Izrāde ceremonija Vecajo kults, kas notiek Dirty Deal Teatro, sākas ar eņģelisku skatu – jaunais aktieris Mārcis Broks, kuram vēl tāltālu līdz vecuma pieņemšanai, sēž uz apaļas konstrukcijas, kā čellu turot īpašu spoguli, kura ietvars aprīkots ar skaņu raisošiem elementiem, uz kuriem uzspiežot atskan ērģeliskas skaņas. Monotoni un dunoši šīs skaņas pavada zālē ienākošos un savas vietas meklējošos skatītājus, kuri jau uzreiz tiek ievadīti īpašajā, reizē nopietnajā un nešpetni ironiskajā mistērijā, par kādu izvērtīsies vakars teātrī.
Vecuma pieņemšana
Izrādes scenogrāfe Katrīna Neiburga ir uzbūvējusi tādu kā apaļu salu spēles laukuma vidū, kas šķietami sakrauta no vecām mēbelēm, savādiem mūzikas instrumentiem, kuru stabules slejas kā klintis. Salas vidū vieta atvēlēta milzu Svētajai Mizai, kuras grubuļainā faktūra raisa tiešas asociācijas ar sirmgalvja vaigu. Pie šīs Mizas notiek lielākā daļa izrādes dalībnieku rituālu un priekšlasījumu, izņemot gadījumus, kad tie izklīst skatītāju rindās, iesaistot viņus vecuma pieņemšanas ceremonijā. Kādā brīdī pār Mizu sāk tecēt ūdens – kā svētība, kā asaras.
Aktrises un režisores Ivetas Poles interese par ceremoniālo un rituālo, kas jo īpaši manifestējās ar Spēlmaņu nakts Gada izrādes balvu godalgotajā iestudējumā Malleus Maleficarum. Jaunais līgums, šoreiz izvērtusies ne vien īpašā vecuma pieņemšanas rituālā, bet arī ironijā par klišejām, kas to pavada. Malleus Maleficarum bija sievišķības spēka un enerģijas apliecinājums, ironizējot par patriarhālo jeb vīrieša skatu uz sievietēm un viņu lomu, savukārt Vecajo kultā dalībnieku dzimums nav svarīgs – tas netiek uzsvērts ne lomu sadalījumā, ne tekstā, ko radījusi izrādes komanda, izmantojot dažādu kultūru sakrālos tekstus un piedaloties filosofam un dzejniekam Ilmāram Šlāpinam.
Dalībnieki nolasa gan izmaiņas, kas vecumā notiek ar ķermeni un apziņu, gan izmaiņas, kas ar ķermeni notiek pēc nāves. Tas viss nav nekas patīkams. Kāpēc tad, ejot skatītājos, kā vadmotīvs skan "pieņem savas grumbas", respektīvi, "pieņem savu vecumu"? Izrādē līdzdarbojas arī dažādu jomu pārstāvji Zoom videoierakstā, un Katrīna Neiburga tajā izstāsta, ka viņas mamma – izcilā rakstniece Andra Neiburga – sākusi no vecuma baidīties jau četrdesmit gadu vecumā (to var nolasīt arī nesen izdotajās dienasgrāmatās) un, tā kā viņa nomira 62 gadu vecumā, vecumu tā arī īsti nesasniegusi, viņa šais bailēs pavadīja vairāk nekā divdesmit gadu. Katrīna (47) grib no tā izvairīties. Ceremonija Vecajo kultā ir viens no veidiem, kā to darīt.
Tumšais un gaišais
Abi pieredzējušie aktieri – Ģirts Krūmiņš vai Regnārs Vaivars un Gredzenu pavēlnieka varonei līdzīgā Dace Everss ar garajiem sirmajiem matiem pāri mugurai – iesvēta un dažādi pārbauda jeb iniciē jauniņo Mārci Broku, kurš dažos rituāla brīžos tiek novests līdz krampjainai lēkmei. Viņi darbojas ar saviem īstajiem vārdiem. Dace Everss ar savu izteiksmīgo, laika skaisti skarto seju un garajiem matiem ir kā parādība, būtne, kas simbolizē vecuma skaisto pusi. Kad viņai līdzās ir Ģirts Krūmiņš, viņš pārstāv racionālo, Dace – iracionālo stāstu par vecumu. Ģirts ir kā mazliet apmaldījies gaišais inteliģents, kurš cenšas visu salikt pa plauktiņiem un saglabā distanci, arī veicot rituālu un skaitot litāniju Svētajai Mizai. Viņš ir zinātkārs un ar jauno biedru – Mārci – veic tādu kā eksperimentu. Savukārt Regnārs Vaivars, bez šaubām, ir šamanis. Viņš ir iekšā rituālos ar visu savu iespaidīgo ķermeni, lai arī iztiek bez pārspīlējumiem. Viņš ir tumšs un noslēpumains.
Ar Regnāra Vaivara piedalīšanos tā ir gluži cita izrāde. Pirmkārt jau atšķiras abu aktieru personīgais stāsts, kuru viņi uztic skatītājiem. Ģirta gadījumā priekšnesums ir koncentrēts vēstījums par dažādām vecuma izpausmēm, racionāli izanalizēts un Daces iracionāli bagātināts, savukārt Regnāra gadījumā ir šī iracionālā virsstīga, viegli notverama pārdabiskā klātbūtne. Zīmīgi, ka partneriski tuvākas attiecības Dacei nodibinās ar Ģirtu. Pret Regnāru šai vecuma nimfai ir cieņpilna, pat bijīga attieksme kā jau pret priesteri.
Izrādes ļoti īpašo gaisotni palīdz radīt komponista Edgara Mākena sarūpētais meditatīvais, mazliet svinīgais skaņu celiņš ar dažām dziesmām, ko izpilda gan abi "vecie" aktieri, gan Mārcis Broks, kura vokālās prasmes man bija patīkams pārsteigums – dzidrs, augsti un skanīgi izpildīts dziedājums.
Ja izrādes – lai gan no šī vārda tās veidotāji visādi vairījušies, dēvējot to par ceremoniju, – autori vēlējušies radīt kaut ko radikāli atšķirīgu no redzētiem performatīviem paņēmieniem un teātru tradicionālā repertuāra, kas mūsdienās ir ļoti daudzveidīgs, tas nav noticis. Ir skatuves telpa, ir aktieri, ir mūzika, un skatītāju iesaiste, tos aptaujājot par dažādām ar vecumu saistītām tēmām, arī nav neierasta. Bet, ja viņi vēlējušies, izmantojot ceremoniālus un rituālus elementus, palīdzēt skatītājiem iegremdēties tēmā par vecumu kā neizbēgamu un dažādi uztveramu dzīves posmu, tas ir izdevies spilgti un pārliecinoši.
*No litānijas mizai (teksta autors Ilmārs Šlāpins)
Vecajo kults
Dirty Deal Teatro 5.–8.XII, 4.–7.I plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 25