Vāgnera skaņas ideāls
LNO top Riharda Vāgnera operas "Zigfrīds" iestudējums
Turpinot Latvijas Nacionālās operas gadsimta projektu, visu Riharda Vāgnera vērienīgo tetraloģiju "Nībelunga gredzens", jau intensīvi top cikla trešās operas "Zigfrīds" jauniestudējums režisora Viestura Kairiša un vācu diriģenta Kornēliusa Meistera vadībā. Pirmizrāde 6.jūnijā ar Džoniju van Halu titullomā pulcēs vienkopus pasaulē atzītus Vāgnera solistus, iesaistot latviešu basbaritonu Egilu Siliņu, Krišjāni Norveli un Kristīni Gailīti.
Vācijas talanta Kornēliusa Meistera (28) agrīnā karjera prasās salīdzinājuma ar Andri Nelsonu. Meisters sācis diriģēt 17 gadu vecumā, 21 gada vecumā debitējis Hamburgas operā un dzimtenē ir gados visjaunākais operteātra galvenais diriģents. Heidelbergas operā vadot jau trešo sezonu, viņš diriģējis Parīzes, Hamburgas un Minhenes operās (pēdējā nākamsezon diriģēs Vāgnera Klīstošo holandieti). Aizvadītajā sezonā muzicējis Vīnes Musikverein, Bāzelē, Lisabonā, Tokio operā Japānā un ASV pie Indianopoles simfoniskā orķestra pults, 2009./10. sezonā debitēs Sanfrancisko operā.
Diriģēdams visdažādāko mūziku, Meisters tik pamatīgi iedziļinājies Vāgnera tradīcijās, ka 2004.gada vasarā jau asistēja pasaulslavenajam franču Maestro Pjēram Bulēzam Parsifāla iestudējumā Baireitas festivālā, bet veikums Vāgnera Tanheizerā Heidelbergā 2004.gada maijā kļuva par iemeslu Meistera ievēlēšanai par teātra galveno diriģentu. Pie Zigfrīda viņš ķēries pirmoreiz, taču diriģējis vai asistējis visos Vāgnera operu iestudējumos, izņemot Meistardziedoņus.
"Sāku ar partitūru spēli. Vienkārši savam priekam. Ja vari spēlēt Vāgneru, tu tam tuvojies. Uz Zigfrīda partitūras vāka esmu atzīmējis, kad to nopirku — 1997.gada 8.augustā. Kopš tā laika es ar to dzīvoju. Domāju, tagad pēc 12 gadiem varu mēģināt?" K.Meisters priecājas to darīt Rīgā, kur reiz skolas brīvdienās ciemojies pie tēva, klavieru profesora, kurš te sniedza meistarklases. Slavējot orķestra atdevi un solistu pieredzi, viņš īpaši atzīmē lielisko vācu valodas prasmi. Tā tik svarīga, jo "Vāgnera operās svarīgi saprast un izjust katru vārdu. Valoda tajās ir īpaša: nevis vācu, bet Vāgnera vācu valoda, ko šodien nesaprot pat daudzi vācieši". Meklējot savu Zigfrīdu, Meisters vērojis vismaz astoņu ievērojamu diriģentu versijas: Kristiana Tīlemana, Donalda Rannikla, Saimonas Jangas, Ādama Fišera, Džuzepes Sinopoli versijas. Iedvesmo tas, ka Zigfrīdā iespējams vienā vakarā koncentrēti izbaudīt Vāgnera 15 radošos gadus — tik ilgi, ar desmit gadu pārtraukumu, viņš komponējis Zigfrīdu, kurā apbur orķestra krāsainība un Vāgnera īpašā, rimtā laika izjūta: trīs cēlieni ilgst katrs 80 minūtes, galveno varoņu mīlas duets turpinās vairāk nekā pusstundu, bet negarlaiko, jo tā ir "mūzika, ko tu izslāpis dzer". Visbūtiskākais ir Vāgnera skaņas ideāls, kas uzsūkts speciāli Nībelunga gredzenam komponista celtajā teātrī Baireitā.
"Nekad neaizmirsīšu izjūtas, Zigfrīda izrādē sēžot orķestra bedrē. Pašā tās dziļumā, astoņus metrus zem skatuves, blakus tromboniem, tubām un timpāniem nav dzirdams nekas, ko dzied uz skatuves. Skatītājiem neredzami, 40 grādu karstumā spēlēdami pludmales šortos, mūziķi rada Vāgnera īpašo skaņu, kas zālē nonāk nevis tieši, bet gan kā atbalss. Tā ir ļoti tumša, ļauj justies kā silta ūdens viļņos." Reiz dzirdējis, Meisters to glabājot atmiņā, lai censtos radīt līdzīgu skanējumu arī Rīgā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.