Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Sestdiena, 19. oktobris
Drosma, Drosmis, Elīna

Siraks Mkrčjans. Duduka noslēpums

Viens no talantīgākajiem jaunajiem armēņu duduka spēlētājiem Siraks Mkrtčjans (22) spēlēs seno, smeldzīgo tautas koka pūšaminstrumentu 7.Starptautiskajā introvertās mūzikas festivālā Latvijā. No 18. līdz 24.aprīlim Cēsīs, Rīgā, Liepājā, Kuldīgā un Ventspilī skanēs armēņu vecmeistaru Komitasa un Sajat–Novas skaņdarbi, senie garīgie dziedājumi un tautas melodijas. Mūziku papildinās videoprojekcija, dzejas lasījumi un stāstījumi par Armēnijas mākslu, sakrālo arhitektūru un kristietības vēsturi.

Jaunais mūziķis šogad beigs Armēnijas Valsts konservatoriju un jau četrus gadus strādā Armēnijas Nacionālajā tautas instrumentu orķestrī. Gan kā solists, gan orķestra sastāvā viņš ieguvis godalgas dažādos konkursos un festivālos, uzstājies Stambulā, Atēnās, Venēcijā, Sanktpēterburgā un citur. Klajā nākuši jau divi viņa solo albumi: When Duduk Sounds (Kad skan duduks) un šogad tikko izdotais CD The Duduk of Ancient Armenia, kura mūziku viņš atskaņos Latvijā.

Pirms ierašanās S.Mkrtčjans labprāt atbildēja uz dažiem jautājumiem.

Jūsu uzvārds šeit jau dzirdēts, kopš armēņu dziedātāja Līna Mkrtčjana vieskoncertos pārsteidza ar retu — ļoti zemu, skaistu balsi. Esat no vienas mūziķu dzimtas?

Nē, neesam radi. Pie mums Armēnijā bieži gadās, ka cilvēki ar vienu uzvārdu un līdzīgu nodarbošanos ne tikai nav rados, bet pat nav pazīstami.

Kas jūs pamudināja mācīties spēlēt duduku?

Jau no agras bērnības mīlu mūziku, īpaši duduka skanējumu. Duduku ļoti mīl arī mani vecāki, un viņi ļoti vēlējās, lai es iemācītos to spēlēt. Taču es spēlēju arī klarneti un saksofonu. Līdzās dudukam turklāt apguvu un spēlēju vēl citus senos mūsu tautas mūzikas instrumentus: stabulīti švī (shvi), pēc izskata taurei līdzīgo mēlīšu koka pūšaminstrumentu zurnu, arī sitaminstrumentus.

Cik populārs senais tautas instruments ir mūsdienu Armēnijā?

Manā dzimtenē duduks joprojām ir lielā cieņā. Tas ir Armēnijas mūzikas simbols.

Piectūkstoš gadu vecajam mūzikas instrumentam ar neatvairāmi sērīgo skanējumu ir kāds neatminams noslēpums?

Daudzi ir mēģinājuši to darināt, taču tā arī nespējot izgatavot tādu duduku, kam piemistu īstā, tīrā, daiļā skaņa. To darina pēc īpašas metodes, kuras noslēpumus zina tikai retais.

Esat ticies ar duduka spēles vecmeistaru, dzīvo leģendu Dživanu Gasparjanu, kurš muzicē Holivudas filmas Gladiators skaņuceliņā?

Līdz šim vēl neesam tikušies, taču domāju, ka drīz tas beidzot notiks. Tas darīs mani laimīgu, jo, pateicoties viņam, par duduku uzzināja visā pasaulē.

Kādas īpašības vajadzīgas mūziķim, lai drīkstētu spēlēt duduku?

Viņam jābūt garīgi bagātam, savas zemes patriotam, godīgam un labestīgam.

Ko dzirdēsim jūsu koncertos Latvijā? Kas rosināja atsaukties un atbraukt?

Es centīšos klausītājiem atklāt gan Armēnijas mūzikas kultūru, gan mūsu cilvēku garīgo pasauli, kas dzīvo ikkatrā kristietī. Mani iedvesmoja Dživans Gasparjans: es arī gribu visai pasaulei parādīt, cik brīnišķīgs mūzikas instruments ir duduks.

Vai brīvos brīžus pavadāt klusumā?

Brīvā laika man gandrīz nav. Bet, ja atrodas, tad kopā ar draugiem klausos dažādu mūziku. Mēs ļoti mīlam apspriest mūziku. Un vēl man ļoti patīk peldēties baseinā.

***

Duduks

Viens no senākajiem pasaulē ir armēņu tradicionālais koka pūšaminstruments duduks, par kuru liecības atrastas jau vairāk nekā pirms

5000 gadiem senajā Ūras pilsētā Mezopotāmijā.

Plašu popularitāti tas ieguva tikai XX gadsimta beigās, kad leģendārais armēņu duduka virtuozs Dživans Gasparjans ieskaņoja mūziku Ridlija Skota kinofilmai Gladiators. Duduka skanējums dzirdams arī filmās Aleksandrs, Krauklis, Kristus pēdējā kārdināšana un Da Vinči kods.

Lai arī par duduku dēvē plašu tam radniecīgo Kaukāza, Vidusjūras reģiona un slāvu etnisko instrumentu saimi, tikai armēņu duduku darina no aprikozes koksnes, kas rezonējot skan līdzīgi cilvēka balsij. Neatdarināmi liegais, sērīgais tembrs uzbur īpašu noskaņu, un dvēseliskā skanējuma dēļ duduku uzskata par armēņu nacionālās mūzikas simbolu.

2005.gadā tas iekļauts UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja