Koncerta programma nupat papildināta arī ar Oskara Herliņa 1. stīgukvartetu un Asijas Ahmetžanovas darbu Dabiski, ko izpildīs stīgu kvartets ReDo.
Šis ir otrais pasākums koncertsērijā Skaņu Meža jaundarbi Latvijas simtgadei, kurā valsts apaļā jubileja tiek atzīmēta ar jaundarbiem hrestomātiskos avangarda mūzikas žanros.
Dmitrijs Kurļandskis ir 1976. gadā dzimis krievu komponists. Līdzās Sergejam Ņevskim, Borisam Filanovskim un Dmitrijam Raņņevam, viņš ir viens no pazīstamākajiem komponistu grupas StRes/Structural Resistance (СоМа/Cопротивление Материала) dalībniekiem. StRes var uzskatīt par vienu no ievērojamākajām laikmetīgās mūzikas apvienībām Krievijā – tā ir mērķtiecīgi veidojusi auditoriju un kultūrtelpu radikālai laikmetīgajai mūzikai savā valstī, gadu laikā nodrošinot šīs scēnes saikni ar mākslas institūciju un teātru pasauli.
Kurļandskis 2003. gadā saņēmis starptautisko komponistu balvu Gaudeamus, ar ko citu starpā kopš 1957. gada apbalvoti tādi nozīmīgi 20. gs. komponisti kā Pērs Norgārds (Per Nørgård), Paulīne Olivero (Pauline Oliveros), Unsuka Čina (Unsuk Chin), Luiss Andrīsens (Louis Andriessen), Vinko Globokars (Vinko Globokar) un Ričards Barets (Richard Barrett).
Liela daļa Kurļandska radošās darbības tikusi veltīta trokšņainai mūzikai, kas no izpildītāja pieprasa netradicionālas instrumentu spēles tehnikas – šos darbus pats komponists strukturāli pielīdzina „kinēstiskiem skaņu objektiem”. Var apgalvot, ka šī perioda Kurļandska darbi ir vieni no radikālākajiem jaunās krievu mūzikas paraugiem, taču pēdējo gadu laikā komponists ir pievērsies citām prioritātēm: iedvesmojoties no „Ņujorkas skolas” komponista Kristiana Volfa (Christian Wolff), kā arī izteikti klusās un „Keidžiskās” komponistu skolas Wandelweiser pārstāvjiem, viņš sācis rakstīt mūziku, kuras izpildījuma process simboliski ietver dažādus sabiedrības organizācijas modeļus un to nianses, no demokrātijas līdz totalitārismam.
Kurļandska trešais stīgu kvartets Dolce Stil Nuovo (angliski – sweet new style, kas bija apzīmējums arī Dantes Aligjēri pārstāvētajai 13. gs. literārajai kustībai) savā nosaukumā nes atsauci uz šīm pārmaiņām komponista daiļradē.
Asija Ahmetžanova (Asia Ahmetjanova) ir mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, klavierspēli pie Ilzes Treijas un Leldes Paulas, kompozīciju pie Imanta Zemzara.
Jau skolas laikā viņa piedalījās konkursos abās specialitātēs: vienpadsmit gadu vecumā viņa uzvarēja Parīzes konkursā Musical de France un sešpadsmit gadu vecumā - Siguldas meistarkursu kompozīcijas konkursā. 2010. gadā viņa ieguva pirmo vietu Jauno pianistu konkursā Tallinā, kura žūrijas komisijas priekšsēdētāja, profesore Aleksandra Juozapenaite-Eesmaa, kļuva par Asijas profesori Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā. Mācoties klavesīnu pie Imbi Tarum Tallinā, sākās Asijas pievēršanās klavesīna repertuāram, kā arī mūsdienu akadēmiskajai mūzikai, kas izpaužas sadarbībā ar amerikāņu komponistu Jūdžinu Birmanu (Eugene Birman), kura darbus viņa pirmatskaņoja festivālā Estonian Music Days, kā arī vēlāk citos festivālos un koncertos.
2012. gadā Asija pārcēlās uz Šveici mācīties klavierspēli Lucernā pie profesora Konstantina Lifšica (Konstantin Lifschitz). Gadu vēlāk, viņa sāka mācīties arī kompozīciju tajā pašā augstskolā pie profesora Dītera Ammana (Dieter Ammann).
