Vestards Šimkus 17.aprīlī Lielajā ģildē ieskandinās jaunu Steinway flīģeli
Varu tikai censties ar savu izteikti enerģisko spēles stilu neizraisīt situāciju, ka pirmais koncerts šīm klavierēm tehnisku iemeslu dēļ būtu arī pēdējais, pianists Vestards Šimkus (23) ar veselīgu pašironiju komentē tradīciju aicināt viņu pirmo iemēģināt kārtējās jaunās koncertklavieres. Beidzot jauns Steinway flīģelis iegādāts arī mūsu galvenajai koncertzālei Lielajai ģildei, kur 17.aprīlī kopā ar Andra Veismaņa diriģēto Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pianists atskaņos Johannesa Brāmsa 1.klavierkoncertu. Visas biļetes ir pārdotas, taču ir iespēja baudīt talantīgā pianista priekšnesumu publiskajā ģenerālmēģinājumā trešdien, 16.aprīlī plkst.13.
Vestards jau priecājas par jaunā instrumenta apjomīgo skaņu, kas to izcels uz simfoniskā orķestra fona, un pirkstiem tīkamo taustiņu pretestību. Pielāgojoties viņa tonim, jautāju - vai bieži gadījies pārraut klavieru stīgas? "Mājās tas notiek katru dienu. Kad esmu pabeidzis vingrināties, stīgas kā izspūruši mati rēgojas uz visām pusēm. Intensīvi spēlējot, viss plīst un jūk: stīgas, āmuriņu mehānika un taustiņi." Par laimi, tēvs protot skādi saglābt.
Tomēr temperaments nenodara pāri pianista smalkajai muzikalitātei. Viņa sapnis ir, lai klavieres dziedātu tik plūstoši kā vijole - "Nedrīkst just, ka taustiņš tiek nospiests. Gribas, lai tas pēkšņi skan. Nezin no kurienes." Vēl viņam ir likums uz skatuves ar notīm nekāpt. Kāpēc? "Tāpēc, lai nevis spēlētu notis, bet kaut ko paustu no sevis, pilnīgi saaudzis ar mūziku, it kā pats to radītu. Arī klausītāji nav atnākuši vērot, kā es skatos notīs!" - Vestards pārliecinājies, ka "pat briesmīga mūzika izklausās cilvēciski, ja spēlē no galvas ar savu sajūtu".
Personiskais motīvs
Ieskandinot jauno Steinway, viņš negrasās apdullināt ar pierasti masīvu Brāmsu. Pretēji tradīcijai to spēlēt lielos vēzienos, maģistrantūras studijās Minhenes R.Štrausa konservatorijā viņš atklājis, ka "tā ir smalka, intīma mūzika. Liriska, personiska. Brāmss 1.klavierkoncertu rakstīja manā vecumā, būdams iemīlējies pianistē Klārā Vīkā". Tieši studijās pie izcilā profesora Vadima Suhanova atklājies, cik dzīva, spilgta un saviļņojoša ir šķietami atturīgā vācu klasiskā un romantiskā mūzika, ja vien to nespēlē sausi. "Vācijā šī mūzika vēl aizvien ir dzīva. Ir likumu kodekss, taču tas neizslēdz personisko." V.Šimkus šo klavierkoncertu jūnijā atskaņos arī Badkisingenes festivālā ar Čehijas filharmonijas orķestri un diriģentu Lorensu Fosteru. Brāmsa 2.klavierkoncerts izraudzīts rudens turnejai ar Ziemeļrietumvācijas filharmonisko orķestri un diriģentu Andri Nelsonu.
Ieklausoties sirdī, tapis paša Vestarda komponētais Klavierkoncerts, ko Dziesmu svētku simfoniskajā koncertā Operā 8.jūlijā viņš pirmatskaņos kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga. Rakstot prātā bijis poētisks nosaukums angliski, kam vēl tiek meklēts atbilstošs latvisks vārds. "Šoreiz negaidiet humoristiskas Eiropas Savienības variācijas. Gribēju nopietnu, lielu un sirsnīgu skaņdarbu. Rakstīju tā, kā sirds un doma velk. Tā ir ļoti personiska mūzika. Tas, ko es vēlos pateikt."
