Pepper", kurš apsolījās katram amerikānim (izņemot grupu pametušos Slešu un Bakethedu) iešķiņķot pa bezmaksas dzēriena bundžiņai, ja albums iznāks laikā. Neticami, bet albums iznāca, un Rouzs vēl paguva publiski izlamāt dzēriena ražotājus - redz, visi fani nav varējuši uzreiz pacienāties ar "Dr.Pepper" dzērienu (nez, tas bija tik būtiski, lai uzreiz mieles noskalotu?)
"Chinese Democracy" ir paraugdemonstrējums tam, kas notiek, ja no grupas aiziet galvenais vilcējspēks un mūzikas autors, šajā gadījumā Slešs, kurš, atšķirībā no tiem, kas palika zem rožu un ieroču zīmes, paguva izveidot vēl arī citus, visnotaļ veiksmīgus projektus, "Velvet Revolver" to skaitā. Jo albums skanējums ir maldīšanās pa dažādiem stiliem un žanriem, iekļaujot pa druskai no "Led Zeppelin" un pat Robija Viljamsa! Muzikālās atsauces uz "Queen" skanējumu gan nepārsteidz, uzzinot, ka albuma ierakstīšanā uz brīdi pat bija piesaistīts Braiens Mejs. Un sasmīdina Rouza balss skanējums, kas brīžiem tā vien izklausās pēc Deivida Bovija. Kaut kur tam visam pa vidu ir arī agrākais "Guns'N'Roses", taču tik veiksmīgi paslēpts, ka pat negribas salīdzināt ar lielisko "Use Your Illusion".
Nenoliedzami, interesanti, domājams, šis bija viens no gaidītākajiem albumiem pēdējās desmitgades laikā, taču jācer, ka nākamajā albumā Rouzs ja ne salīgs ar Slešu, tad vismaz atradīs līdzvērtīgu ģitāristu. Pagaidām īsti neskan.
***
Gaidīšanas svētki