Darbu Dabiski Ahmetžanova apraksta sekojoši: „Dabas aina, izmantojot mūzikālo skulptūru kā izteiksmes līdzekli.Skulptūra sastāv no iekšējiem cilvēka elementiem (ķermenis, balss) un ārējiem elementiem, šajā gadījumā tie ir superball-i un lociņš (altam). Instrumenti tiek prezentēti kā lieli rezonanses ķermeni, kas ļauj caur skaņu ne tikai izteikt virstoņus, bet arī fiziski paslēpties no pasaules. Beidzot atrast savu komforta zonu un aiziet pāri savas identitātes robežām.”
Oskars Herliņš dzimis 1980. gada 6. maijā Rīgā. Savas pirmās kompozīcijas elektroniskās mūzikas laukā komponists radījis 1990. gadu vidū ar datoru ZX-Spectrum 128, izmantojot tā trīs skaņu kanālus un 8 bitu skaņas rezolūciju. 1990. gadu beigās patstāvīgi sācis apgūt elektriskās ģitāras spēli un muzicēt dažādos roka un džeza ansambļos (ģitāra un vokāls), tiem arī rakstot mūziku (gūtas vairākas godalgas dažādos jauno grupu konkursos). Apgūstot trompetes (vēlāk eifonija) spēli, muzicējis dažādos pūtējorķestros. Studējot Latvijas Universitātē, dziedājis jauktajā korī Juventus. 2000. gadu otrajā pusē Oskars Herliņš aizvien vairāk pievērsies kompozīcijai, pamazām pametot regulāru muzicēšanu minētajos kolektīvos. 2009. gadā norvēģu izdevniecība Mars Melons izdevusi Oskara Herliņa mūziku īsplatē bez nosaukuma, bet 2012. gadā laidusi klajā pilnmetrāžas albumu Skaņdarbi sintētiskajam orķestrim. Skaņdarbus šajos izdevumos varētu raksturot kā ambientās/elektroniskās/eksperimentālās mūzikas žanriem piederošus. Kopumā Oskars Herliņš darbojas dažādos žanros, rakstot mūziku koncertizpildījumam, kino, teātrim un multimediāliem projektiem.
Savu 1. Stīgu kvartetu Herliņš tēlaini ilustrē ar sekojošu ainu: „Ir apmākusies ziemas pēcpusdiena un mēs braucam prom no Rīgas pustukšā vilcienā. Kaut kur aiz Krustpils, garāmslīdošā, pelēkā ainava ievelk aukstas ūdenszīmes mūsu piezīmju blociņos, bet sliežu gulšņi skaita gadskārtu apļus mūsu zīmuļiem, kas vecumā mērojas ar Miķelēnu dižozolu.”
Darbus izpildīs kvartets ReDo - Konstantīns Paturskis (vijole), Kristiāna Ozoliņa (vijole), Dāvis Sliecāns (alts), Pēteris Ozoliņš (čells).
Koncertsērija Skaņu meža jaundarbi Latvijas valsts simtgadei paredz trīs koncertus ar pirmatskaņojumiem – pasaules līmeņa avangarda mūzikas jaundarbus trijos hrestomātiskos avangarda mūzikas žanros (brīvā improvizācija, laikmetīgā mūzika un elektroakustiskā mūzika).
Par iedvesmu šādi atzīmēt Latvijas valsts simtgades tuvošanos kalpojusi Janna Ksenaka (Iannis Xenakis) episkā elektroniskās mūzikas kompozīcija Persepolis, kas tika radīta 1971. gadā Širazas mākslas festivālam Irānā par godu persiešu impērijas dibināšanas 2500. gadadienai un kas caur savu novatoriskumu arvien atgādina par šo notikumu un zemi. Katrs no trim projekta jaundarbiem tiks atskaņots citā Latvijas pilsētā – Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.
Koncerts ir bezmaksas, taču ierobežotu vietu skaita dēļ iepriekš jāizņem ielūgumi Biļešu servisa tirdzniecības vietās un internetā. Ielūgumu iespējams saņemt, koda laukā ievadot tekstu lv100.
Projekts top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Latvijai – 100 un Liepājas pilsētas atbalstu.