Pūces olīva
Programmas Tuvplāni izstrāde sākusies pirms pāris gadiem, kad Autoru naktī Valta Pūces, Raimonda Ozola, Raimondas Vazdikas un Renāra Kaupera izpildītās piecas dziesmas pārtapušas divu stundu garā programmā, kas jau izskanējusi visā Latvijā. Lai arī programma ir pieprasīta, tomēr tai uz kādu laiku tiks pielikts punkts. "Savdabīgs aplis noslēdzies," secina R.Kaupers. Tuvplānu pirmatskaņojums noticis arī Siguldā. "Valta Pūces mūzika nav vienkārša kā pirmā patēriņa prece, tā ir kā olīva — no sākuma pagaršo, nesaproti, bet vilinājums nogaršot vēlreiz paliek, un ar laiku to iemīli." R.Kaupers atzīst, ka viņam patīk "sānsoļi no Prāta vētras". Iespējas atnākot pašas, pat mācīšanās dziedāt pie Anitas Garančas bijusi apstākļu sakritība. Un sakritību ir daudz — nesen kopā ar draugu Zaržecku ģimeni bijis Spānijā, kur kopā ar viņu dēlu Filipu sacerējuši dziesmu par jūras noslīpētu stikla gabaliņu, nosaucot to par Stiklakmeni. Atgriežoties zvanījis Vilnis Kalnaellis un aicinājis sacerēt mūziku nākamajai animācijas filmai par Loti, tās nosaukums — Lote un Mēnessakmens. "Stiklakmens un mēnessakmens, vai nav skaisti?"
Pārsteigt sevi
Pēc Prāta vētras triumfa Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā bija dzirdami ne tikai apsveikumi, bet arī negatīvi komentāri. R.Kaupers atzīst, ka izjūtas ir pretrunīgas. "Albumu klausītāji un kritiķi novērtējuši pozitīvi — tas ir kolosāli. Neesmu ne melis, ne zaglis, par ko man kaunēties?" Tomēr, tas vairs neesot interesanti: "Atnāk Prāta vētra ar tarbiņu un savāc visas balvas," ironizē dziedātājs. R.Kaupers atklāj, ka apsvēruši variantu — neiesniegt paveikto nevienā nominācijā, un piebilst: "Mūsu godkāre jau sen ir apmierināta, un vairāk domājam, kā gan pārsteigt pašiem sevi, ne apkārtējos." Viņaprāt, pareizākā sistēma mūzikas ierakstu vērtēšanā būtu vērtēt visus gada laikā izdotos ierakstus, ne ierakstu kompāniju iesniegtos.
Šogad aprit divdesmit gadu kopš Prāta vētras dibināšanas. "Līdz šim neesam svinējuši jubilejas, bet var gadīties, ka septembrī ko izdomāsim." Ja salīdzina ar grupas Linga, citas "divdesmitgadnieces", spilgto uznācienu, Prāta vētras ceļš pie klausītājiem bija ilgāks. Pirmajos koncertos paši stūmuši krēslus un tirgojuši kokakolu, neveiksmīgās turnejās iedzīvojušies parādos, ko nācies atmaksāt trīs gadus. "Psiholoģiski bija ļoti labi, ka viss notika palēnām," atzīst R.Kaupers. "Lēnām aprodi ar situāciju, nevis vienā rītā pamosties slavens."
Tagad Prāta vētra gatavojas jaunam izaicinājumam — iekarot plašās kaimiņvalsts mūzikas cienītāju sirdis. "Albuma nodošanas dienas sakrita ar Gada balvu — gandrīz vai neierados, arī uzreiz pēc balvu saņemšanas atgriezāmies studijā." 19.martā iznāks diska Tur kaut kam ir jābūt krievvalodīgā versija Šag/Solis. Tekstus krievu valodā izstrādājis Sergejs Timofejevs, angļu valodā — pats R.Kaupers un Ūdrītis. "Tie teksti nenāk viegli, ar katru gadu piņķerīgāk," pukojas R.Kaupers. Pirmais koncerts būs 18.aprīlī Lužņikos Maskavā. Angļu versijas pagaidu nosaukums ir Years and Seconds, taču šis albums, visticamāk, iznāks nākamgad. Tad arī noslēgsies savdabīgā triloģija, albumu atšķirīgajā noformējumā izmantotas īpaši veidotas Otto Zitmaņa gleznas.
Mītavnieku jautrība
Pirms nedēļas Prāta vētra pārsteidza ar ambiciozu paziņojumu — veidošot
filmu. Tās budžets tiek lēsts 1,5—2 miljonu latu apmērā. Saknes idejai
meklējamas prātnieku jaunībā. Kaspars Roga ar klasesbiedru veidojuši
eksperimentālo kino uz 8 mm lentes. Vēlāk, dodoties turnejās, līdzi
ņēmuši kameru un veidojuši komēdijas, trillerus. "Paši režisori, paši
arī aktieri," pasmaida R.Kaupers. Doma par filmas veidošanu bijusi
gaisā. Filmējot Mītavas alus klipus, tēli iepatikušies. "Ir sajūta, ka
pie mums tiek veidotas tikai psiholoģiski un filozofiski smagas filmas.
No vienas puses, tas ir labi, no otras, pietrūkst jautrības,
izklaidējošā," izvēli par labu komēdijai pamato R.Kaupers. Pamazām
tapis scenārijs — darbība notiks XVII gadsimtā Mītavā, kur hercogs
Bīrons ciemos uzņēmis carieni Katrīnu II. Galvenie varoņi ir labi
draugi, no kuriem viens tiek uzaicināts uz balli, un, lai arī pārējie
varētu piedalīties, jāizmanto dažādas viltības. Būs arī romantiskā
līnija. Filmēšana sāksies pēc diviem gadiem, un scenārijs var
mainīties. Filma būs muzikāla, to varēs salīdzināt ar Vella kalpiem un
Trīs musketieriem. "Viena no lielākajām ietekmēm man vienmēr bijušas
padomju multfilmu dziesmiņas, kuras joprojām varu nodungot ar visu
tekstu," stāsta R.Kaupers.
R.Kauperam jau ir kino pieredze — par lomu Jāņa Streiča filmā Vecās
pagastmājas mistērija viņš pat saņēmis Lielo Kristapu. Savukārt pērn
Igaunijā uz lielajiem ekrāniem nonāca filma Georgs, kur R.Kaupers tēlo
baletskolotāju Cēzaru, galvenā varoņa Georga Otsa draugu. Viņš pats šo
filmu vērtē piesardzīgi, arī viņa varonis bijis pārāk sadrumstalots:
"Loma nenolasījās."
Eirovīzijas akmens
Šodien noskaidrosies, kurš dziedātājs pārstāvēs Latviju Eirovīzijas konkursā Maskavā. "Eirovīzija mums bija veiksmīgs tramplīns," atceroties 2000.gadā Zviedrijā iegūto trešo vietu, saka R.Kaupers. "Bet tas nav akmenī kalts, ka, ja vinnēsi, visa tālākā dzīve uzreiz sakārtosies." Dzirdējis gan viņš pagaidām ir tikai dažas no pretendentu dziesmām, taču problēmu saredz. "Cilvēki raksta dziesmu speciāli Eirovīzijai, un tas ir klupšanas akmens. Dziesmai jābūt pašai par sevi, nevis speciāli radītai," norāda R.Kaupers. Viņš atklāj arī savu favorītu — viņaprāt, uz Eirovīziju jābrauc Intaram Busulim.