Avantūras vilkme
Maija vidū Tallinā V.Šimkus debitēs kā džeza pianists, muzicējot kopā ar igauņu džezmeņiem, Tallinas kamerorķestri un pasaulslaveno diriģentu Eri Klasu. Džeza leģendas Čika Korea 2.klavierkoncerta Kontinenti gaidāmo atskaņojumu pianists sauc par lielu avantūru un uzdrīkstēšanos. "Neesmu džeza pianists, bet man jau kopš agras bērnības ļoti patīk improvizēt, pēdējā laikā aizrautīgi klausos džezu. Piekritu, neko nezinādams, un, saņemot partitūru, ieraudzīju, ka klavierēm ir tikai dažas notis! Tikai burti un cipari…", aizrautīgi žestikulēdams Vestards teic, ka, par laimi, Madridē divus gadus mācījies arī džeza improvizāciju.
Pērnruden Vācijā gūtā konkursa uzvara nesusi viņam intensīvu starptautisko karjeru. Tikko Madonā atskaņotā jaunā soloprogramma (Bēthovena un Rahmaņinova sonātes, Gēršvina Rapsodija blūza stilā klavierēm solo), ko viņš drīz atkārtos Cēsīs un Liepājā, rudenī jāspēlē Stokholmas Kontserthuset; Maskavā ar Kremerata Baltica vienā vakarā Vestards atskaņos divus klavierkoncertus - Mendelsona un Šostakoviča. Nākampavasar debitēs Amsterdamas Concertgebouw un Bratislavas filharmonijā. Pianistu lenc divas starptautiskas aģentūras, bet Schott izdevniecība jau publicē viņa skaņdarbus. "Es tomēr neesmu komponists. Man patīk komponēt, taču esmu pilna laika pianists," Vestards uzsver. Viņš nevēlas arī piebiedroties mūziķiem, kuri piekrīt visiem piedāvājumiem un koncertē vai ik dienu. "Atsaku ļoti daudz, lai dzīvotu normālu dzīvi."
Kazas piens un klavieres
"Normālā dzīve" iespējama tikai viņa dzimtas mājās Tukuma rajona Vecmokās, kur ik rīta agrumā viņš ar saviem stiprajiem pirkstiem izslauc kaziņas - Čečīliju un Klāru, kura ir šausmīgi nepaklausīga un badās. "Cenšos pēc iespējas ilgāk mierīgi dzīvot Vecmokās, jo fiziski nepanesu lielpilsētas un biežu ceļošanu," pianists rītus sāk ar vingrošanu, kam seko vismaz divu kilometru kross cauri mežam. "Pēc tam eju aukstā dušā (vasarā izpeldos ezerā), izslaucu kaziņas un tad jau varu sākt vingrināties. Kādas piecas stundiņas." Pēc tam viņš mēdz doties 10 kilometru pastaigā pa mežu.
"Ēdu tikai veselīgu pārtiku: biešu salātus, biezpienu, pusjēlu gaļu un varbūt kādu olu. Nelietoju ne cukuru, ne sāli. Alkoholu vai cigaretes vispār aizmirsti! Gribu dzīvot skaistu dzīvi, kurā esmu vesels un labi jūtos." Princips esot vienkāršs - neēst neko neveselīgu un sevi nepiesārņot. Svaigs gaiss, miers, normāls ritms, sportošana, miegs, daudz labas mūzikas un grāmatas veido viņa pasauli. "Televīziju neskatos, presi nelasu, epastus izlasu ciema bibliotēkā. Es, vecāki un māsa laukos dzīvojam savā pasaulē kā uz citas planētas. Tikai domubiedrus gan nevaru atrast. Vienaudžiem liekas, ka mans dzīves veids ir garlaicīgs, vecmodīgs un šausmīgi nenormāls.