Ir vērts izturēt mūsu Operas baltajā namā mazliet vairāk kā piecas stundas, lai līdz galam un pilniem malkiem izbaudītu, kā vācu operģēnijs Rihards Vāgners strādā ar laiku, pakāpeniski izgaismojot (burtiski - vedot arvien gaišāku tembru virzienā!) operas Zīgfrīds (1869) mūzikas telpu. Jauniestudējums Viestura Kairiša režijā un ar 28 gadus veco vācu diriģentu Kornēliusu Meisteru pie diriģenta pults, ir R.Vāgnera vērienīgās operu tetraloģijas Nībelunga gredzens trešā daļa. Tā kaismīgi turpina cikla iepriekšējās daļās aizsākto cīņu par varu, ko operas sākumā vēl jo vairāk saasina koncentrēšanās noslēgtā vīriešu pasaulē. Jo spēcīgāk sveļ arī mīlestības ilgas, kuru piepildījums kļūst arvien iluzorāks un neiespējamāks vientuļo cilvēku un dievu pasaulē, kura Vāgnera mitoloģiskajā pravietojumā neizbēgami tuvojas savam galam.
"Zīgfrīda iestudējums cikla Nībelunga gredzens turpinājumā ir kultūrpolitiski svarīgs notikums, kas liecina par mūsu resursiem. Solisti Vāgnera operām vienmēr tiek meklēti dažādās zemēs, taču man ir liels gandarījums, ka LNO orķestris un personāls spējis īstenot tik vērienīgu projektu. Turklāt orķestris ir ārkārtīgi atsaucīgs. Nav bijis sarunas, ka opera ir gara un ir grūta," priecājas LNO direktors Andrejs Žagars. Ideja par ambiciozo Nībelunga gredzena projektu mūsu valsts vienīgajā operteātrī radusies 2004.gadā, kad Latviju uzņēma Eiropas Savienībā. LNO viesizrādēs Vīsbādenes festivālā rādījusi Vāgnera operu Klīstošais holandietis. Turklāt iepriekšējais visa cikla iestudējums Latvijā noticis nu jau vairāk nekā pirms 100 gadiem.
Sākumā tā likusies pārdroša doma, un darbs sākts sadarbībā ar Bergenas festivālu, kas vēlāk pametis sadarbību. Bet "tagad, kad gatava jau trešā daļa, ir redzams, ka projektu novedīsim līdz galam. Tas ir labās rokās, jo no Andra Nelsona to pārņēmis viņa vienaudzis - izcils, talantīgs, kaismīgs un profesionāls vācu diriģents K.Meisters. V.Kairišs sevi spilgti pierādīja iepriekšējās daļas Valkīra iestudējumā pagājušajā gadā. Strādājot ar LNO orķestri, K.Meisteram pa spēkam īsti brīnumi, jo ilgi nav bijis tā, ka pēc mēģinājumu beigām mūziķi ir ar mieru palikt bedrē, diskutēt un piestrādāt, slīpēt nianses. Diriģenta mērķis ir orķestra skanējumu pietuvināt Vāgnera skaņas ideālam, kuru iepazinis Vāgnera teātrī Baireitā, asistējot Pjēram Bulēzam. Tas plūst no noslēpumainas, dziļdziļas pazemes un nenomāc ar pārspīlētu skaļumu un blīvumu. Orķestris nepārsteidz ar milzīgu apjomu. Tomēr tajā iesaistīti papildspēki no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un profesionālā pūtēju orķestra Rīga, lai izrādes garajā gaitā nomainītu fiziski nogurušos kolēģus.
Iznīcības gaita
Pašiznīcināšanās kaislībā, kas jauniestudējumā Rīgā uztverta ne bez veselīgas ironijas piedevas, ierauti gan dievi, gan cilvēki. Šo stāstu titulvaroņa lomā risina Nīderlandes varoņtenors Džonijs van Hals, kuru zviedru tenora Bengta Ūlas Morgnija atveidojumā viltīgais intelektuālis nībelungs Mīme audzina par instrumentu varas iegūšanai. Tālu nav jāmeklē arī otrs alkatīgais nībelungs, Mīmes brālis Alberihs, ko atveido Markuss Jupiters no Zviedrijas. Nāvei lemtā milzu pūķa Fafnera bass (skaņas pastiprinājumā) pieder LNO solistam Krišjānim Norvelim. Meža putna balss, kas atskan no pašiem gaismas tilta augstumiem, - koloratūrsoprānam Kristīnei Gailītei. Nolaidies no dievu mitekļa Vālhallas augstumiem un maskējies Ceļinieka veidolā, notiekošo uzmanīgi vēro un manipulē dievs Votāns, kura lomu vokāli un aktieriski efektīgi atveido mūsu basbaritons Egils Siliņš. Un tikai Zīgfrīda trešajā cēlienā beidzot iekļaujas sieviešu tēli: zemes dieve Erda - Ļubova Sokolova un Brīnhilde, kuras vokālajā partijā burtiski uzmirdz Irēnes Teorinas (Zviedrija) soprāns. Darbību Ievas Jurjānes scenogrāfijā un kostīmos izgaismo zviedru gaismu mākslinieks Līnuss Felbūms.
"V.Kairišam izdevies noņemt šai Vāgnera operai smagumu. Bieži vien Vāgnera mūzika ir smaga, majestātiska, dziļa, gara, ar plašu elpu. Bet šis iestudējums ir viegls un saprotams. Pārnests uz sadzīvisku mūsdienīgu vidi, bet tas netraucē," Egils Siliņš stāsta, ka aizvēsturisku pasaku ainu nebūs. Darbība sākas Mīmes bibliotēkā, beidzas pamestā kalnu peldbaseinā, kur stiprais drosminieks Zīgfrīds modina savu Brīnhildi. Katram cēlienam top jauna skatuves uzbūve, tāpēc abi starpbrīži var ieilgt vairāk par pusstundu. Tas gan ir nieks iepretim "starpbrīdim" pašā Zīgfrīda komponēšanā, kas Vāgneram ieildzis veselus 12 gadus. Ar Operas dievišķo garumu savdabīgi kontrastē kameroperas gaisotne (šajā operā, piemēram, nav kora).
Trīs Zīgfrīda izrādes šīsvasaras Rīgas Operas festivālā daudziem Latvijā ir vienīgā iespēja iepazīties ar šo Vāgnera darbu, ko daudzi speciāli nedodas klausīties baudīt teātros ārzemēs. Pēc tam to redzēsim tikai 2010.gada festivālā, kad divas reizes tiks parādīts viss Nībelunga gredzena cikls.
***
Zīgfrīds
Pirmizrāde 6.jūnijā plkst.17, izrādes 11. un 14.jūnijā plkst.17
Diriģents Kornēliuss Meisters (Vācija), režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe Ieva Jurjāne, gaismu mākslinieks Līnuss Feldbūms
Piedalās: astoņi solisti no četrām valstīm, mīmi, orķestris (102 mūziķi)
Izrādes ilgums: vairāk nekā piecas stundas, trīs cēlieni
Iestudējums izmaksājis 170 000 latu
Biļetes: uz pirmizrādi Ls 4-90, pārējām izrādēm - Ls 4-50
Jau šovakar, tūlīt pēc operas pirmizrādes, gaidiet portālā audio ekspresrecenziju no Ineses Lūsiņas!!!