Foto: Publicitātes foto

Filmas Zelta zirgs recenzija. Pasakas izstrādājums

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

11 komentāri

9. februāris, 2015, 12:28

es gribu skatities

1234567890098765432112345678900987654

Atbildēt
1
0

11. oktobris, 2014, 13:47

Rainis būtu bijis ārkārtīgi izglīto

Tiesību zinātnes,vācu,krievu,lietuviešu,poļu,senebreju,grieķu un latīņu valodas. Plaša darbība latviešu un latgaļu valodu veidošanā un lietošanā. Uz tā visa bāzes dziļa filosofiska domāšana un dzejnieka ģēnijs. Cepuri nost viņa priekšā.

Atbildēt
0
0

12. oktobris, 2014, 18:15

Vārds

Stāļins ,Hi5t6lers un c. cīnijās par mūslaiku izgītotajiem ...

11. oktobris, 2014, 14:05

Šaubu nav

Par to, ka Rainis būtu ievērojami izglītotāks par lielāko daļu mūsu laika izglītoto ļaužu, šaubu nav. Drīzāk jau māc šaubas par to, vai mūslaiku izglītotie izskatītos diez cik izglītoti uz 19.-20. gs. mijas intelektuāļu fona.

11. oktobris, 2014, 12:05

visārējā komercializācija

šī prece domāta plašam tirgum, tāpēc viegli sagremojama un pastulba, kāpēc vajadzēja izmantot Raini nemaz nav skaidrs. Arī es redzēju Jaunatnes teātrī Zelta Zirgu, bet sen jau biju izlasījusi Raiņa lugu no kopoto rakstu sējuma, arī Krauklīti un man 6 gadu vecumā to lasot, sižets likas skaidrāks par skaidru, filozofiskie aspekti nāca daudz daudz vēlak

Atbildēt
5
0

10. oktobris, 2014, 23:08

maksis

Tas, ka kāds ko varētu nesaprat ir pilnīgas muļķības. Katrs saprot atbilstoši savai attiecīgā brīža pieredzei. Arī debīlo pasaku pārstāstu autori, kuri Andersena pasakas pārraksta uz 2,5 lapām, piezīmējot klāt lielpupainas varones un ūdensgalvu varoņus, domā, ka nabaga atpalikušie mūsdienu bērni nav spējīgi uztvert 15-20 lapas garu pasaku. To varētu saukt par apzinātu debilizāciju.

Atbildēt
13
0

10. oktobris, 2014, 17:34

jumors

Man bija tas gods mācīties lugu piektajā klasē un tad arī bija Jaunatnes teātra iestudējums ar Tālivaldi Āboliņu Antiņa lomā. Pavisam noteikti "garām" tolaik šķita noklīdušie bērni, kas čiepstēja deminutīvos- tikai stipri vēlāk uzzināju, ka par tiem jāsaka paldies Aspazijai. Dīvaini, bet nepavisam nešķita, ka tur ko varētu nesaprast. Laikam jau kļūstam stulbāki visos aspektos.

Atbildēt
4
1

10. oktobris, 2014, 14:43

ff

ar kaut ko tam bērnam jāsāk. Ar oriģinālo Raiņa tekstu bērns pārslēgtu TV kanālu jau pēc divām minūtēm. Bet vispār jau varēja uztaisīt multeni pieaugušajiem, tiem, kas nelasa grāmatas - lai beidzot iepazīst Raini, un kas zina, varbūt pat iemīl. Mani Rainis fascinē - jo tagad tak cilvēki ir daudz izglītotāki, tiem skolā visu ar karoti ielej no smalkām, gudrām grāmatām, bet vai kāds varētu uzrakstīt ko līdzīgu Raiņa lugām?

Atbildēt
2
1

11. oktobris, 2014, 18:24

Vārds

Edge, tie, kuri izlasījuši kaut 2 tavus murgainos komentus zina, ka vienīgais, ko tu gribi, lai latvieši brīvprātīgi atļauj katram urlam okupēt mūsu mājas un celt netīros kerzakus uz latviešu galda. Bet tāda diena nepienāks!

11. oktobris, 2014, 1:37

Edge

"......tad par ko mēs runājam?" ================================================================== Par liberastu ideoloģijas iedzīvināšanu masās: "Ieskatīsimies vēlreiz, kāds stāsts ir Raiņa lugā. Melnais princis saprot, ka Saulcerītes atmodināšanai ir vajadzīgs gredzens, tas ir Antiņa pirkstā. Vai Antiņš kāvās, cīnījās? Nē, viņš ļāva nocirst sev pirkstu!" Dagmāra Beitnere-LaGalla, kultūras socioloģe (Valsts nācija, neļauj nocirst sev pirkstu!, LVportalsLV) - Jēzus Kristus nekāvās - ļāva sevi piesist krustā; Antiņš - nocirst pirkstu...., - tādu uzupurēšanos, tādu ziedošanos amerikanizācijas laikos pieļaut nedrīkst.

10. oktobris, 2014, 15:21

kā to ņem

"Zelta zirgs" nav bērnu ludziņa, lai gan tā allaž bijusi skolu programmā (manā laikā to apguva 6. klasē), bet gan ļoti sarežģīts, simbolisks un filozofisks daudzlīmeņu teksts. Bērni tver to pasakas līmeni - par princesi, ko glābj princis zirgā, bet neviens man neiestāstīs, ka Melnā māte, kraukļi, kuri sludina "Zārks jau nevar palikt tukša", visā tā dzīvības un nāves sadursme, visas tās līganās pārejas no naivā, vientiesīgā, pagļēvā puišeļa Antiņa uz vareno jātnieku, Saulcerītes un visas tautas glābēju nav domātas bērniem. Jā, arī jautājums par to noslēpumaino saikni, kāda pastāv starp Saulcerītes letarģisko miegu un Tautu utt. - ja Saulcerīte dzīvos, dzīvos arī tauta, ja Saulcerīti atdos svešzemju princim, iznīks arī tauta utt. Jā, tā jau tājā lugā visi runā, zina un saprot, bet, kā tas ir iespējams un kāpēc tas tā tiešām ir? Jautājumu vairāk kā atbilžu. Par to, ka mūsdienās cilvēki ir izglītotāki nekā Raiņa laikā, nemūžam nepiekritīšu, Mūslaiku izglītība ir daudz seklāka un virspusējāka - nekas vai gandrīz nekas netiek iemācīts līdz galam. Raiņa laikā nevarēja uzguglēt uz momentā uzzināt jebkuras Šekspīra lugas satura īso pārstāstu vai noklausīties jūtūbā jebkura kulta komponista slavenāko darbu slavenākos fragmentus. Tolaik viss bija, ja arī varbūt mazāk apjomīgi, tad pamatīgāk - Šekspīrs, Gēte, Šillers vai Bairons bija jāizlasa (turklāt latviešiem tolaik visa klasika vēl bija jālasa svešvalodās, Rainis tieši bija viens no pirmajiem celmlaužiem, kurš sāka tulkot lugas), ja cilvēks spēja atpazīt kādas simfonijas vai operas ārijas melodiju, tad tas nozīmēja vien to, ka bija pastāvīgs koncertu apmeklētājs un arī pats bija apguvis mūziku. Tie vēl bija tie laiki, kad cilvēki patiešām zināja, to ko zināja, dziļi un pamatīgi, tagad tādi cilvēki, protams, arī ir sastopami, bet tas tomēr vairumā gadījumu nav pateicoties skolai. Ja LU filoloģijas fakultātē vispār vairs nav tāda kursa kā pasaules literatūras vēsture, tad par ko mēs runājam?