klasiskās mūzikas intelektuālā kārtība, pilnīgi negaidot orķestra programmā viskrāšņāk izskanēja Vāgnera skaņdarbs. Tas pārliecinošā atbrīvotībā uzbūra Vāgnera romantiskās, ārkārtīgi tēlainās mūzikas telpu. Taču koncerta īpašā virsvērtība bija Latvijā duci gadu nedzirdētā, izcilā krievu čellista Aleksandra Kņazeva sniegums P.Čaikovska Variācijās par rokoko tēmu. Izteikti virtuozais skaņdarbs, bez kura atskaņojuma azartiskas veiklības sacīkstēm neiztiek neviens P.Čaikovska starptautiskais konkurss, izskanēja arī ar neparastu sirsnību, smeldzi, dažviet ar sāpīgu tiešumu. Pirmoreiz dzirdēju, ka čells var skanēt arī tik neparasti dziļi, dobji un pilnskanīgi. Tam ir īpaša balss. Šo piedzīvojumu nevajadzētu palaist garām LTV raidījumā 14.jūnija vakarā plkst.22.
Savukārt Sinfonietta Rīga sezonas noslēguma koncertā, iesildoties ar dažām saistošām, dzīvām, jaunā gaismā saredzētām un izceltām niansēm L.van Bēthovena 4.simfonijas lasījumā, vēl tikai divas sezonas vecā orķestra sasniegto kopspēles meistarības pakāpi apliecināja B.Britena Variācijas par Frenka Bridža tēmu. Cikla 11 daļās, izvijot tēmu cauri visdažādāko stilu un žanru pasaulēm, atklāts gan Britena — atraktīva stilizētāja un instrumentācijas meistara veikums, gan arī atrasta katrai daļai raksturīga, individuāla intonācija, ko orķestrim izdevies organiski apdzīvot kā savu. Solists, 24 gadus vecais austriešu sitaminstrumentu mākslinieks Martins Grūbingers, jau trešo reizi viesojoties Rīgā, pārsteidza ar neikdienišķu virtuozitāti Mocarta radošajai pasaulei veltītajā mūsdienu norvēģu komponista Rolfa Vallīna skaņdarbā Tas bija skaisti (Das war schon). Ar daudzajām, kopā savienotajām vālītēm vienlaikus nekļūdīgi, viegli un eleganti skarot marimbas un vibrofona "klaviatūru" plāksnītes, viņš sacentās ar putnu dziedāšanu, šķietami pavisam viegli rotaļādamies ar netveramajiem, ritmiski kaprīzuajiem "dabasmūzikas" modeļiem, diriģenta perfekti koordinētā saspēlē ar orķestra instrumentiem. Tikai dažas skaņas superīsā cikla daļā izsmalcināti uzbūra stikla harmoniku alūziju. Bet visīstākos svētkus ausij, kas arī XXI gadsimtā nebeidz kārot pēc iedvesmojoša skaistuma, viesis sagādāja piedevās, atkārtojot pērn no Operas skatuves atskaņoto Evelīnas Glenijas korāli. No skaņas uztveres pašas klusākās, smalkākās, trauslākās galējās robežas, viņš izaudzēja harmonisku, teju vai sfēru mūzikas vīziju, kura jau ved pāri ierastajām sitaminstrumentu izteiksmes robežām. Tāpēc, ka tas jau ir dziedājums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.