Dažādi mūziķi koncertu reklāmās nereti tiek dēvēti par kāda vēlāk nozīmīga un pat dominējoša virziena pionieriem, un Kraftwerk gadījumā nekas nebūs melots – elektroniskās mūzikas lauciņā šie mākslinieki par tādiem uzskatāmi vairāk nekā pamatoti. 16. novembrī gaidāmais viņu Multimedia Tour koncerts noteikti būs visintīmākais, jo tas nenotiks kādā arēnas mēroga hallē vai brīvdabas estrādē, bet koncertzālē Palladium Rīga. Pirmajā mirklī pēc paziņojuma šķita neticami, ka tādi grandi un klasiķi kā Kraftwerk uzstājas salīdzinoši tik nelielās zālēs. Turklāt biļešu cenas arī nelec trīsciparu kosmosā, lai šo priekšnesumu varētu atļauties vien saujiņa naudīgāko, no kuriem tikai daži būtu īsti mūzikas fani.
Septiņdesmit deviņus gadus vecais Ralfs Hiters ar Kraftwerk mums šoreiz sagādās skaņu mākslas piedzīvojumu tuvplānā, nevis atkārtotu dzīvajā jau pieredzētas vēsturiski nozīmīgas grupas lielkoncertu, kas ir jāapmeklē kārtējā ar skatuvi fonā uzņemtā selfija dēļ.
Novatori divos gadsimtos
Protams, kopš Kraftwerk sākumiem elektroniskās mūzikas radīšanai izmantotās ierīces no milzīgiem un smagiem, nereti arī pašdarinātiem skaņu ģenerēšanas skapjiem, kas patērē milzum daudz elektroenerģijas, niķojas, karst, dūc un dzirksteļo, izmainījušās līdz daudz kompaktākiem gadžetiem, kas vismaz teorētiski ļauj sasniegt daudz vairāk. Un tikai tāpēc elektroniku šodien izmanto teju visi – tā sniedz neierobežotas iespējas. Vēl šī gadsimta sākumā, jau būdami cienījamu klasiķu statusā, Kraftwerk mākslinieki ieguva jaunu elpu, savos šovos ar vērienu rādot, kā tehnoloģijas attīstās, un kļūstot par šīs tendences vēstnešiem. Arī gadu desmitiem izkoptajiem zinātniskās fantastikas varoņu tēliem dikti piestāvēja kļūt par pirmajiem, kuri uz skatuves uzstājās tikai ar portatīvajiem datoriem priekšā, demonstrējot, kā tie spēj aizstāt visus instrumentus. Viņi arī pirmie koncertos izmantoja par iepriekš milzīgajām un smagajām daudz kompaktākas skandas – skaņas jauda un kvalitāte pirmajā Kraftwerk koncertā Skonto hallē Rīgā bija lieliska. Jāatgādina, ka Kraftwerk uz Rīgu 2004. gadā pirmais atveda savulaik drosmīgi progresīvais mūzikas industrijas aktīvists Ervīns Zants, kurš pirms dažiem gadiem diemžēl atstāja šo pasauli.
Arī mūsdienās, kā saka latvieši, "mazs cinītis gāž lielu vezumu" – un ne vienu vien, bet neskaitāmus vezumus, un visām šīm grandiozajām pārmaiņām pasaulē roku uz pulsa desmitgadi no desmitgades turpinājuši turēt Kraftwerk dalībnieki. Vairs īpaši nepārsteidzot ar jaunu mūziku un ierakstiem, bet izdomājot kādu jauninājumu koncertos, viņi turpmākajos gados arī Latvijā ir uzstājušies ar savu 3D šovu, kurā ar speciālu briļļu palīdzību katrs apmeklētājs varēja piedzīvot telpisku ceļojumu un justies, kā pats klejojot pa virtuālās scenogrāfijas labirintiem. Un nu jau atkal jauni laiki – kā Kraftwerk, tā citiem datori uz skatuves iziet no modes, jo atkal ir cieņā analogas jeb īstas skaņu ģenerēšanas ierīces.
