Židrūns ir pavisam slepens

Sarunājam tikšanos Orange bārā. Atnāk divi - basģitārists Ulvis un dziedātājs Aldis. Uldis Rudaks. Kur radies tāds skanīgi smieklīgs nosaukums Židrūns? Izklausās pēc lietuviešu vārda. Židrūns. Mēs paši neesam lietuvieši, bet lietuvietis ir puisis, kurš raksta vārdus. Viņu sauc Židrūns. Piektais grupas dalībnieks, kurš nekur neparādās. Viņš ir no Bauskas puses, kas tuvu Lietuvai, un ar viņu kontaktējas vienīgi mūsu bundzinieks Didzis. Sākotnējais grupas nosaukums bija Židrūnam sāp - tagad šāds nosaukums ir albumam. Tās ir sāpes, par kurām varam arī pasmieties. U.R. Tad iznāk, ka viņš raksta dzejolīšus un jūs esat tie, ar kuru palīdzību tie nāk gaismā? Ž. Ja viņš būtu nevis viens, bet četri, tad viņš būtu grupa Židrūns, bet, tā kā vienatnē nevar tādu mūziku izspēlēt, tad viņam vajag mūs. U.R. Formula līdzīga lounge mūzikas grupai De-Phazz, kur producents Pits Baumgartners mūziku kā aplikāciju elektroniski saliek kopā no dzīvo izpildītāju iespēlētiem gabaliņiem, bet pēc tam turnejā tas viss tiek izpildīts dzīvajā, pašam autoram paliekot studijā un strādājot pie nākamā albuma. Ž. Mums tie vārdi nāk no viņa, bet mūzika ir mūsējā. U.R. Vai varu īsto Židrūnu satikt? Ž. Noteikti ne! Židrūns ir tāds inkognito tips, kurš slapstās. Dažreiz pat izskatās, ka viņu policija meklē vai kaut kas tāds. Viņš strādā par automehāniķi un viņam ir paralēlā dzīve, kurā īstenot savas idejas un nav absolūti svarīgi, lai kāds viņu zinātu. Kad teksts ir aizgājis no viņa projām, šis vairs par to neceļ ne ausi: gribat - ņemiet, negribat - neņemiet. Ir daudz arī neizmantotu tekstu, kur viņš apdzied mašīnu motora skaistumu - tur daudz tehnisku vārdu un anglicismu. Bija arī viena dziesma par autotūningu - tādu mēs neuztaisījām, jo likās galīgs absurds. Dažreiz liekas, ka arī viņš pats kaunas par tiem vārdiem. U.R. Bet tagad, kad jūsu dziesmas skan radio un citur, droši vien kāda autortiesību nauda pienāksies un viņš būs priecīgs. Ž. Nē, viņš visas autortiesības ir pārrakstījis mums, un nauda viņam nav svarīga. Galvenais, lai dziesmas sasniedz mērķauditoriju. Vietām var manīt, ka viņam ir tehniska domāšana. Mums ir viena jauna dziesma Giedrius, un tur ir par to, kā nogāž mežu, uzceļ māju - viss detaļās - kā pamatus ieliek, pēc tam būvē sienas virsū, izolācija, elektroinstalācijas, komunikācijas. Viņš raksta par tiltu un šoseju. Mums jau ir diezgan jāčakarējas un jāinterpretē pa savam, lai iznāk dziesmas - pārsvarā tie vārdi ir rakstīti nevis dzejā, bet saistītā tekstā - prozā, un mums bija jāpamaina, lai skan ritmiskāk. U.R. Izcilie dzejnieki Pēters Brūveris un Aivars Neibarts jau ir leģendas - abi slaveni ar savām vētrainajām uzdzīvēm, kur milzums reibinošās dziras pieveikts. Ņurbulis jau nelaiķis, bet Brūverim garšo joprojām. Vai viņu dzejoļus divām dziesmām izvēlējāties paši? Ž. Nē, tos arī Židrūns izvēlējās. Un abi tie tapuši, kad dzejnieki bija aptuveni mūsu pašreizējā vecumā. Un arī Židrūns ir jauns džeks, tāpēc tās mūsu domas saskan. U.R. Vai Židrūns ir bijis uz kādu koncertu? Ž. Esot kaut kādu video redzējis, bet pats nav nācis. Ja arī ir, mēs to nezinām, jo, izņemot Didzi, nepazīstam pēc sejas. Bet arī Didzis neesot koncertos viņu manījis. U.R. Varbūt jūsu bundzinieks pats sacer tos vārdus? Ž. Tā