Vāgners radina nesteigties

Daļēji var piekrist, daļēji nepiekrist. Protams, ieraugot Zigfrīdu lēkājam pa skatuvi tādā paskatā, kā es ikdienā staigāju - džinsu biksēs un jakā, un ar mugursomu, pie kuras piekārts atstarotājs (tā izskatījās...), sākumā man gribējās šo kārtējo "oriģinālo" ideju par operas darbības pārcelšanu uz mūsdienām uztvert ar zobgalīgu smīnu... :) Taču pēdējais cēliens bija patiešām spēcīgs un emocionāls, un mūsdienīgais interjers tam nebūt netraucēja, varbūt iespaidu pat paspilgtināja. Tas, kā Brunhilde ar Zigfrīdu finālā aizspēra prom kompjūteru un apgāza pārējos priekšmetus, un arī tā "uzlēkšana virsū", kā Skaida rakstīja - tas tai brīdī nebūt nelikās vulgāri. Līdz ar Brunhildes tekstu, ka viņa atsakās no dievišķīgās gudrības u.c., lai baudītu mirstīgo cilvēku dzīvi - šeit vēstījums, manuprāt, bija par emancipētas karjeras sievietes ļaušanos savai patiesajai, sievišķīgajai būtībai... P.S. Redzēju ģenerālmēģinājumu, ne pirmizrādi.

Tāpat kā daudzi arī es esmu vīlusies operas repertuāra plānošanā - vietējās izrādes, ja tādas ir, tad reti arī tās var redzēt. Un modernizētās postmodernisma izrādes moca savu publiku. Arī šajā izrādē - ja jau mūsdienīgi, tad bija jāmodernizē arī mitoloģiskais pūķis - pret tādu jau šodien ar zobenu necīnās. Bet librets arī ir paša Vāgnera rakstīts, tam taču jāsaskan ar darbībām, tāpēc visu modernizēt nav iespējams.. Tomēr šī izrāde ļoti iepriecināja publiku. Piekrītu, ka izskaņas akords vizuāli bija bīstami "piezemēts" bet spēle pirms tam ar tuvošanos un atgrūšanos bija niansēta un pārdomas vērta.

Nekompetnci un diletantismu izskaidroja jau Emilis Melngailis. Nekompetence ir nezināšana un nevēlēšanās arī zināt. Diletantisms - degšana pa savu lietu, talants ar izglītības trūkumu. Mēs, diemžēl esam ne jau diletanti ( tad mēs to censtos to apgūt), bet gan nekompetenti nemākslinieki. Un paliksim tādi vēl ilgi... bet Opera iestudēs izrādes sev, savai kabatai un viesmākslinieku priekam.

šai sakarā man rodas jautājums: kurš atbildēs par šo naudas šķērdēšanu? Cik ilgi mēs klausīsimies pasakas par to, cik ģeniāli viss ir un izrādīsim pāris izrādes jauniem iestudējumiem, latviešu izrādes veiksmīgi nogrūžot uz bērnu publiku un mēģinot kasi sagrabināt ar veco iestudējumu atjaunojumiem? Cik ilgi pusē no iestudējumiem mums būs jāskatās padārgs process kā viens operas direktors ar "izmēģinājumu un kļūdu metodi" mācās par režisoru? Un kad precīzi var beidzot lietot vārdus "nekompetence" un "diletantisms"?

Atvainojiet, pašam nācās atrast (no TVNET), tas par Valkīru. "... Viens no līguma laušanas iemesliem arī norvēģu šaubas par Valkīras režisora Viestura Kairiša un scenogrāfa Ilmāra Blumberga spējām veidot šo iestudējumu, kura pirmizrāde plānota 2007. gada 3. martā."

Lai rastos Vāgnera dziedātāji, viņi ir jāaudzina, un tad, varbūt, no desmit viens iznāks. No zila gaisa nokritīs tikai ārzemju viesmākslinieki ar dārgiem honorāriem. Te ir vietā jautāt Operai: "Kāda tad bija ideja, plānojot iestudēt Vāgnera tetraloģiju, ja tiek nodziedātas pāris izrādes, un izrāde pazūd no repertuāra uz ilgu laiku?" Savi dziedātāji ir jāaudzina, ļaujot viniem izmēģināt spēkus savā teātrī, nevis jāiestudē izrādes ārzemju māksliniekiem un skaistai Operas atskaitei, par to, ka iestudējam, piem., "Nībelungu gredzenu", kas patiesībā Operā nemaz nav redzams.

Ļoti gribētos uzzināt, kāda tad bija režisora, scenogrāfa, kostīmu mākslinieces ideja, ko viņi ar savu veikumu vēlējās paust? Manuprāt, tā bija kārtējā paņirgāšanās par Vāgneru (lai gan pēdējā laikā tā notiek ar daudzu komponistu operām mūsu operteātrī). Netop skaidrs, kāpēc skatītāji tiek uzskatīti par pilnīgiem idiotiem, kas nesapratīs uz skatuves notiekošo, ja tas netiks rādīts brutālā, primitīvā veidā, visu darbību pārceļot vismaz uz 20.gs.?!! Ja Zigrfrīds neuzlēks Brunhildei virsū, tad skatītāji nesapratīs, ka runa bijusi par mīlestību... Šajā izrādē ir absolūta neatbilstība tam, kas skan mūzikā, kas ir tekstā, un tam, ko vērojam uz skatuves. Varbūt režisors varētu vairāk cienīt komponista rakstīto, kā mēģināt visu primitivizēt, atrunājoties ar nez kādām savām ģeniālām idejām. Vai nevarētu vismaz kādreiz atgriezties pie stilu tīrības, nevis skriet pakaļ atsevišķām, jau novecojušām Eiropas tendencēmm atrunātie s par postmodeno situāciju u.tml? Šeit kārtējo reizi atklājas, ka operai nav sava (-u) režisora (-u) ar attiecīgu izglītību.

