Ko tie Fomini abi var?

Liepājnieks Ivo pirms nedēļas, 3.decembrī, devās uz Rīgu, lai piedalītos rīdzinieka Igo koncertturnejas noslēguma koncertā Arēnā Rīga. Brāļi dziedāja dziesmu Krustojumā no Igo jaunākā albuma. Nākamgad klausītāji no abiem var gaidīt ko jaunu un interesantu, sola Fomins jaunākais.Kurš ir labāks mūziķis — tu vai Igo? Domāju, mēs abi esam labi mūziķi katrs savā žanrā. Es vairāk uz roku. Igo — uz poproku. Astoņdesmitajos gados, kad sāki dziedāt, bieži tiki salīdzināts ar Igo. Dabūji arī dzirdēt, ka jums ir ļoti līdzīgas balsis. Varbūt kādreiz tā bija. Tagad esmu izkopis savu balsi. Ir atšķirība starp mani un Igo.Vai brālis ietekmējis tavu lēmumu pievērsties mūzikai? Jaunībā man nebija domas dziedāt. Vairāk patika sports. Biju huligāns! Tad nokļuvu vienā kompānijā ar Zigfrīdu Muktupāvelu, Guntaru Raču, Tomasu Kleinu. Viņi man teica: klausies, Igo dzied, varbūt arī tev ir dotības? Pirmo reizi Durbes kultūras namā uz skatuves nodziedāju divas brāļa dziesmas, kuras zināju. Drebēja sirds? Bija bail, ko teiks klausītāji. Drosmei biju ieņēmis mēriņu un nodziedāju. Cilvēkiem patika. Tikai tāpēc sāku kaut ko mūzikā darīt. Man nebija nekādu zināšanu mūzikā. Gāju pie skolotājiem, dziedāju gammas. Nu, tāds tagad esmu izgammojies! Liepājas slavenajā mūzikas skolā nemācījies? Igo mācījās. Mani tētis arī aizdzina. Bija jāspēlē vijole, bet es negribēju. Pametu. Tagad secinu, ka tas bija nepareizi. Tagad man būtu vieglāk. Ja vajag dziedāt uzreiz no notīm — būšu atklāts, man mazliet aizķeras. Tikko tavā balsī saklausīju burvīgo liepājnieku akcentu. Vārda "jāiedziļinās" pirmajai zilbei tu apēdi garumzīmi! (Lepni.) Esmu ļoti liels Liepājas patriots. Pirms pāris gadiem apsvēru domu pārcelties uz Rīgu. Bet Liepājā mācās mani dēli. Man šeit ir māja, sievai labs darbs. Mainīt dzīvesvietu būtu liels pārbaudījums.Tomēr uz Rīgu tu bieži braukā koncertēt. Īstenībā viss notiek Rīgā! Iesēdies mašīnā un divās stundās esi klāt. Būtu vēl ceļi labi… Daudz reižu esmu izmantojis lidmašīnu Rīga—Liepāja. Tas ir ļoti ērti, pēc trīsdesmit minūtēm esmu Rīgā. Nav jākoncentrējas uz ceļu, kā pie stūres sēžot. Turklāt sastrēgumi Rīgā ir milzīgi.Liepājā ne? Sāk veidoties. Ar ko Liepājas mūziķi atšķiras no rīdziniekiem? Vārdos ļoti grūti formulēt, bet kaut kas īpašs ir!Vai tava sieva brauc uz lielpilsētu Rīgu iepirkties? Liepājā jau tik smalku veikalu nav. Ir grūti ar iepirkšanos Liepājā. Šad tad braucam uz Rīgu. Cenšamies iepirkties ārzemēs, kad ceļojam. Vai arī braucam uz Klaipēdu. Rīga ir pāri divsimt kilometriem no Liepājas. Klaipēda tikai simt kilometru. Labu zīmolu izvēle Klaipēdā ir lielāka. Cenas gan tādas pašas.Vai dēlus tu gribētu redzēt mūzikā? Gribētu, bet mūziķim būt ir grūti. Kāpēc? Latvija ir ļoti maza. Grupu ļoti daudz. Jābūt super dziesmai, lai izsistos. Tu, būdams mūziķis, Latvijā vari labi nopelnīt? Ja tev ir labs produkts un tu proti to pasniegt, ar mūziku var labi nopelnīt. Es nevaru neko sliktu teikt. Man palīdzējusi gan piedalīšanās TV šovos, gan duets Fomins & Kleins, gan Eirovīzija. Kādas dziesmas Latvijā patīk vislabāk? Cilvēkiem patīk liriskas dziesmas. Kā pats