Latvijas mūzikas Ābolu ķocis

Kad nu viss bija kājām gaisā! pat izpaliekot starpbrīdim! īgņojos, jo arī pianista pirmais uznāciens Ķeniņa mūzikā šķita krietni formālāks nekā "zilās liesmās" degošajai vijolniecei. Jā, Ksenaka buru blīvuma koeficients bija efektīgs, un Bulēzs izšuntēja ne pa jokam (nopelnot pirmās ovācijas), tomēr man karsējtemperatūru sasniegt neizdevās, jo pat Mesiāna zvaigžņotie akordi šoreiz atgādināja par Ligeti pigmejiem, nedz Indijas putniem. Mea culpa... * * * * * Boriss Avramecs Šim koncertam vajadzēja notikt pārpildītā zālē un lai kvartālā attālumā no Lielās ģildes klīstu lieko biļeti meklējošie — tik lielisks bija koncerts gan priekšnesuma, gan programmas ziņā. Diemžēl zāle bija pustukša. Jau pirmais koncerta skaņdarbs — T.Ķeniņa Dubultkoncerts — skanēja pārliecinoši gan kā īsts meistardarbs, gan kā spilgta solistu virtuozitātes un spējas mijiedarboties izpausme. Apjomīgs P.Bulēza opuss satrieca ar savu galējo semantisko blīvumu un tika atskaņots ar nepieciešamo neatslābinošo intensitāti un mērķtiecību. P.Donahjū ar izcilu ritma precizitāti un skanējuma noteiktību un mirdzumu spēlēja O.Mesiānu — gan skaņdarbu klavierēm solo Cantéyodjay?, gan unikāli sarežģīto solo partiju koncertā Eksotiskie putni, kur solista un orķestra kopspēlē iemiesojas komponista iecerēta apžilbinošā gaisma un līksmošana. (Nehumāna pret klausītājiem bija ideja tik kodolīgu un garu programmu spēlēt bez starpbrīža.)* * * * * Orests Silabriedis Par saturiski dziļāko šajā koncertā vēlos saukt Ķeniņa informatīvi daudzslāņaino dubultkoncertu, kurā dziļu iespaidu atstāja Sareikas un Donahjū duets — ik niansi, ik pavērsienu rūpīgi pārdomājis tandēms (ļoti gribas cerēt, ka 2009.gads atdos Ķeniņa mūziku Latvijas koncertzālēm!). Ksenaka darbs izskanēja kā drukns, intensīvs joks ar replikas nozīmi, Bulēzs fascinēja ar vitalitātes un tembra krāsu metafizisko nimbu Heses pērlīšu garā, savukārt no Mesiāna dzirdējām salīdzinoši ilustratīvas, tēraudspožas lappuses, kurās konģeniāls komponistam bija tehniski nepārspējamais Pīters Donahjū. Sinfonietta Rīga un Normunda Šnē meistarību šādā repertuārā var bez atlaidēm vērtēt Eiropas mērogā — neviena uzslava nebūs par skaļu, sevišķi par Bulēza formulu ritināšanu. Tutti bravi!