Izdzirdot sera Pola Makartnija vārdu, lielai daļai noteikti atmiņā
ataust Yesterday, vai arī kāda cita no visā pasaulē pazīstamajām
Liverpūles četrinieka The Beatles dziesmām. Taču Makartnijs nav tikai
lipīgu popmūzikas šedevru radītājs — pirms gandrīz divdesmit gadiem
viņš pievērsies arī klasiskajai mūzikai, un šonedēļ Latvijā
pirmatskaņojumu piedzīvos viņa oratorija Ecce cor meum. Šodien
plkst.19.00 tā skanēs Jelgavā Sv.Annas baznīcā, 3.oktobrī plkst.19.00 —
Rīgas Domā, 5.oktobrī plkst.17.00 — Liepājā Sv.Trīsvienības baznīcā.
Ar ģitāru rokās
Pols Makartnijs (66) jau kopš zēna gadiem pievērsies mūzikai — viņa tēvs Džims bija džeza mūziķis, kurš nolēma, ka abiem dēliem — Polam un Maiklam — jāapgūst klavierspēle. 1956.gadā no dzīves šķīrās Pola māte Mērija, kuru viņš vēlāk daudz pieminējis savās dziesmās. Tas bija lūzuma punkts. Pols palūdza tēvam ģitāru un sāka mācīties spēlēt, imitējot amerikāņu r"n"b hitus, ko dzirdēja pa radio. Gadu vēlāk viņš pievienojās Džonam Lenonam grupā The Quarryman, kas pārtapa par The Beatles, un visu pasauli pāršalca bītlmānijas vilnis. Šajā laikā Makartnijs un Lenons radīja savas lieliskākās dziesmas, kas mainīja mūzikas pasauli, taču pienāca brīdis, kad viņu ceļi šķīrās. Nākamajos gados, sākotnēji kopā ar grupu Wings, vēlāk kā solo mākslinieks, Makartnijs turpināja mainīt ierasto skatījumu uz mūziku. Makartnijs ir dibinājis arī Liverpūles skatuves mākslas institūtu un saņēmis bruņinieka titulu. 1991.gadā slavenais mūziķis nodemonstrēja citu muzikālās daiļrades šķautni — Makartnijs uzrakstīja savu pirmo liela apjoma klasiskās mūzikas darbu Liverpool Oratorio (Liverpūles oratorija). Dubultdiska formātā ieraksts sasniedza pirmās pozīcijas gan Lielbritānijas, gan Amerikas Savienoto Valstu klasiskās mūzikas topos. 1997.gadā Makartnijam mūzikas ierakstu kompānija EMI pasūtīja darbu tās 100. gadadienai. Tapa simfoniskā poēma Standing Stone — tās pirmatskaņojums notika Karaliskajā Alberholā Londonas simfoniskā orķestra izpildījumā. Makartnijs rakstījis stīgu kvartetus, darbus orķestrim, pat kompozīcijas klavierēm — savam bērnības biedam.
Dziesma pasaulei
2006.gada septembrī iznāca Makartnija oratorijas Ecce Cor Meum ieraksts, viņa ceturtais klasiskās mūzikas albums. Pie tās Makartnijs strādājis vairāk kā astoņus gadus. Oratorija tika pasūtīta Magdalēnas koledžas Oksfordā atklāšanai. Koledžas prezidents Entonijs Smits no mūziķa gaidīja "dziesmu korim, ko vēlāk dziedātu jaunieši visā pasaulē, kā, piemēram, Hendeļa Mesiju". Taču komponēšana nevedās raiti, sākotnēji tapa vien mūzika, bez vienotas idejas, līdz kādā Ņujorkas baznīcā mūziķis ieraudzījis statuju ar parakstu Ecce Cor Meum (Lūk, mana sirds — latīņu val.). Nelielas latīņu valodas zināšanas Polam bijušas, viņš nolēmis motīvu izmantot topošajā skaņdarbā. Darbs pie tā tika pārtraukts traģisku iemeslu — sievas Lindas nāves — dēļ. Darbs pie oratorijas tika pabeigts jau daudzus gadus vēlāk. 2007.gadā Makartnijs par oratorijas ierakstu saņēma atzinību Labākais albums klasiskajā mūzikā Lielbritānijā. Tas tika augstu novērtēts arī ASV, klasiskās mūzikas topā ilgi turoties pirmajās vietās.
Ecce Cor Meum ir darbs korim un orķestrim četrās daļās, dziedājumi angļu un latīņu valodā. Latvijā to izpildīs Ķelnes Doma koris, Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris Rīga un Jauniešu simfoniskais orķestris. Soprāna solo dziedās Elīna Volkmane, pie ērģelēm — Kristīne Adamaite. Konceta diriģents un mākslinieciskais vadītājs Ķelnes Doma ērģelnieks Volfgangs Zīgenbrinks.