Foto: Jānis Deinats

Izrādes Dejas Lūnasas svētkos recenzija. Nomales klusās drāmas

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

5 komentāri

7. maijs, 2014, 21:29

Anna

Cik skarbi komentari. Man ir cits viedoklis.Viss bija taa,ka ir isti katoliskaa gimenee. Tie bija 30.gadi,kad berni nedriksteja iejaukties pieaugu$o sarunas,kad nedrksteja but berns bez viira,kad sieviete nedriksteja pirmaa uzrunat virieti. Patika izrades bistamais miers un maanigais gurdenums.Un ceriba,nu kad tad beidzot pa istam skalji ieskanesies radio un visi atbrivosies no taa briesmigaa,nedrikst,, un taa kartigi izdejosies.Ja taa butu,tad Roza neur nebuutu aizgajusi.Bet taa jau butu cita luga. Ljoti patika detaljas-dzijas pavedienu vilk$ana,mak$kere,baltais priek$auts pie ediena gatavo$anas,Gaisminas lug$anu altaritis.Laisti$anaas ar udeni-mirklis apskaidribas, mazs tango fragments-sievietes un virie$a attiecibu skaistums. Paldies,ka izrade nebija samakslota.Un ljoti laba aktieru speele. Man ir 75 gadi un izradee viss bija iists. Taa gribejaas dejot...

Atbildēt
3
0

16. aprīlis, 2014, 21:49

Paulas Jēger-Freiman spoks

Trakums ir tāds, ka mana sirds un dvēsele nekad nav rezonējušas ne Bernardas Albas, ne šīs lugas interpretācijās. Iemesls varētu būt tāds, ka abu šo sieviešu lugu autori ir vīrieši. Bet par konkrēto iestudējumu - izbrīnī, ka atkal režisora krēslā ir bijusi Mičule, kuras radošajā kontā tik vien ir kā viena neizdevusies izrāde pakaļ otrai... Visas par sieviešu tēmām, un visas neizdevušās. Pozitīvais moments varbūt ir tāds, ka savā ziņā to jau var uzskatīt par fainomenu. Mičules fainomenu.

Atbildēt
10
4

16. jūnijs, 2014, 20:09

Vārds

Aizmirsāt pieminēt Grozas "sasniegumus" pretstatā Mičulei, kā parasti to darāt. Ļoti jāmelo, lai "Kaupēnu" un "Mušu" nosauktu par neveiksmēm.

16. aprīlis, 2014, 20:36

bebe

Labi, ka vismaz A. Rozentāls uzrakstījis recenziju par šo izrādi.Nezinu gan, varbūt tāpēc, ka viņš ir puiša cilvēks vai varbūt citādi strukturēta viņa dvēsele, bet mana sirds un dvēsele stipri rezonēja, šo izrādi skatoties. Tā bija izrāde par "mums" visām. Un tieši jaunās zāles šaurība un rustiskā vienkāršība pasvīroja un izcēla līdz skabargainam asumam šo māšu dzīves neaizsargātību, ilgas un to nolemtību. Mani ļoti uzrunāja šī izrāde.

Atbildēt
1
5

16. aprīlis, 2014, 13:48

dejas pa apli

Reiz sensenos laikos katrā teātrī bija literārās daļas vadītāja/ tājs, kas apbruņoti ar zināšanām par klasisko, kā arī jaunāko laiku dramaturģiju, vēl uzturēja personiskus kontaktus ar dramaturgiem, tādējādi nodrošinot savam teātrim "gabalus", tā sakot, taisni no "pannas". Ir jau vēl filma ar Merilas Strīpas piedalīšanos, ko itin bieži ekspluatē tv. Vai Lūnasa svētkus, līdzīgi kā Bernardu Albu, izmanto tāpēc, ka tur daudz sieviešu lomu? Vesela rinda nosaukumu, kas parādās pašlaik teātru repertuārā, raisa izbrīnu. Par tādu kā modes numuru kļuvis pat "Ilgu tramvajs".