Kristīna Zaharova. Uz Īriju dziedāt!

Trīssimt dziesmu konkurencē izcīnīta iespēja piedalīties finālā. Kristīna izpildīs mūziķa Laura Reinika komponēto dziesmu I Wish I Could Pretend. Teksta līdzautors ir komponists un tekstu autors no Losan–dže–losas Gordons Pogoda. Īrijas nacionālās atlases uzvarētāja dziesma tiks noskaidrota fināla šovā RTE kanāla raidījumā Late Late Show Eurosong 2009 Special plkst.23.35 pēc Latvijas laika. Sākotnēji Latvijas Eirovīzijai pieteikto dziesmu Reiniks un Zaharova izlēma pieteikt Īrijas Eirovīzijai pēc tam, kad publiski izskanēja paziņojums, ka šogad Latvija Eirovīzijā, visticamāk, nepiedalīsies. Tomēr iznācis tā, ka lielajā Eirovīzijā Kristīna tīri teorētiski šogad varētu pārstāvēt gan Īriju, gan Latviju: vietējā pusfinālā iekļuvusi viņas izpildītā Mārtiņa Freimaņa dziesma Angel of Mine. Kā uztvēri ziņu, ka tevis izpildītā dziesma iekļuvusi Īrijas Eirovīzijas finālā? Nu iznāk, ka, ļoti iespējams, lielajā finālā pārstāvēsi valsti, kurp, grūtību dzīti, peļņā devušies tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju... Priecājos, ka šo dziesmu novērtēja arī Latvijas Eirovīzijas atlases žūrija. Taču vēl lielāks prieks, ka arī citās valstīs to novērtē. Vienīgi žēl, ka pārstāvēšu tieši Īriju, nevis Latviju. Ar Lauri (dziesmas autors Lauris Reiniks — A.B.-R.) runājām, ja būs tāda iespēja, mēs to izmantosim. Daudzi varbūt mūs nosodīs, ka nepārstāvam Latviju, bet... mēs izmantojām situāciju. Īrija jau tāda maza Latvija vien ir. Cik daudz manu paziņu, kaimiņu aizbraukuši uz Īriju un pat netaisās atpakaļ!Zini konkrētus cilvēkus? Protams, ļoti daudzus!Sākotnēji Laura Reinika dziesma I Wish I Could Pretend, ko jau rītdien izpildīsi Īrijas publikai, tika pieteikta nacionālajai atlasei Latvijā... Jā. Kad uzzināju, ka Latvijā Eirovīzijas šogad nebūs, mani pārņēma vilšanās. Darbs bija ieguldīts, tika lolotas cerības... Pēkšņi — labā ziņa, ka jāgatavojas Īrijas finālam. Jau biju samierinājusies, ka šogad Eirovīzijā nepiedalīšos. Sāku citādi plānot savu laiku: iestājos vizāžistu kursos. Tagad gan kursi būs jāatliek. Kuram ienāca prātā dziesmu pieteikt Īrijas Eirovīzijai, ja reiz Latvijā — nekā? Kad tika pateikts, ka Latvijā Eirovīzijas nebūs, Lauris man zvanīja un teica: man ir ideja, sūtām dziesmu uz Īriju! Es biju klāt, kad pieteikums tika nosūtīts.Uz ko tajā brīdī cerēji? Bija divējādas sajūtas. No vienas puses, kā adatai siena kaudzē. Viņiem taču ir pašiem savi dziedātāji, par ko balsot! Likās, tā vai citādi, bet finālā viņi mēģinās sabalsot savējos (finālistus izvēlējās žūrija, skatītāju balsojums būs finālā 50 pret 50). Kad uzzināju, ka esam iekļuvuši fināla sešniekā, nodomāju, ka pasaulē taisnība tomēr ir!Vai dziesmai, ko izpildi, ir spēcīgi konkurenti Īrijas finālā? Diemžēl neesmu dzirdējusi pārējos finālistus, bet domāju, ka konkurence ir spēcīga. Viens divi noteikti būs no viņu populārākajiem dziedātājiem, ar