Imanta Kalniņa simfonisko opusu pirmatskaņojuma recenzija. Pavairotais skaistums

- nav jāgaida no "leģendārā dziesminieka" kaut kas muzikāli interesants, arī intelektuāli iztēli rosinošs un bagātinošs, tik vien mērena zupa sanāk, vārīta no agrākās slavas un radošā brieduma "zelta laika" atmiņām.

Punkts ir punkts. Radoša zīme, noslēgums. Ja rīko koncertu ar atpazīstamības līdzekļiem, tad vienkārši tiek atzīmēta jubileja. Kas var liegt, ja gribas? Kāpēc nesaukt skaņdarbu par simfoniju, tikai paša veikums pagātnē plēš ieceri pušu.