Frušante albumu ir veidojis konceptuāli, veidojot savdabīgu, saistītu vēstījumu, kurā atklāj visuma elementus, kas ārpus laika un telpas, taču atstājot brīvu vietu katra paša iztēlei.
"The Empyrean" eksperimentē ar visu, ko vien var piedāvāt rokmūzika. Albuma valdošo noskaņu var nodēvēt par psihedēlisku, un kādam nezinātājam mierīgi var mēģināt iestāstīt, ka tas sarakstīts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Albums sākas ar monolītu, deviņas minūtes garu skaņdarbu, kas tomēr kāpinājumu nesasniedz, lai arī solījums nepārtraukti virmo gaisā. Tam seko pārsteigums - kārtējā Toma Baklija nu jau leģendārā skaņdarba "Song to the Siren" kaverversija, kas, lai arī atpaliek no "This Mortal Coil" izpildītās hipnotiskās versijas, savā īpatnējā veidā ir relaksējoša.Sekojošajās kompozīcijās īpašus pārsteigumus sagaidīt neizdodas, taču arī nerodas sajūta, ka tas būtu nepieciešams, jo īpaši blīvā skaņas vijuma dēļ.
Albumā Frušante apvieno savu dziedājumu (brīžiem - falsetā, brīžiem - smagā roka cienīgā rūkšanā) ar baznīcas kora cienīgiem vokāliem, kas reizēm pārvēršas kārtīgā estrādes bekvokālistu pulciņā, vadošās tēmas tiek uzticētas gan basģitārai, gan klavierēm, gan citiem instrumentiem, tostarp vijolēm, retumis ieskanas arī skarbāki ritmi, taču svadabīgs atturīgums ir vienojošais, un rodas sajūta, ka tomēr kaut kas palicis nepateikts.
****
Ceļojums sevī