Brīnišķīga izrāde, mūzika plūda tik mierīga un atslābināta, bez parastā Wāgnera operu smagā patosa. Man šķita, ka pārējā publika tāpat kā es tika savaldzināta un beigās šķiet pārsteidza pašus māksliniekus ar īstām ovācijām. Uz skatuves beigās arī viss orķestris saņēma pelnīto atzinību.Gaismu mākslinieks trešajā cēlienā virtuozi uzbūra uguns un mākoņu ainu. Man vienīgi iebildums pret skatuves tērpiem - t .i par kostīmu trūkumu, tas ka apģērbs nav atbilstošs tēla raksturam. Bet kāds bija izrādes vēstījums? Dievu pasaule nolaižās un zemes cilvēks paceļās, abas pasaules satiekās pusceļā, cilvēciskā līmenī - tā man gribētos to tulkot.

Man tīri labi patika, un sievai arī. Nav zemē nomesta naudiņa. Bet neatstāj sajūta, ka Kairišs baidās no Vāgnera. Zigfrīdā tas jūtams vairāk kā Valkīrā. Vāgners ir jāuzved ar pompu un vērienu, un te kā reizi nav jābaidās būt konservatīvam gan izpildījumā, gan vizualizācijā. Bet izskatās, ka tas tiešām mūsu operai nav pa spēkam. Tad nu jābalansē uz robežas starp drāmu un parodiju ("nu, tas jau nemaz nav domāts nopietni..."). Manuprāt, Vāgneram tas nepiestāv. Un, kā jau teicu, atstāj iespaidu, ka radošā komanda nav par sevi pārliecināta. Vienīgais, kurš likās savā vietā, bija Siliņš.

Man gan ir cita veida paardomas... Kaapeec iestudeejam izraades, kuraas visas galvenaas lomas dzied viesmaakslinieki (pie tam par LIELIEM honoraariem), jo latvieshu pamatsastaavs vienkaarshi nespeej neko taadu nodziedaat... Nu nav mums Latvijaa Vaagnera dziedaataaju! Pie tam, skumji, ka taas retaas reizes, kad tiek iestudeeta, piemeeram, Mocarta opera - taa tiek burtiski "izvarota" no rezhisora puses un nav baudaama. Skumji. Gaidu to briidi, kad operas vadiiba beidzot saaks njemt veeraa pasaules Lielo teaatru pieredzi ar klasiskajiem iestudeejumiem un to daudzveidiibu. Kad operas vadiiba beidzot spees nodroshinaat darbu pirmkaart saviem pashmaaju solistiem. Gribeetos, lai par pavadiitu vakaru operaa ir prieks un gandariijums ne tikai pasham Zhagaram un vinja "muuzikas kritikjei", bet arii "vienkaarshajam cilveekam", kas uz operu iet baudiit maakslu, skaistu muuziku, terpus un saprast pamatstaastu - ko tad iisti komponists un libreta autors ir veeleejushies mums pateikt.

Man liekas, ka nevienam nav iebildumu pret mūziku un dziedājumu. Problēma ir vizualizācijā.

Mūzika un dziedājums bija super! Varbūt vajag tomēr noskatīties izrādi pirms komentēt!?

Man gan prieks, ka jauna izraade iestudeeta, cilveeki centushies, straadaajushi, puuleejushies. Un ja nu tev liekas ka tavas idejas buutu bijushas krietni labaakas, un tu buutu speejis iestudeet daydz dziljaak un speeciigaak, tad nevajadzeeja seedeet ar savu "dizhdomu", bet gan iet pie Zhagara un piedaavaat ideju. Kaa arii, kaut kad jau tiem "vaajajiem", "nepieredzeejushajiem", "primtiivajiem" , "leetajiem" kaada iespeeja arii ir jaadod. Galu galaa, cilveeks jau meklee visu dziivi savas radoshaas iespeejas, un visu muuzhu taas censhas pieraadiit. Tavs ruugtums tev pasham gan traucee, un gandee dziivi gan tev pasham, gan apkaarteejiem. Nu ko, lai jau tev ar viss izdodas.

Cik sapratu, iznākusi, tēlaini izsakoties "Mīmes intepretācija par Zigfrīda tēmu" :) Tā sakot, kā Mīmem likās tas viss bija, Vāgners tik nepolitkorekti un "neatbilstoši mūsdienu garam" visu bija attēlojis ;) Iestudējums, pie tam, izskatās sagrabināts pa lēto ar nepieredzējušu diriģentu un Kairišu kā lētākajām iespējām. Paldies, nevajadzēja jau pūlēties.... Interesanti būtu uzzināt, kāpēc Bergenas festivāls atteicās no sadarbības?