Izrādes Mūsu pilsētiņa recenzija. Par daudz eksaltācijas

Es pilnībā piekrītu recenzijai, katram vārdam! Ļoti objektīvs skatījums. Un, tie, kuri sajūsmā, nu bet priecājieties, ko jūs te ņematies. Aizejat vēl kādu reizi uz teātri, varbūt ar laiku jums sāks interesēt citas kvalitātes izrādes... Kad man bija 13 gadi, arī likās, ka Koelju ir ģeniāls un ka neviens rakstnieks klāt nestāv. Katram skatītājam / lasītājam jau ar kaut ko ir jāsāk. Un šī izrāde nav pati briesmīgākā, ar ko sākt.

Scenogrāfija ir plaģiāts. Aigars Ozoliņš kopē mākslinieka Ginta Gabrāna scenogrāfiju, kas tika taisīta izrādei "Klāras sakari" Dailes teātrī 2005. gadā. Gabrāna scenogrāfija 2004/2005 sezonā tika arī nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai.

Cienu Ati Klimoviču, ka pēdējā laika recenzijās kļuvis īpaši acīgs. Var jau saprast, ka Poļiščuka pēc partejiskajiem izgājieniem, kongresu nama un Tērbatas ielas fušieriem, pazūd un tad atgriežas lišķējot, uzpērkot liepājniekus, jo ilgi jau nebūs jāgaida, kad dominēs Gaļinas ambīcijas un tur vajadzīga naudiņa. Paņēmiens pats par sevi zināms un varbūt pat kopjams. Galvenais, kas sekos tālāk.