Svinīgajā notikumā piedalīsies 55 Latvijas kori, astoņi Zemgales pūtēju orķestri un solisti.
"Mūsdienās Latvijā ir ļoti svarīgi rūpīgi kopt un sargāt kora dziedāšanas tradīcijas un nodot tās tālāk no paaudzes paaudzē, stiprināt saikni ar vēsturi, saglabāt identitāti, vērtības, vienotību un latviešu valodu. Ir svarīgi atcerēties, ka I Vispārīgo latviešu dziesmu svētku, kas notika 1873. gadā Rīgā, tradīcija sakņojas divos ļoti nozīmīgos pasākumos: Pirmajā Vidzemes latviešu dziesmu dienā Dikļos 1864. gadā un Pirmajā Kurzemes latviešu dziesmu dienā Dobelē 1870. gadā, ko nereti dēvē par Vispārējo latviešu dziesmu svētku ģenerālmēģinājumu," uzsver svētku koncertu mākslinieciskā vadītāja, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģente, Dobeles un Saldus novadu koru virsdiriģente profesore Māra Marnauza. Pati nākdama no spēcīgas kurzemnieku dzimtas, viņa jau kopš 2013. gada tur rūpi par Dobeles un Saldus novadu koru dzīvi un ir bijusi gan Kurzemes Dziedātāju svētku –145 (2015), gan Kurzemes Dziesmu svētku (2016 un 2019) virsdiriģente un mākslinieciskā vadītāja. Svētku programma veidota, turpinot Pirmās Kurzemes dziesmu dienas idejas autora, Irlavas Skolotāju semināra skolotāja, diriģenta, ērģelnieka un ērģeļmeistara Jāņa Bētiņa dibinātās tradīcijas.
Kurzemes mūzikas tēva pēdās
Dobeles novadā, Bērzmuižas Bētiņos, dzimušais Jānis Bētiņš (1830–1912) bija viens no rosīgākajiem latviešu mūzikas dzīves veidotājiem toreizējā Kurzemes guberņā XIX gadsimta otrajā pusē. Sava vērienīgā kultūras darba dēļ viņš ticis dēvēts par Kurzemes mūzikas tēvu. Savukārt vispusības dēļ viņu varētu saukt par latviešu Leonardo da Vinči. Izmācījies Irlavas Skolotāju seminārā, Jānis Bētiņš drīz jau pats tajā pasniedzis visas mūzikas disciplīnas (1850–1893), nodibinājis seminārā Irlavas jaukto kori (1868) un arī orķestri, liekot pamatus latviešu orķestra muzicēšanas tradīcijām. Pats arī komponējis un aranžējis skaņdarbus semināra orķestra vajadzībām. Šis orķestris piedalījies arī Kurzemes Dziesmu svētkos Dobelē (1870) un I Vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos Rīgā (1873). Bētiņš bijis arī viens no pirmajiem koncertējošajiem latviešu vijolniekiem un ērģelniekiem. Reizi gadā viņš skaņojis gandrīz visas Kurzemes baznīcu ērģeles, pats projektējis vismaz septiņu ērģeļu būvi un piecu ērģeļu pārbūvi. Viņš vadījis arī ēku būvi, konstruējis lauksaimniecības mehānismus un izaudzinājis dēlus – pianistus un ērģelniekus Ludvigu un Ādolfu Bētiņus. 1870. gadā kopā ar domubiedriem Jānis Bētiņš īstenojis tiem laikiem pārdrošu ideju – Dobelē noorganizējis Kurzemes novada Dziesmu svētkus un bijis to virsdiriģents. Trīs gadus vēlāk viņš bija I Vispārīgo latviešu dziesmu svētku (tolaik – Dziedāšanas svētki) virsdiriģents, pēc tam arī II Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku (1880) virsdiriģents, III–V Vispārējo latviešu dziesmu svētku goda virsdiriģents, piecu dziesmu karu žūrijas loceklis, piedalījies arī Dziesmu svētku repertuāra veidošanā. "Tas bija dziļi aizgrābjošs brīdis, kad uz diriģenta rokas mājiena klusošā milzu estrāde piepeši pārvērtās par veselu skaņu jūru," par J. Bētiņa diriģēto kopkori IV Dziesmu svētkos rakstījis Jānis Poruks (Ilma Grauzdiņa, Izredzētie, 2008).
Par Jāņa Bētiņa un viņa semināra skolotāju un audzēkņu, Irlavas kora un orķestra mūziķu kopīgo došanos uz paša organizētajiem pirmajiem Kurzemes Dziesmu svētkiem vēsta paaudzēs pārstāstīta leģenda. "Viņi trīs dienas nāca kājām no Irlavas uz Dobeli. Tas bija ap Jāņiem, pa ceļam nakšņojuši lauku mājās vai svaigi sakrautajās siena kaudzēs. Jānis Bētiņš bija spēcīga, ļoti zināma personība, kas parāva citus līdzi. Pirmajos Dziesmu svētkos viņš bija sapulcējis pat simfonisko orķestri," stāsta Māra Marnauza.
