Tieši šis pārmērīgais spiediens, kas seko labam albumam, padarīja ”Only By the Night” lai gan nedaudz, bet vājāku. Lai gan jāatzīst, ka vietām spīdošs, taču šis albums var šķist samocīts, viegli pārprotams, divdomīgs, pat nedaudz dīvains. It kā Kings Of Leon ieraksta tapšanas laikā bijis pārāk daudz ideju.
Pirmā ”Only by the Night” dziesma ”Closer” ir viena no spēcīgākajām. Tā aizved atpakaļ pie tiem "Kings of Leon", kurus zinājām līdz šim - iespaidīgs skanējums, izteiksmīgs solista vokāls un brīžiem žēlabainā noskaņa. Tieši tādu šī grupa sevi pieteica jau no paša sākuma, tādēļ pirmais iespaids ir tiešām labs un daudzsološs. Sekojošās divas kompozīcijas arī nepieviļ - ”Crawl”, kas ļauj noprast par grupas ”patriotiskajām” jūtām, iekļauj sevī tādus vārdus, kā „krustā sistā ASV” un „viņi vēlas mūs redzēt rāpojam, pirms tie aiziet”. Taču dziesma neatbaida kā sprediķojoša vai nokaitinātu puisiešu pukošanās, tā ir gluži vienkārši ar savu viedokli. Savukārt „Sex On Fire”, kas bija albuma pirmais singls un šoruden bija Lielbritānijas topu pirmajā vietā, ir aizraujoša, smaga, bet melodiska un, kā jau to liek noprast dziesmas nosaukums, seksīga. Ir pārsteidzoši, cik daudz enerģijas šī grupa ir spējīga ielikt vienā, salīdzinoši īsā dziesmā!
Pēc tik spēcīgām pirmajām trim dziesmām seko trīs liriskākas un lēnākas dziesmas. Šis grupas gājiens ir visai pārdrošs, jo reti kad jau albuma pirmajā pusē seko balādes viena otrai. Vēl pie tam, šīs dziesmas nav pietiekami spēcīgas, lai turpinātu pirmo dziesmu radīto noskaņu un labo iespaidu. „Use Somebody” ir balāde, kas seko spēcīgajai „Sex on Fire” un ir negaidīti popsīga un komerciāla, īpaši pēc dziesmas, kas izklausās tik raksturīga "Kings of Leon". Sekojošā „Manhattan” ir vidēja tempa dziesmiņa, kas stāsta par labu dzīvošanu un dejošanu. Tā saplūst ar pārējām un paliek nepamanīta, jo, godīgi sakot, tajā nav ko pamanīt. „Revelry” izklausās pēc dziesmas, kura varētu aizraut meitenes ar salauztām sirdīm, jo grupas solists „gaudo” par pazaudēto mīlu un to, kā aizmirstas ar uzdzīvi. Dziesma drīzāk varētu iemidzināt nekā iederēties "Kings of Leon" albumā. Tad viss kļūst vēl mulsinošāks, jo sekojošā dziesma „17” ir, jā, par septiņpadsmit gadīgu meiteni. Ieklausoties dziesmas vārdos, nav īsti skaidrs, par ko grupa šo dziesmu ir sarakstījusi - par mīlestību pret pusaudzi, kas nomākta ar problēmām, vai par septiņpadsmit gadīgas meitenes dzīvi? Iespējams, ka tieši šajā dziesmā ir skaidri saklausāms tas, ka grupas solists albuma tapšanas laikā bija sazāļots ar pretsāpju tabletēm, jo bija savainojis plecu. Teksti ir it kā sarežģīti un attapīgi, taču brīžiem neloģiski. Dziesmas „Notion” un „I Want You” turpina pievilt, jo tās klausoties, ir sajūta, ka puiši jau piekusuši un vairs nav neko liela vēlēšanās pārsteigt ar kaut ko enerģisku un interesantu, tādēļ vieglāk ir pasniegt vidēja tempa, vidēji neaizmirstamas dziesmas. Par laimi, priekšpēdējā dziesma „Be Somebody” iedveš kādu dzīvību un aizrautību, kad jau šķita, ka viss labais tika samests pašā albuma sākumā, lai tikai liktu noklausīties visu plati ar cerību, ka vēl taču kaut kam ir jābūt! Izteiksmīgās bungas un negaidītais piedziedājums liek vismaz uz brīdi aizmirst iepriekšējās, viduvējās dziesmas. Albumu noslēdz „Cold Desert”- skumja, nopietna dziesma, kas beidzot ļauj saklausīt "Kings Of Leon".
Domāju, ka šis, ceturtais, albums ir viskomerciālākais no visiem grupas albumiem, taču arī mūziķiem naudiņa jāpelna, un, ja rezultātā es, klausītājs, dzirdu albumu, kurā ir dziesma, kas man nākotnē saistīsies ar kādu konkrētu gadalaiku, konkrētā gadā, jo dziesmas piedziedājums man lika skudriņām skriet pār ādu, tad kāda atšķirība, ja albumā bija arī šaubīgākas kompozīcijas - albums savu padarījis.