Publicitātes foto

Visievelkošākā izrādē ir telpa un skats pa logu. Brīnišķīga plaša istaba augstiem griestiem, kurā tikai dzīvot un dzīvot. Lieliska, atbrīvota vieta "cilvēka gara pagriezieniem", kā Ibsens vēlējies. Attēlā – Ivetas Poles Heda, Andra Buļa Lēvborgs un Edgara Samīša Tesmanis. Trīsstūris bez īstas spriedzes.

Izrādes Heda recenzija. Šāviens stiprāks par motīvu

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

4 komentāri

4. aprīlis, 2018, 14:30

Režģis

Domāju, ka skatītājam jādomā un jāvērtē aizvien patstāvīgāk. Nenormālas plaisas, aizas, bezdibeņi izrādes veidotāju, skatītāju, kritiķu starpā. Reizēm izprast būtību kļūst neiespējami. Skatītājs top pieradināts, radītāji pakļauti emocijām, kas nebūt nav tikai tēliem nepieciešamās, oficiālie vērtētāji, kā šķiet, mēdz lietot ar konkrēto izrādi nesaistāmas manipulācijas, it kā pilda kādas pašradītas varas uzdevumus. Skatītāji ( skat. koment. kroderā ) nonāk pilnīgā pretrunā, viņiem gaidāmas nesaprašu lomas.

Atbildēt
0
0

1. aprīlis, 2018, 14:46

sanāca Lieldienu dāvana

Hedu, protams redzējis neesmu, bet nupat pārraidīto Mēdeju gan. Abās JRT aktieri- atlaistie un otrā "ņesravņņenije". Hedai nav režisora, jo...ja es gribu, tad es varu, ko es daru, tas man īsti nesanāk. Mēdejai slavenais Nastavševs. Ja var ticēt, tad no sākta gala iniciatore Mēdejai bijusi Guna Zariņa, lai gan intervijas pacieš visu un teiktais savā starpā atšķiras. Izrāde pierāda, ka Guna Zariņa ir kļuvusi par pašpietiekamu būtni, kam ar pašrealizāciju (?), manuprāt pilnīgi nepiemērotā lomā ir gana. Spīdola, Dieviņš pillā, Mēdeja... Kas vēl gaidāms? Nenormālie slavinājumi, šķiet, būs savu padarījuši. Tādus lomu aprakstus, kā mūsu kritiķes sacerējušas, reti kurš spētu izturēt bez nobīdēm. Nepietiek, ka traģēdija, vēl nabadzīgā teātra estētikā staipīšanās starp diviem beņķīšiem. Vai man jānonāk katarsē no šīs vienveidīgās staipīšanās. Tēlam jau attīstības nav, nekādu lūzumu, pagriezienu. Kādu mēs saspringtu galējā pakāpē, vienas idejas aprobežotā pārņemtībā aptrakušu, Mēdeju ieraugām

Atbildēt
8
4

1. aprīlis, 2018, 18:14

atvainojos

aktiera vārds ir Igors Čerņavskis

1. aprīlis, 2018, 15:08

turpinājums

sākumā, tā arī līdz beigām iet. Milzu pārdzīvojums jāpiedomā pašam. ( Varbūt tāds bijis kādā no pašām pirmajām izrādēm, kad palīdz subjektīvais satraukums.) Izrādes bezjēdzību glābj Andris Keišs ( fiziskā nozīmē arī jaunais Krievu teātra aktieris Čerņakovs (?), piedodiet neatminu, spēlē ar morzes karodziņiem). Viņa tēlojumā pārdzīvojums ( līdzās fiziskai darbībai) rodas uz vietas, konkrēti redzamajā brīdī, situācijā, raisot līdzpārdzīvojumu. G.Z. gatava līdzīgi pieminētajai Hedas pistolei. Tā arī raugāmies nemainīgi savilktajā sejā ( ceptajā ābolā), šļūkāšanā, klausāmies kliegšanā, lūk, kā es varu, jo esmu pasludināta ārpus un pāri iespējamam. Vai tāds bijis vērtētāju mērķis? Tagad Ģetrūdes ielas apkopotā grupa rāda savu klasi. Tāds laiks un tādi pašapliecināšanās paņēmieni. Tādi pat viebsti slavenībām kā noraidītajiem. Kāpēc tad U. Adamatei bija turp jāiet? Darba pienākums? Tad lai cieš.Ģertrūdes ielā paši gādās par publiku. Savējiem. Priecīgas Lieldienas! Ar olām, vai pa Krusta ceļu.