kuriem sacensties man būs grūti. Man tā būs milzīga pieredze: sacensties ar pieredzējušiem, slaveniem dziedātājiem. Es jau vēl jauna un zaļa! Cik tad īsti zaļa? Man ir deviņpadsmit gadu. Tu jau droši vien esi ieskatījusies interneta komentāros un zini, ka lielai daļai Latvijas sabiedrības Eirovīzija nepatīk. Skatās, bet kritizē uz nebēdu! Esmu norūdījusies pret interneta komentāriem LNT šovā Zvaigžņu lietus 2 (Kristīna Zaharova un uzņēmējs Nikolā Rodāns guva uzvaru šajā šovā — A.B.-R.). Protams, zinu, ka ir cilvēki, kuru attieksme pret Eirovīziju ir ļoti negatīva. Man žēl to, kuri internetā raksta rupjības. Ir daudz faktoru, kāpēc cilvēki tā rīkojas. Vieniem varbūt ģimenes dzīvē neveicas, citiem — darbā. Tās emocijas viņiem kaut kur jāizliek. Apzinos, ka visiem patikt nav iespējams un nav arī vajadzīgs. Cilvēki ir dažādi, gaume dažāda, tāpēc jau dzīvot ir interesanti!Kāds ir tavs mērķis, piedaloties Eirovīzijā? Lai Eiropā un pasaulē zina, ka šī mazā Latvija var arī kaut ko labu un skaistu izdarīt, nevis ka mums ir tikai politiskās nesaskaņas un krīze. Saki, ka popmūzikā mums ir, ko parādīt, un nevajag kautrēties? Protams! Arī no tā, ka pārstāvēsim Īriju, nav ko kautrēties, jo esam taču Eiropas Savienībā. Vai tad tas nenozīmē, ka valstis ir draudzīgas, nevis cīnās un nesaprotas?Teorētiski pastāv iespēja, ka pārstāvēsi Eirovīzijā gan Īriju, gan Latviju — tevis izpildītā Mārtiņa Freimaņa dziesma iekļuvusi Latvijas pusfināla atlasē. Jā, jūtos ļoti pagodināta, ka abi komponisti — Lauris Reiniks un Mārtiņš Freimanis — sarakstījuši dziesmas, kuras izpildīšu tieši es.Ko teica Mārtiņš, uzzinājis, ka jūs ar Lauri pieteicāties Īrijas Eirovīzijai? Sazvanījāmies, Mārtiņš mani apsveica ar iekļūšanu finālā. Viņš ir saprotošs. Ir ļoti patīkami, ka nav saspīlējumu, domstarpību. Ir veselīga, radoša gaisotne. Starp citu, Laura Reinika dziesmu tāpat dziedāšu Latvijas Eirovīzijā — ne konkursā, bet kā viesmāksliniece. Tā ka skatītāji Latvijā to dzirdēs!Vai tev nav sajūtas, ka pāris gados tava dzīve sagriezusies kājām gaisā? Vēl nesen mācījies vidusskolā Alūksnē un droši vien pat nesapņoji, ka varētu kāpt uz skatuves. Varbūt no malas tas liekas strauji, bet viss noticis pakāpeniski un likumsakarīgi. Dziedu no trīs gadu vecuma. Mūzikā mani ieveda vectēvs. Pats viņš mēdz uzdziedāt svētkos, bet mani paņēma aiz rokas, un mēs braukājām uz konkursiem, pie vokālajiem pedagogiem. Tagad, kā saka, putns ir palaists brīvā lidojumā. Esmu kļuvusi patstāvīga. Uz kādiem mūzikas konkursiem vectēvs tevi veda? Uz Dziesma manai paaudzei, uz Olgas disenīti. Nesen skolas absolventu vakarā skatījos ierakstus, kā esmu dziedājusi deviņu gadu vecumā nopietnas pieaugušo dziesmas. Var redzēt, ka kaut kas skatuvei piemērots jau tad tur bija. Kā nokļuvi Rīgā? Mani vecāki nav miljonāri — mamma ir šuvēja. Man nebija nekādu sakaru. Godīgi sakot, pat nezinu, kā man izdevās kaut ko sasniegt. Pēc