atradi savu zelta āderi mūzikā? Ilgu meklēju savu nišu. Roks man ir vistuvākais. Rokmūzikā šobrīd esmu vienīgais liepājnieks. Popmūzikā mums viņu ir vairāk, piemēram, Ērglis. Nav skumīgi, ka daļa leģendāro Liepājas rokmūziķu kļuvuši par rīdziniekiem? Protams! Taču mums ir daudz jauno talantu. Arī manā grupā ir jauni puiši ar svaigu domāšanu. Viņi klausās pavisam ko citu nekā es — Aerosmith, Bon Jovi. Vecajiem ar jaunajiem kopā jāspēlē, tad sanāk baigi labi!Kā domā, tavs jaunais albums — roķīgie Ziemassvētki — cilvēkiem patiks? Domāju, lielai daļai patiks. Rudenī sazvanījāmies ar Guntaru Raču, ka vajadzētu kaut ko roķīgu gada nogalē. Eu, klausies, gandrīz reizē iesaucāmies, varbūt Ziemassvētku dziesmas?! Latvijā daudziem šķiet, ka tie ir skumīgi svētki. Mums gribējās parādīt, ka tie var būt priecīgi, viegli. Šo albumu iespēlējām no sirds, kā jutām. Liepājā uz tevi skatās vai mierīgi vari saņurcīts iziet ielās? Viņi it kā ir pieraduši, ka es te tāds esmu. Tomēr reizēm dzirdu: ei, re kur Fomins iet! Man visi jāpasveicina. Viņi mēģina pievērst sev uzmanību. Uzdziedāt manas dziesmas Viņa raud vai Es vēlos būt līdzās, atverot mašīnas logu. Ja mēģinu paslēpties, lai nepazīst, tad saka: baigi lepnais palicis, ja? No tā mazliet nogurstu. Tomēr tas ir arī ļoti patīkami.Šķiet, tu esi emocionāls, atvērts. Igo — atturīgs, noslēgts. (Smejas.) Esmu sešus gadus jaunāks. Es vienmēr esmu bijis impulsīvāks nekā Igo. Mani draugi arī tādi priecīgi, enerģijas pilni. No cilvēkiem, kuri drūmi, es mēģinu norobežoties.Vai Igo tevi bērnībā ir rāvis aiz matiem, iekaustījis? Vispār viņš mani nav abižojis. Esam strīdējušies, pagrūstījušies, bet ne vairāk. Ļoti cienu savu brāli. Ieklausos viņa padomos. Viņš jau mani, jaunāko, vienmēr grib pamācīt. Bet es arī esmu gudrs: paņemu labāko, ko viņš pasaka, un izdaru pa savam! Kā ir abiem uz skatuves kopā dziedāt? Tikko tu piedalījies Igo jubilejas koncertā Arēnā Rīga. Pierasts. Žēl, ka ar brāli esam iedziedājuši tikai vienu duetu. Iespējams, nākamgad kaut ko jaunu ierakstīsim. Dosim iespēju cilvēkiem paklausīties, ko tie Fomini abi var!Sanākt kopā ar ģimenēm jums, brāļiem, izdodas bieži? Abi esam ļoti noslogoti. Gada nogale mūziķiem ir pļaujas laiks. Tomēr gan jau kādu pārsteigumu ģimenei sagādāsim. Mēs taču esam īsti velna pulveri! Izklausās, ka Fomins jaunākais ir ļoti apmierināts ar dzīvi un laimīgs. Viss taču ir skaisti — mēs dzīvojam! Dievs man devis spēju dziedāt. Man ir ģimene, bērni, darbs. Vai tas nav ļoti daudz?Zīlīti vairs nēIgo beidzis 30 gadu skatuves jubilejas koncertturneju visā Latvijā Pārdzīvojis stresu vasarā, kad iecerētā grandiozā koncerttūre brīdi karājās mata galā finansiālu apsvērumu dēļ, Igo ātri vien atguvās. Nolēma nepadoties. Tagad, pēc noslēguma koncerta Arēnā Rīga, gandarīts atzīstas, ka pūliņus pielikt bija vērts — esot izdevies pat labāk, nekā cerēts! Izpārdoti bija arī viņa papildkoncerti. Vēl gluži karsts ir arī Igo dziesmu albums Spēle. Tajā apkopotas visu laiku labākās mūziķa izpildītās kompozīcijas: Meitenei kafejnīcā, Čuksti, Manā istabā — tie ir dzīvā koncerta ieraksti. Arī jaunumi: kopā ar Andri Ērgli iedziedātā