Aiz lielā okeāna, kā jau tas nereti notiek ar daudz ko, kas nav vērojams pašu mājas pagalmā deguna priekšā, Kraftwerk mūziķi novērtēti un godalgoti samērā nesen – 2014. gadā viņiem tika piešķirta balva Grammy par mūža ieguldījumu, 2021. gadā viņi tika uzņemti Rokenrola slavas zālē.
Kad elektronika bija jauna
Satikušies kā Diseldorfas konservatorijas studenti pagājušā gadsimta 60. gadu nogalē un sākuši eksperimentēt ar skaņām, Florians Šneiders (flauta, sintezatori, vijole) un Ralfs Hiters (ērģeles, sintezatori) iekļāvās vācu avangarda mūzikas plūsmā, ko angļu mūzikas prese, neuztverot to visu pārāk nopietni, nosauca par krautroku. Sākotnēji darbojušies grupā Organisation, ar ko ierakstīts viens albums, no 1970. gada abi turpināja kā Kraftwerk (vācu valodā – spēkstacija), sākotnējā posmā spēlējot arī dažus ar iepriekšējo grupu radītus skaņdarbus. Ralfu un Florianu interesēja elektronika kā kaut kas jauns, ar ko iespējams doties tālākos meklējumos un eksperimentos skaņu radīšanā, nekā tajā laikā bija iespējams ar klasiskajiem, džeza un rokmūzikas instrumentiem. Grupas vārdā nosauktajā debijas albumā vēl dominē ērģeles, ģitāra, flauta, vijole un dzīvās bungas, savukārt otrajā albumā, kas tapis pēc šķiršanās no sākotnējiem kompanjoniem Klausa Dingera un Mihaela Rotera (abi 1971. gadā izveidoja Neu!, kas ir cita svarīga krautroka grupa), jau vērojama Ralfa un Floriana kaisle arvien dziļāk eksperimentēt, iepriekš tīri instrumentālo mūziku sākot papildināt ar elektroniski pārveidotām balsīm jeb pirmajiem vokoderiem, kas turpinās albumā Ralf & Florian (1973). Ierakstu kompānijas Mute Records šefs Daniels Millers iespēju iegādāties Kraftwerk pirmajos ierakstos izmantoto vokoderu pielīdzinājis iespējai nopirkt ģitāru, ar ko Džimijs Hendrikss ierakstījis Purple Haze, – šis ir ne mazāk skaists kompliments kā Kraftwerk dēvēšana par elektroniskās mūzikas bītliem.
Ceturtajā albumā Autobahn (1974) Kraftwerk līderi jau uzkonstruējuši to skanējuma modeli, ko izdzirdot nevienam vairs nerodas šaubas, ka tas ir tieši viņu rokraksts, kas nekļūdīgi atpazīstams nu jau vairāk nekā pusgadsimtu. Savas starptautiskās ierakstu kompānijas Phonogram atbalstīti, albuma Autobahn turnejā Kraftwerk pirmo reizi devās uz ASV, Kanādu un Lielbritāniju, iegūstot sev daudz jaunu klausītāju. Ralfs un Florians darbojās ar elektroniku, producēšanu un vokāliem, un kolektīvam tika piesaistīti vēl divi mūziķi, Kraftwerk turpmāk sevi arī uz skatuves prezentēja kā četru cilvēku kolektīvu, kurā dalībnieki mainījušies. Līdzās abiem grupas izveidotājiem visilgāk noturējušies un slavenāko albumu ierakstā piedalījušies perkusionisti Volfgangs Flīrs (grupā muzicējis 1973.–1987. gadā) un Karls Bartoss (1975–1990).
Kraftwerk koncertos uz skatuves joprojām ir četri cilvēki, bet kopš pašiem ansambļa pirmsākumiem Ralfs Hiters ir palicis vienīgais, jo Florians pie Kraftwerk mikrofona un vadības pults viņu pameta vienu 2008. gadā, bet šo pasauli – 2020. gada 21. aprīlī.