tam, kad astoņpadsmit gadu vecumā uzvarēju konkursā Latvijas talanti, pārcēlos dzīvot uz Rīgu. Man teica, ja tu nebūsi Rīgā, nekā nebūs! Biju pabeigusi 11.klasi un nolēmu, ka braukšu. Kā romānos ieradies ar savu koferīti lielpilsētā tāda vidusskolniecīte... Klupdama, krizdama un raudādama. Paldies ģimenei un draugam, kuri mani atbalstīja. Sāku īrēt dzīvoklīti Rīgā. Mācījos vakarskolā un jutos kā studente. Skolnieka dzīve bija jāatstāj aiz muguras, šeit biju pieaudzis un patstāvīgs cilvēks. Raudāju, daudz reižu gribēju atgriezties Alūksnē, bet sapratu, ka divreiz vienā upē neiekāpsi. Ja esmu iesākusi, jāsaņemas!Dziedātājas karjeras dēļ biji gatava sakost zobus un cīnīties? Jā, man bija cerības. Tajā laikā gan vēl diezgan nepamatotas. Pēc pirmā pusgada, ko biju pavadījusi Rīgā, ierakstīju dziesmu kopā ar Andri Ērgli — viņš mani uzaicināja. Bija redzējis Latvijas talantos. Tā pamazām viss sākās. Mani pamanīja. Jauniem cilvēkiem, kuri grib kaut ko sasniegt, jāatceras, ka nevajag bēdāties, ja kaut kas uzreiz neizdodas. Vajag strādāt pēc labākās sirdsapziņas, un panākumi būs, tikai — ar laiku. Tu iesaki, ka nevajag strēbt karstu? Ir jau arī cits teiciens: dzelzs jākaļ, kamēr karsta!Plašākai publikai iekriti acīs pagājušā gada Latvijas Eirovīzijas finālā. Izskatījies jauki un dziedāji labi. Jā, Eirovīzija bija vēl viens solis uz augšu. Vasarā parakstīju līgumu ar Mikrofona ierakstiem — tas deva jaunas iespējas. Tad jau arī Zvaigžņu lietus 2. Es gan nekad neesmu saspringti gājusi uz mērķi. Tā var pazaudēt visu atmosfēru, burvīgos sīkumiņus. Vai kā jaunai dziedātājai atnākot uz Rīgu cīnīties par savu karjeru mūzikā, gadījās saskarties ar nepiedienīgiem piedāvājumiem? Daudzas lietas, ar ko esmu saskārusies šīs tēmas sakarā, man likušas pārdomāt dzīvi. Vai tiešām viss ir tik skaisti un rozā, kā gribētos? Negribu par to runāt, bet skaidrs, ka rožaini nav, kamēr izsities. Ir jābūt stipram cilvēkam, lai noturētos ar pašcieņu. Vai līdztekus mūzikai esi domājusi, ko vēl varētu dzīvē darīt? Esmu iestājusies Ekonomikas un kultūras augstskolā, studēju kultūras vadību. Tas man ļaus labāk saprast savu lauciņu. Kas zina, kā dzīve var izveidoties — varbūt reiz dibināšu savu uzņēmumu. Mans draugs ir uzņēmējs un friziermeistars, mums Alūksnē ir skaistumkopšanas salons.Tā gan laikam nav viegla dzīve — starp Alūksni un Rīgu? Nav gan. Draugs ir astoņus gadus par mani vecāks. Iepazināmies, kad vasarā skolas laikā piestrādāju skaistumkopšanas salonā Alūksnē. Martā būs divi gadi, kopš esam kopā. Man patīk vīrišķīgi vīrieši ar stingru nostāju — tādi kā mans vectēvs. Tēva man nav bijis, vectēvs bija tēva vietā. Vīrišķīgs, gādīgs un radošs vīrietis — tas varētu būt mans ideālais salikums. Mans draugs tāds ir. Kādu tu redzi savu nišu Latvijas popmūzikā? Laikam jau esmu sevi nostādījusi sievišķīgas, liriskas dziedātājas lomā. Tomēr tā nav tikai loma, tāda ir mana iekšējā pasaule.