Koncerta apmeklējums rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejams bez maksas, iepriekš saņemot ielūgumus, kas no pirmdienas, 24. novembra, pieejami Biļešu paradīzes kasēs un tiešsaistē.
Pie orķestra Rīga diriģenta pults Pirmās adventes koncertā aicināts Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora Sōla mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Kaspars Ādamsons, ar kuru orķestris veiksmīgi sadarbojies gan uzstājoties kopā ar kori Sōla, gan orķestra programmās ciklā Vasaras klasika, koncertos valsts svētkos un atceres dienās. Aicinot diriģentu uz atkārtotu sadarbību koncertā Meditācijas, programmā iekļauti mūsdienu amerikāņu un pašmāju komponistu darbi, ko vieno nesteidzīga laika plūduma izjūta un īpašas attiecības ar klusuma fenomenu mūzikā. Koncerta nosaukuma ideja sakņota amerikāņu komponista Stīvena Braienta (Steven Brayant) opusā Meditācija (2018), kas izskanēs koncertā un ir daļa no plašāka cikla Pendulum, ko iedvesmojusi iekšēja klusuma meklējumu ideja.
Līdzās S. Braienta mūzikai koncertā izskanēs arī cita amerikāņu skaņu meistara – Džona Mekī (John Mackey) dziļi klusuma suģestijā sakņotais opuss Šis ļaunais Mēness (This Cruel Moon, 2017), kas ir saīsināta versija no simfonijas Vīnsarkana jūra (Wine Dark Sea) lēnās daļas. Mekī mūziku raksturo spilgta tēlainība, domas skaidrība, garīga intensitāte un meistarīga instrumentācija. Līdzīga ievirze atrodama arī Džeimsa Bārnsa (James Barnes) simfoniskajā mūzikā – viņa trešās jeb Traģiskās simfonijas lēnā daļa ar nosaukumu Natālijai, kas iekļauta koncertā, portretē dziļu, personisku refleksiju, emocionālu trauslumu un tiekšanos pēc gaismas dzīves traģiskākajos brīžos. Savukārt komponista Deivida Maslankas (David Maslanka) darbi orķestra Rīga repertuārā iekļauti ne pirmo reizi. Tos raksturo izvērstu meditatīvu posmu mija ar garīgi piesātinātām ekspresīvām kulminācijām, kas ļoti īpašā veidā sevī apvieno gan amerikāņu minimālisma tradīcijas, gan atsauces uz katoļu baznīcas un J. S. Baha korāļu melodiju dziļākajiem slāņiem. Mūža nogalē radīto skaņdarbu Dod mums šo dienu (Give us this day, 2006) pats autors nodēvējis par īsu simfoniju, kur ieausts vēstījums par apzinātības nozīmi un jēgu cilvēka dzīvē.
No pašmāju skaņražu opusiem programmā iekļauts Ērika Ešenvalda Tikai miegā (Only in sleep, 2010), kas oriģināli rakstīts korim, bet britu aranžētājs Filips Litlmors, to pārnesis pūšaminstrumentu orķestrim. Šis opuss ir viens no pasaulē visbiežāk izpildītajiem latviešu skaņdarbiem – sapņains bērnības atmiņu noskaņu redzējums ar smalkjūtīgu un izteiksmīgu muzikālo raksturu. Savukārt komponista Georga Pelēča Jaungada mūzika (1979) ienes gaišu, melodiski tīru un ritmiski vieglu enerģiju gadu miju sagaidot.