gan varētu būt! Didzis ir tāds kluss džeks, kurš daudz nerunā, bet noskatās uz citiem ar tādu dziļu skatienu. U.R. No mašīnām arī kaut ko sajēdz? Ž. Tā patiesībā ir Didža profesija - viņš ir pabeidzis tehnisko augstskolu mašīnbūves specialitātē. Bļāviens - iepriekš tādu iespēju nepieļāvām! U.R. Tad jau varbūt Židrūns ir izdomāts? Draugos jūsu mūzikas profilā gan rakstīts, ka esat gaļas, nevis auto rūpniecības pārstāvji. Ž. To arī Židrūns izdomāja, kad lūdzām viņam sacerēt kādu grupas aprakstu, kurā nebūtu faktu un sasniegumu, bet tikai idejiskais. To arī viņš izdarīja. Tas jau tāds otrais uzlējums - myspace rakstīts, ka esam no Mažeiķiem un atspoguļojam Filipa Kirkorova agrīno daiļradi. U.R. Jūsu disks ir laba debija. Daudzi ir sajūsmā. Ž. Nākamais būs labāks. U.R. Visi jau tā domā, ka nākamais būs labāks, tomēr daudziem pirmie paliek tie labākie. Man, piemēram, vismīļākie ir gan Pink Floyd, gan Queen pirmie albumi, jo tajos ir meklējumi un nav vēl viss tik skaidrs. Ž. Kamēr jaunus džekus nesavāc kaut kādi producenti, tikmēr jau tā dzīvība nepazūd tik vienkārši, ja paši nelien, kur nevajag. U.R. Jūsu grupas nosaukumu esmu dzirdējis jau diezgan sen. Cik vecs ir Židrūns? Ž. 2003.gada 3.oktobris ir mūsu dzimšanas diena, bet sastāvs ir krietni mainījies un apzinātais sākums ir mūsu tagadējais sastāvs, kas ir divus trīs gadus. Ulvis - basists, ģitārists Ritvars, bundzinieks Didzis un vokālists Aldis, bet tas ir skatuves vārds. U.R. Jānis Žilde ļoti slavē dziesmu Šņāc šoseja, savā recenzijā TVNet viņš atzīmē Židrūna solista Alda precīzo un skaidro dikciju, bet esmu dzirdējis arī pretēju viedokli, ka vārdus tikpat kā nevar saprast. Ž. Vispār jau recenzijas labāk nelasīt, lai tās nesāk ietekmēt to, ko darām. Vajag tīru galvu. Cilvēki runā, ka vārdus nesaprot, bet ko es tur daudz lai saku? Tas jau ir tāds brīžiem hardkors - bļaujošs un kliedzošs, kur grūti vārdus saprast. Tāpēc jau vāciņā ir izlasāmi teksti. Žilde saka - posthardkors. U.R. Viņam arī jūsu vienādās vestītes nepatīkot, kas man rada asociācijas ar zviedru garāžrokeriem The Hives. Ž. Bet smieklīgi taču izskatās! Lai runā mūzika, nevis kāds no grupas īpaši izceļas ar labāku stila izjūtu - smukāku džemperi un labiem apaviem. Mūsu tērpi ir pielāgoti autobusu šoferu tērpiem - visi vienādi un visi labi jūtas. U.R. Jūsu albums tapa studijā Hodilla Records, kas tagad kļuvusi ļoti populāra - tur ierakstās Backflow, Soundarcade, Tesa, arī Inokentijs Mārpls braukšot. Ž. Lomikam (studijas skaņu režisora pseidonīms - U.R.) ir izpratne par to, kā rokmūzikai jāskan, un bungas viņš labi raksta, ko retais Latvijā dara. U.R. Vai tas, ko spēlējat, ir bijis atkarīgs no tā, ko klausāties paši? Ž. Katrs kaut ko citu - žanru ir miljoniem, bet pamatā rokmūziku - gan veco, gan jauno. Pēdējā laikā interesējos par etnisko mūziku (to saka Aldis - U.R.). Folkmūzikā var atrast daudzko interesantāku, bet populārajā rokā griež un žļembā visu laiku vienu un to pašu. Kad mēs ar Ulvi sākam starpā par mūziku, vienmēr nonākam pretējos viedokļos un tad parasti pārtraucam sarunu. Mēs nestrīdamies - labāk uzspēlēt. U.R. Plānojat spēlēt kaut kādos vasaras festivālos? Ž. Mums ir paredzēts festivāls Zvērā. Citi pagaidām vēl nē. Bet šopiektdien, 2.maijā, spēlējam Fontaine Palace Liepājā.