dziesma Spēle, ar grupu RAP — Dzīve bez apstājas un ar Melo-M — Es nezināju, kā arī jaunumi angļu valodā. Tagad varētu atpūsties. Taču Igo negrasās laiskoties. Uzstāšoties visa decembra garumā un pat Jaungada naktī!Kas ir labāks mūziķis: tu vai Ivo? Tas ir neatbildams jautājums. To zina tikai klausītāji, bet arī viņi būtu apmulsināti ar šo jautājumu. Tāpēc, ka ir kaut kas, ko Ivo var, bet es ne, un ir, kas man pa spēkam, bet viņam ne.Lielā koncerttūre aiz muguras, gada beigas arī klāt. Jūties, ka paveikts liels darbs? Koncertturnejas organizēšana nebija viegla Latvijai uzbrukušajos krīzes apstākļos. Gada sākums liecināja, ka kaut kas nav labi, bet ne tik stipri, kā piedzīvoju vasarā. Tikai mana uzdrīkstēšanās ļāva koncertiem notikt. Nedabūju tikpat kā nekādu finansiālu atbalstu koncertiem.Mūziķi taču parasti piesaista sponsorus šādām tūrēm. Dienu divas pirms preses konferences, kad biju gatavs paziņot koncerttūres sākuma datumu un biļešu tirdzniecības sākumu, ģenerālsponsors atteica. Nevis tāpēc, ka pēkšņi vairs negribēja dot finansējumu, bet nevarēja to atļauties. Esmu laimīgs, ka neatteicos no ieceres, bet realizēju to. Rezultāts iznāca labāks, nekā gaidīts: divi papildu koncerti lielās zālēs, arī tie tika izpirkti.Vai biji domājis, ka krīze tik tieši un asi var skart tieši tevi, arī citus mūziķus, māksliniekus, kas šķietami ir patālu no finanšu pasaules? Realitāte ir tāda, kāda ir. Mums ar to jāsadzīvo un vienlaikus jādara labākais, ko katrs spēj šajā situācijā. Kad sašķobās materiālo vērtību skala, cilvēki intuitīvi patveras garīgajās vērtībās. Meklē tās. Daudzi no šīm krīzēm, kuru pasaules vēsturē bijis ne mazums, iziet norūdījušies un stiprāki.Kas ir tie, kuri klausās tavu mūziku? Ļoti uzmanīgi cilvēki, kuriem nav noteikta vecuma vai profesijas. Kad iznāku uz skatuves, šķiet, ka nekas nav mainījies. Skatos uz jauniešiem skatuves priekšā: viņi jautri spiedz un lēkā. Dzied līdzi. Tikai, kad nokāpju no skatuves un paskatos uz sevi spogulī, saprotu: jā, viss ir savādāk. Bet zālē manas acis redz tieši tās pašas meitenes, to pašu jaunību, ko pirms trīsdesmit gadiem. Mana publika ir ļoti uzmanīga, toleranta. Šī piecpadsmit koncertu sērija parādīja, ka cilvēki uzmanīgi ieklausās dziesmās. Un tad ir sprādziens koncerta beigās, kad viņi vienu aiz otra saņem hitus. Tad viņi vairs nevar nosēdēt!Pirms divdesmit gadiem tu dziedāji Lāčplēsi. Biji viens no mūziķiem, kurš nebaidījās runāt par nacionālajām vērtībām, brīvu Latviju. Vai arī tagad būtu gatavs aicināt sabiedrību pastāvēt par valstiskām vērtībām, ideāliem? Atbildība par valstī notiekošo jāuzņemas mums katram. Obligāti! It īpaši tagad, kad iestājies visatļautības laiks. Grūti uzticēties cilvēkiem. Grūti panākt, lai tas, kas norunāts, tiek arī izpildīts. Domāju, drīz notiks spēku pārgrupēšanās. Cilvēki, kuriem ir atbildības sajūta, kļūs par domubiedriem. Domāju, apkārt ir pietiekami daudz pozitīvu piemēru, kā tikt pāri krīzei, nenododot vienam otru. Visu nesabojājot mūžu mūžos. Toreiz, pirms divdesmit gadiem, deviņdesmit procenti mūziķu jutās atbildīgi par Latviju. Viņi bija priekšējās cīnītāju rindās par