Izrādes Eņģeļa kreisais spārns recenzija. Neatbildētie jautājumi

Domāju, ka kritiķes nominēšana balvai neliecina par to, ka teātris vienmēr pilnībā būtu noraidījis kritiku, jo SR balvas pasniegšanas ceremonijā, šķiet, bija visai kustināta. Un Krodera balva jau nu ir gan saistīta ar Valmieras teātri, un, vai tad nominante tajā vakarā neatradās zālē? Kritiķei jūsmas un atplūdu periodi ne jau pirmo reizi pludojuši un plakuši, meklējot arvien jaunus pielūgsmes objektus. Cik svētīga radošajām personībām ir eksaltētā pielūgsme, diemžēl, reizēm tā var būt arī liktenīga ne tajā vislabākajā nozīmē, pat tiem, kuri tiek slavināti. Ja to var atļauties pilsētas galva, kurš nav profesionāls kritiķis (kaut arī viņa twitter ieraksts arī ko liecina), tad cienījamajai un pieredzējušajai kritiķei varbūt derētu atskatīties savā daiļradē, vai pati savlaicīgi pamanījusi teātra problēmas, vai secinājumi par VDT ziedu laikiem nav bijuši novēloti. Tad nebūtu sezonas aptaujas intervijā jākonfliktē ar direktori: Tā kā es sezonas sākumā presē paudu analītiski kritisku viedokli par Valmieras teātri, bet teātra direktore man atbildēja ar pretrakstu, apgalvodama, ka es neizprotu teātra augšanas grūtības, tad, pat ja man būtu ko teikt, es to paturētu pie sevis. Kamēr Liepājas teātris nopietni strādāja, pamatojoties uz aktieru labu izglītību, smagi strādājot pie teātra koncepcijas pilnveidošanas, Valmiera priecājās par ģimeniskuma modeli un dziļu apmierinājumu. Kad Liepājas teātrim bija grūtais laiks, tad kritikas saime vispār ignorēja viņu darbu. Tikpat nežēlīgi ilgstoši izturējās pret Daugavpils teātri. Par slavinošām, bet godīgām recenzijām, arī par kritizējošām, bet godīgām recenzijām, kas nešķiro radus un draugus, vadošus un nevadošus, un, kas redz dziļāk un tālāk...