1782. gadā Volfgangs Amadejs Mocarts raksta Serenādi dominorā, kas tapusi pēc 18. gadsimtā popularitāti iemantojušā Harmoniemusik - pūšaminstrumentu ansambļa pasūtījuma. 11. aprīļa vakarā šajā sastāvā iekļausies arī Jērga Vidmaņa samtainais klarnetes tembrs. Serenādes tumšais un intensīvais raksturs ir neparasts šim žanram, kas ierasti saistās ar vieglu, izklaidējošu, pat romantisku mūziku. Mocarta Serenāde dominorā intensīvās dramaturģijas, emocionālā dziļuma un spriedzes dēļ, tiek uzskatīta par vienu no komponista izcilākajiem kamermūzikas darbiem.
Morāvijas ebreju izcelsmes austriešu/amerikāņu komponists Ērihs Volfgangs Korngolds 20.gadsimta vidū, savu slavu Holivudā jau bija iemantojis kā izcils filmu mūzikas lielmeistars. 1947. gadā viņš raksta Serenādi Sibemolmažorā mīļotajai sievai, kas pilna melodiska skaistuma, ekspresijas, un vietām ļauj iztēloties komponista filmu mūzikas krāšņākās ainas. Diriģents Jērgs Vidmanis par Korngolda Serenādi saka šādi: “Darbs, kas pilns ar mirdzošu maģiju! Veltījums “Luzī, manai mīļotajai sievai, manai labākajai draudzenei” parāda, cik personiska šī mūzika Korngoldam ir. Pirmās daļas ievada melodijai ar tās plūstošo vieglumu piemīt mīlestības apliecinājuma īpašības. Otrā daļa Skerco - brīnumaina, pizzicato spēles paņēmiena daļa, kas jāizpilda “cik ātri vien iespējams”. Trešā daļa ir pārlaicīga dziļuma un skaistuma pilna. Tomēr emocionāli visblīvākie un aizkustinošākie fragmenti ir tie, kas sapņo par reālu vai iedomātu, Gustava Mālera vai Albana Berga nākotnes Vīni – sirdi plosošu, bet nekad sentimentālu.”
Līdzās abām serenādēm Jērgs Vidmanis un Sinfonietta Rīga mūziķi Latvijas klausītājiem piedāvās iespēju ieklausīties Mocarta 1783. gadā radītajā 36. simfonijā (“Lincas”). Tā tapusi Austrijas pilsētā Lincā Mocarta laulības pirmajā gadā, kad gan mīlas, gan mūzikas, gan naudas lietas jaunajam māksliniekam bija pašos augstumos. Vietējais grāfs padzirdējis, ka pilsētā caurbraucot viesosies populārais komponists, pasūtinājis viņam simfoniju. Mocarts uzreiz arī esot ķēries pie darba, un jau pēc četrām dienām tā piedzīvojusi savu pirmatskaņojumu.
Jērgs Vidmanis (1973) ir viens no mūsu laika spožākajiem un daudzpusīgākajiem māksliniekiem, kurš ar vienlīdz lielu aizrautību virtuozi pārvalda klarnetes spēli, rada savu mūziku, stājas pie diriģenta pults.
Klarnetes spēli Vidmanis apguvis pie Gerda Starkes Minhenē un Čārlza Neidiča Džuljarda skolā Ņujorkā. Viņš regulāri uzstājas ar tādiem atzītiem orķestriem kā Leipcigas Gewandhausorchester, Francijas Nacionālo orķestri, Cīrihes Tonhalles orķestri, Vašingtonas Nacionālo simfonisko orķestri, Monreālas simfonisko orķestri, Vīnes Filharmonijas orķestri, Nīderlandes Filharmonijas orķestri un Toronto simfonisko orķestri, un sadarbojas ar tādiem diriģentiem kā Daniels Barenboims, Kristofs Ešenbahs un Kristofs fon Dohnāņi.
Kopš 2024. gada februāra Jērgs Vidmanis ir sācis savu triju gadu sadarbību ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga mākslinieciskā partnera statusā.