Atdzimst ērģeles
Kurzemes Dziesmu svētkus –155 sāks Garīgās mūzikas koncerts Dobeles evaņģēliski luteriskajā baznīcā 13. septembrī plkst. 12. Tas būs ļoti īpašs notikums, jo šajā koncertā beidzot atkal skanēs šogad atjaunotās ērģeles, kuras savulaik būvējis vācu ērģeļmeistars Karls Pēters Oto Hermanis un kuras paplašinājis Jānis Bētiņš, kuplinot instrumenta tembru paleti ar 43 jauniem reģistriem.
Dobeles evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsturisko ērģeļu restaurācija tika sākta jau kovidpandēmijas laikā, un nu tā ir pabeigta. Pie atdzimušā instrumenta būs Rīgas Doma galvenais ērģelnieks Aigars Reinis, kurš muzicēs gan solo, gan kopā ar Latvijas Nacionālās operas solisti Ingu Šļubovsku-Kancēviču, kā arī Dobeles un Saldus novadu koriem.
Godināšana un turpinājums
Dobeles pilī, kur pirms 155 gadiem dziesmas lielo dienu pieskandināja kori no Dobeles, Irlavas, Jaunpils, Struteles, Džūkstes, Bukaišiem, Bērzmuižas, Iecavas, Durbes un citām vietām, plkst. 13 tiks godināti šī gada svētku virsdiriģenti un diriģenti (ieeja pasākumā ar ielūgumiem).
Svētku kulminācija būs lielkoncerts Mēs turpināsimies, kas Dobeles Ķestermeža estrādē sāksies plkst. 17. Rūpīgi pārdomātajā, nepilnas divas stundas ilgajā programmā 1300 dziedātāju lielā kopkora izpildījumā skanēs dziedātāju un klausītāju iemīļotas latviešu tautasdziesmu apdares, latviešu komponistu klasiķu un mūsdienu komponistu oriģināldarbi, kā arī jauni skaņdarbi.
"Īpaši emocionāli mirkļi koncertā noteikti būs Emīla Dārziņa, Selgas Mences un Ērika Ešenvalda dziesmu veltījums izcilā diriģenta Jāņa Zirņa piemiņai un godināšanai. Viņa devums ilggadējā Dobeles un Saldus novadu koru virsdiriģenta darbībā un divu Dobeles novada koru – Sidrabe un Auce – mākslinieciskajā vadībā ir ļoti nozīmīgs," saka Māra Marnauza.
Viņa atklāj, ka Jāni Zirni godinās ar trim īpaši izraudzītām dziesmām. Viena no tām ir diriģentam sevišķi tuvā Emīla Dārziņa Mēness starus stīgo, otra – Selgas Mences Kur tu biji, bāleliņi, ko viņš pēdējo reizi diriģējis sieviešu un vīru koru salidojumā Tukumā Durbes estrādē, bet 2023. gada Dziesmu svētkos vairs nenodiriģēja… Savukārt kā sirsnīgs veltījums ārpus paša Jāņa Zirņa mūžā diriģētā repertuāra izskanēs Ērika Ešenvalda Dvēseles dziesma.
Koncerta programmu Māra Marnauza veidojusi vairākos tematiskos blokos, un to kā vadmotīvs caurvīs dziesma Pūt, vējiņi!.
Arī lielkoncerta virsdiriģentu izvēle nav nejauša, dodot vārdu Dobeles, Saldus, Liepājas, Kuldīgas un Talsu koru vadītājiem, arī Jāņa Zirņa darba tiešajiem turpinātājiem Jānim Lapsam, kurš pārņēmis Jāņa Zirņa korus Sidrabe un Ogre, un Aivim Antonovam-Kalniņam, kurš pārņēmis kori Auce.
Koriem un pūtēju orķestriem koncertā Mēs turpināsimies pievienosies solisti Inga Šļubovska-Kancēviča un Jānis Almanis-Palmbahs, Dobeles kultūras nama tautas deju ansamblis Drīziņš (vadītāja Iveta Novika) un instrumentālā grupa Normunda Kalniņa vadībā. Abu koncertu mākslinieciskā vadītāja – Māra Marnauza, režisors un lielkoncerta dramaturģiskā satura idejas autors – Kristaps Gustavs Kiršteins, pūtēju orķestru virsvadītājs – Tomass Kokamegi, scenogrāfe – Liene Laurinoviča.
Visos Kurzemes Dziesmu svētku koncertos ieeja ir bez maksas. Tas ir nozīmīgs Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku starplaika notikums, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Dobeles novada Kultūras pārvaldi. Svētku norisi atbalsta Dobeles novada pašvaldība un Zemgales plānošanas reģions.