Latviju. Arī man bija tāda sajūta. Tu nevari vienkārši, staigājot pa sētu, sākt bļaustīties. Tas notiek soli pa solim, kamēr saproti, ka tieši tevi uzklausīs. Tieši tev lemts pateikt ko būtisku, kas mainīs cilvēku dzīvi.Tev iznācis jauns albums Spēle. Vai bija viegli atrast tēmas, par ko dziedāt? Paldies Dievam, savās dziesmās varu runāt par nopietnām lietām, nevis desmitreiz trallināt šalala. Redzu, ka cilvēki to saklausa. Cilvēki ir nopietni un spēj saklausīt, ja tu patiešām gribi viņiem kaut ko svarīgu pateikt.Vai tad šalala vispār kādreiz esi dziedājis? To pieminēju tikai kā vienu no popkorna kultūras sastāvdaļām. Ir man bijis pietiekami daudz viegla rakstura dziesmu, sākot ar Zīlīti.Veco, labo Zīlīti! Arī tādas dziesmas vajadzīgas kultūras piramīdā. Svarīgi neapgāzt šo piramīdu, lai tā nestāv uz spices. Ko saki par Ivo roķīgo Ziemassvētku albumu? Man liekas, laba ir tā akustiskā dziesma. Redz, kur ir — tā ir skaista, es Ivo teicu. Tu kā vecākais viņu bieži pamāci? (Tēvišķi.) Ar pamācībām, kā mēs zinām, vajag būt uzmanīgam. Tu vari dot padomu, ja tev to prasa. Mēs bieži uzbāžamies ar padomu, negaidīdami, vai mums to prasa. Arī es esmu šajā ziņā grēkojis. Bērnībā nemēģināji iekaustīt Ivo, uzmesties par galveno kā jau vecākais? Mums ir viens tēvs un dažādas mammas. Pilnīgi atšķirīgi dzīves ceļi. Kad es 16—17 gados iesāku karjeru mūzikā, Ivo vēl bija bērns. Pēc gadiem viņš atnāca pie manis, teica, ka arī gribot pamēģināt dziedāt. Pārbaudīju viņa balss diapazonu. Diezgan liels! Notis viņš turēja. Dziesmu nodziedāt varēja. Tu nemaisies te, pa Liepāju, kas tomēr ir provinciāla, es viņam teicu. Sarunāju vietu grupā Bastards. Viņa pirmās uzstāšanās bija Rīgas roka klubā, kur savā sulā eksistēja rokgrupas, kuras nekad nevarēja ieraudzīt uz oficiālajām skatuvēm, bet notikumi, kas tur risinājās, bija ļoti interesanti un iedvesmojoši. Daudzi pazīstami mūziķi sākuši savu karjeru tur. Pats nu esi no liepājnieka pārvērties par rīdzinieku. Atpakaļ nevelk? Viens no projektiem, ar ko patlaban nodarbojos, ir Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles atdzīvināšana. Tā būvēta pirms 250 gadiem uz ozolkoka pāļiem, kuri satrunējuši. Šī unikālā celtne šķiebjas, ir plaisas. Tur atrodas pasaulē lielākās nepārbūvētās ērģeles, kas šobrīd jau pretendē uz UNESCO kultūras mantojuma statusu. Ar to Latvija var lepoties. Tādēļ Igo mūzikas menedžments katru gadu organizē koncertus ar izcilu mākslinieku piedalīšanos. Nesen uzstājās koris Kamēr…, Lotārs Džeriņš spēlēja ērģeles. Ko ar to gribēju teikt? Mana mijiedarbība ar Liepāju turpinās. Gribi teikt, nevajag baidīties, kā būs, un gausties, bet darīt labāko, ko var? Iespējas mums visiem ir nemitīgi. Kā saka dziesminieks Valdis Atāls, atbildes ir gaisā, tās gaida atbilstošu jautājumu. Kā svinēsi Ziemassvētkus? Brāli satikt ir plāniņā? (Nopūšas.) Gribētos, bet decembrī man ir labdarības koncerti. Ziemassvētku koncertu mēģinājumi sākušies. Ierakstīšu un montēšu abus savus raidījumus Latvijas Radio. Jaunajā gadā arī strādāšu.Mierīgi iedzert kafiju tev atliek laika?! Jā, es ceļos piecos sešos no rīta. Tad bieži rakstu dzejoļus, stāstus.