No Diseldorfas līdz Rīgai
Aprakstos par gadu desmitiem senu vēsturi neiztikt bez bērnības atmiņām. Kraftwerk ceļu pie Rietumu aktuālās mūzikas badā turētajiem klausītājiem Latvijā sāka ar kādu 70. gadu beigās Latvijas Televīzijā pa retam redzamo ārzemju mūzikas raidījumu Planētas balsis, kurā reiz tika parādīts Kraftwerk dziesmas The Robots video. Četri gandrīz biedējoši nopietni, cits citam kā ūdens lāses vai uz viena konveijera izgatavotas lelles līdzīgi glīti sasukāti kungi sarkanos kreklos un kaklasaitēs, kokaini stīvi kustoties elektroniski melodisku skaņu pavadījuma ritmā, dziedāja dziesmu par to, ka viņi ir roboti. Turklāt tieši tādās spocīgi pārvērstās balsīs, kādas varēja iztēloties, lasot PSRS izdevniecību dāsni izplatītās zinātniskās fantastikas grāmatas par nākotnes pasauli, kurā lielu daļu cilvēku pienākumu pārņems roboti, no kuriem daži maskēsies cilvēku izskatā, un nekad nevarēs zināt, vai viņiem ir labi nodomi. Ne man tolaik desmit gadu vecam, šī klipa nošokētam un ieintriģētam skatītājam, ne arī kādam cenzoram laikam nebija ienācis prātā, ka piedziedājumā izrunātie vārdi nav kādā nezināmā, bet visapkārt dzirdamajā krievu valodā ar robota "akcentu", un tie tulkojumā nozīmē "Es tavs kalps, es tavs strādnieks" (Я твой слуга / Я твой работник).
Ja to atšifrētu, gan jau atzītu par kaitīgu saturu un jaunais mūzikas interesents pirmoreiz izdzirdētu Kraftwerk no oficiālajiem kanāliem tikai 1986. gadā, kad Arvīds Mūrnieks Latvijas Radio vienīgajā iknedēļas ārzemju mūzikas jaunumiem veltītajā raidījumā Būsim pazīstami atskaņoja 1986. gada albuma Electric Café tituldziesmu. Tolaik tas vairs nešķita nekas īpašs, jo ballītēs jau griezās neskaitāmas jaunā viļņa, sintpopa un postpanka grupas, ko droši var uzskatīt par Kraftwerk 70. gados paveiktā elektroniskās mūzikas uzaudzētā ārkārtīgi auglīgā stumbra dažādiem atzariem, – Ultravox, Visage, Depeche Mode, Blondie, OMD, New Order, Soft Cell, Devo, The Human League, Nena, Trio, Ideal, Matia Bazar, Alphaville utt. Paši Kraftwerk dalībnieki, eleganti izkāpuši no mūzikas vēstures zinātniskajām grāmatām, tīri organiski iekļāvās visu iepriekšminēto grupu hitu ballītēs ar dziesmu Das Model. Tā skanēs arī gaidāmajā Rīgas koncertā, kurā varēs dzirdēt arī The Man-Machine, Radioactivity, Autobahn, Computer Love, Tour de France, Musique Non Stop, Spacelab un citas kompozīcijas.
Turpmākajās desmitgadēs Kraftwerk iedvesmas okeānā lieliem malkiem smēlušies Daft Punk, The Prodigy, Aphex Twin, Ladytron… Ar dziļu pietāti vācu grupas dziesmas ir interpretējuši kolektīvi Siouxsie and the Banshees, OMD, U2, Simple Minds un Rammstein.
Kraftwerk līderis Ralfs Hiters, satikts pēc grupas pirmā koncerta Rīgā, atzina, ka viņam mīļākās Kraftwerk dziesmu kaverversijas ir avangarda stīgu ansambļa Balanescu Quartet izpildītās. Šāda izvēle nepārprotami atgādina, ka Kraftwerk dibinātāji ir nākuši no klasiskās mūzikas vides, kurā labi orientējas, pārzina mūzikas teoriju un arī savu mūziku slavenajā studijā Kling Klang (tā nosaukta otrā albuma ievadskaņdarba vārdā) nav radījuši ar nolūku pēc iespējas drīzāk folksvāgena vietā pa autobāņiem traukties mersedesā vai poršā, bet idejas – skaņu mākslas neierobežoto iespēju izzināšanas, iztaustīšanas un kolektīvās izbaudīšanas – vārdā.
KRAFTWERK
Koncertzālē Palladium Rīga 16.XI plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 77,50–81,50