Uz koncertiem, sadziedāšanās un sadancošanās pasākumiem, meistarklasēm un darbnīcām dosies vairāk nekā 3000 dalībnieku no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem, kā arī no ārvalstīm – Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Peru –, ļaujot iepazīt tuvāku un tālāku viesu valodas. Jāpiebilst, ka Dienvidamerikas folkgrupa Yawar Peru pirmo reizi šajā festivālā uzstājās tālajā 1991. gadā. Valoda ir izvēlēta par šī gada festivāla Baltica vienojošo tēmu.
Lepnuma sajūta
"Mans uzdevums bija pēc iespējas krāšņāk atklāt valodas dažādību. Rudenī notikušajās folkloras kopu skatēs mēs pieredzējām, ka dalībnieki to uztver ļoti plaši – no putnu līdz baznīcu zvanu, no jaunu puišu un meitu attiecību līdz dažādās Latvijas malās mītošo valodai. Man pašai gribējās izcelt tieši latviešu valodas daudzveidību ar atšķirīgajiem dialektiem un izloksnēm, kā arī parādīt mūsu ikdienā mazāk ierasto citu tautu vai kultūrvēsturisko faktu ietekmi uz Latvijas teritorijā dzīvojošo valodu kopainu, piemēram, ar Ludzas igauņu valodu, jo padomju laikos, kad tika ieviests vienotais runas un rakstu režīms skolās, mērķtiecīgi tika iznīcināti visi dialekti un izloksnes, bet tagad mēs dzīvojam brīnišķīgā laikā, kad varam lepoties, ka esam tik dažādi!" stāsta festivāla mākslinieciskā vadītāja, latgaliešu kultūras kustības Volūda projektu īstenotāja Edeite Laime. Viņa akcentē, ka tieši folklorā valodas daudzveidību mēs varam piedzīvot visvairāk, jo sadzīvē jau daudz kas ir zudis.
Viņas pašas pirmā Baltica ir bijusi 1994. gadā. Mamma viņu kā mazu meiteni ir ņēmusi līdzi uz Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa mēģinājumiem un pēc tam arī uz festivālu. "Man ar māsu gājienā bija jānes vainags ansambļa priekšā. Es atceros to sajūtu: Latgales bērnam aizbraukt uz Rīgu jau pats par sevi bija notikums. Piedevām cilvēki, koncerti un uzliktā atbildība – man šķita, ka pārsprāgšu no lepnuma," atklāj Edeite Laime, kura pēc tam nākamos festivālus Baltica ir piedzīvojusi dažādās izpausmēs – no lopu un dārza pieskatīšanas vairāku dienu garumā mammas prombūtnes laikā līdz dalībai festivālā pašas dibinātās folkloras kopas Ceidari sastāvā. "Vairāk nekā pēc trīsdesmit gadiem es atkal varu sprāgt no lepnuma," smejas Baltica mākslinieciskā vadītāja un mudina piedzīvot šī gada festivālu ikvienu interesentu.
Šodien, 27. jūnijā, plkst. 10 ar piemiņas brīdi un pieminekļa atklāšanu Helmī un Dainim Staltiem Meža kapos sāksies Rīgas diena. Tā turpināsies ar koncertiem, gājienu pa galvaspilsētas ielām jauktā "valodas pīnē", Tradicionālās kultūras izcilības balvas folklorā apbalvošanas ceremoniju, valodu darbnīcām, amatnieku meistarklasēm, tirdziņu, dančiem un citām norisēm. Plkst. 19 Festivāla laukumā (pie Kultūras un tautas mākslas centra Ritums Mazajā Jaunielā 5) notiks festivāla atklāšanas koncerts Diždažādi, kurā piedalīsies gandrīz trīsdesmit folkloras kopu, kapelu un ansambļu. Tiešraidē to translēs Latvijas Radio 1 un LSM.lv, plkst. 21.10 koncertu būs iespēja piedzīvot arī Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Rīgas diena noslēgsies plkst. 22 ar dančiem un sadziedāšanos pie Mazās ģildes un Festivāla laukumā.
Svētku reiss
Nākamajās dienās Baltica pārcelsies uz Vidzemi un Latgali. Uz turieni sestdien, 28. jūnijā, ir ieplānoti īpašie festivāla muzikālie vilcienu reisi. Ceļā no Rīgas uz Siguldu par svētku atmosfēru gādās folkloras kopas Ķocis un Kokle (izbraukšana plkst. 10.56). Savukārt ceļā no Rīgas uz Daugavpili pasažieriem pievienosies tautas tradīciju kopa Budēļi, tradicionālās mūzikas grupa Banga un folkloras kopas Lāns un Savieši (izbraukšana plkst. 16.29). Šajā dienā koncerti Atskan mana valodiņa notiks pie Siguldas tirgus, Inčukalnā Aleksandra parka estrādē, Inciema estrādē, Lēdurgas dendroparkā, Raganas Reģu kalnā, Mālpils muižā un Skulmju dzimtas mājās. "Par neatņemamu festivāla tradīciju ir kļuvusi viesošanās Turaidā, kur Dainu kalns šogad svin četrdesmit gadu dzimšanas dienu," atgādina Edeite Laime, kura kopā ar Baltica komandu atgriezīsies šajā pusē arī šoreiz. Plkst. 18 Turaidas muzejrezervātā norisināsies vakara dižkoncerts Stiprie vārdi azotē, kurā, sekojot mazo putniņu – senču dvēselīšu – lidojumam, koši ieskanēsies arī lībiešu valoda.
"Festivala nūslāgums Pīterdīnā Latgolā!" festivāla rīkotāji aicina uz 29. jūnija pasākumiem Daugavpilī, kur ir ieplānota bagātīga koncertu programma visas dienas garumā, dalībnieku gājiens, sadziedāšanās, danči, amatnieku tirdziņš, radošās darbnīcas un krāšņs noslēguma koncerts Dzeivuo volūda. Tiešraidē tas būs klausāms Latvijas Radio 3. "Vietējie kultūras ļaudis atzīst, ka tieši šādu vērienīgu pasākumu rīkošana ļauj sajust piederību Latvijai šajā vietā, kur nereti tiek uzdots jautājums: vai pārējie nav mūs aizmirsuši?!" – par vietas izvēli saka festivāla Baltica mākslinieciskā vadītāja un piemetina, ka izraudzītā valodas tēma sasaucas arī ar Daugavpils kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titula kandidātes savulaik izstrādāto pieteikuma koncepciju Lingua Franca: meklēt, radīt, runāt.
Ar visu starptautiskā folkloras festivāla programmu var iepazīties interneta vietnē festivalbaltica.lv.