Par Latvijas Nacionālās operas viesizrādēm. Eiropas provinciālisms vai laikmetīga atslēga?

Jūs, cienītais/-ā, protams, laikam (piedodiet par aizdomām) tā "ļoti vāri" cenšaties attaisnot LNO līdzšinējās vadības ziepes! Šķiet, priekšlikumā par Žagara padzīšanu lielākā daļa absolūti netabalsta anarhijas ieviešanu LNO, kas notiktu, ja ieviestu likumu "visu izlemj kolektīva vairākums balsojot". Ir jānomaina pašreizējais direktors, ATRODOT PATIESI LABU ADMINISTRATORU, kurš sekmētu arī orķestra arodbiedrības destruktīvās darbības ierobežošanu utt. Par to ir stāsts, nevis par muļķiem, kas aicina ieviest LNO haosu. Ja mums būtu īsta valdība - tā šādu administratoru būtu meklējusi, bet no pašreizējiem gemdēm un lācīšiem ar zvaniņiem to nesagaidīt. Tādēļ priecājieties, Skats, Jūsu mīļotais Žagars paliks un turpināsies LNO opertrupas "krāsainā" degradācija! Visu acu priekšā kā galvenā valsts "muzikālā izrāde" 2014. gada kultūras galvpilsētai un Latvijas simtgadei!

Operas "4 cēliens": Mīļā - kā var naiztikt mūziķus, kuri "gatavi asiņot", nevis strādāt!!!??? Bet Tev, Edik - Brava! Jo mūsu Lūčija tiešām ir traka.!Tādēļ Žagarro tik labi klājas... ar trakajiem.... muļķiem LNO!

Nu bet tā jau ir viena no pamatproblēmas saknēm - ja direktors nedara tiešos darba pienākumus, tad arī tas pastarpināti ilgākā laikā ar bumeranga efektu atsaucas uz trupas māksliniecisko līmeni. LABS ADMINISTRATORS vismaz daļēji to nepieļautu. Un pilnīga taisnība par amata aprakstu - Grende tik muld, bet tā arī nespēj jeb laikam nemaz īsti negrib piespiest Žagaru atteikties no režisora darbības un nopietni pildīt direktora amata pienākumus. Bet, ņemot jau zināmo personisko beztalanta kompleksu problēmu, no viņa to arī vairs nekad nesagaidīt. Tādēļ likumsakarīgi, ka Žagars ir jāatlaiž un tad kompleksi jārisina visas LNO problēmas, arī tās, kas izriet no mūziķu un LNO daudzo arodbiedrību stulbi graujošās darbības.

Tādēļ jau arī pastāv konkrētās vides labi pārzinātāji, lai atšifrētu tukšus iztapoņas no profesionāliem darītājiem. Ar šo un iepriekšējiem komentiem es galīgi nedomāju aklas un seklas "raganu medības" (tu strādāji un bijāji Žagara vadībā - tātad automātiski slikts un norakstāms!...), bet gan LABU ADMINISTRATORU LNO direktora amatā, jo līdzšinējais var jau lielīties ar ROF, tomēr diez vai bez viņa ROF-s uzreiz izbeigtos - tur viss notiek ar vai bez Žagara. Runa ir par pilnīga talanta izsīkumā krampjaini satverto direktora posteni, kas galu galā negatīvi atsaucas uz visu LNO administratīvo un māksliniecisko vadīšanu. Tādēļ Žagaru - ĀRĀ!

Šķiet, neviens neaicina uz masveida izrēķināšanos ar LNO darbiniekiem, bet runa ir par nelielu Žagara & CO vadības darbinieku GRUPIŅU, kas ne tikai morāli, bet arī opertrupas mākslinieciskā līmeņa noturēšanas ziņā ir acīmerdzami bankrotējusi. Žagara, Maskata un DAŽU VĒL padzīšana priekš cēlās lietas - LNO atjaunotnes - nebūs galīgi nekāda traģēdija! C'e la vie!

Par cipariem te strīdās citi komentētāji - man galīgi nav intereses pārbaudīt. Jo kaut vai trešdaļa Žagara iestudējumu pašreizējā LNO repertuārā IR BEZKAUNĪGI PAR DAUDZ! Attaisnojums (ja tas vispār no morāles viedokļa vispār iespējams) būtu, ja tie visi kā artefakti būtu neapstrīdami ģeniāli, bet izdevies NAV GANDRĪZ NEKAS! Par to arī strīdi un lielā neapmierinātība ar Žagaru kā tādu!

Jā, protams, loģiski ir domāt, ka TIKAI Žagars nav pie vainas. Un tomēr, cilvēks, kurš VIENPERSONISKI izlemj katru (vislielāko un sīkāko) opertrupas darbības jautājumu un izmanto teātri (OK! Ne par to jau strīds - 6 no 11 ir 55%... nevis 36%...) savu personisko režisora ambīciju amatā, lai gan ir direktora-administratora amatā, turklāt rezultāts IR APŠAUBĀMS - nu tad ar ko sākt? Ar LNO sētniekiem un solistiem? Vai arī "demokrātiskā procesā" par diktatoru un mākslinieku-maniaku kļuvušu personu? Turklāt jāatceras, ka tā ir mākslas un mākslinieku vide, kuras vēsturiskā specifika ir nevis demokratiskās procedūrās sasniedzams rezultāts, bet tīri autoritārā veidā sasniegts PĀRLIECINOŠS REZULTĀTS pārējai demokrātiskajai sabiedrības daļai. Žagars ar paša vienpersoniski izveidoto palīgu-izpildītāju baru VAIRS TO NESPĒJ, tādēļ viņš jānomaina, līdz ar to nomainot to izpalīgu baru. Cerībā, ka nākošais vadības variants būs labāks. Tādēļ nekā personiska - tikai bizness! .... Visas sabiedrības labā! :)

TIkai personiskā intuīcija un dzīves pieredze. Tas, ka LNO tieši operas trupa (kā kopums, nevis atsevišķas iebraucošas/aizbraucošas zvaignes) uz šo brīdi ir daudz vājāka par baleta trupu, ir katram empīriski pārbaudāms un secinājumi par to, kas pēdējos gados dominē repertuārā arī (tas par Žagaru un viņa postošo "galvu"). Avanti!

ka 100 % to komentāru, kuri aizstāv Žagaru un LNO žagariskumu, nāk no darbinieku vai attiecīgajām personām pietuvinātu personu puses, bet pārējie - kā nu kurais. Normāls skatītājs tāču neies ar putām uz lūpām aizstāvēt kādu acīmredzami vāju, bet ambiciozu režisoru! Un vēl melot, kā te bija, ka Žagars esot iestudējis vien 30 % no visiem LNO iestudējumiem (ja realitātē tie 6 iestudējumi no 11 - baletu neskaitām) utml. Ko tādu parasti dara tikai ieinteresētas un angažētas personas. Tā skatam no malas vietām ir taisnība, tikai tad, ja viņa teikto apvērš otrādi.

Par komentu: 1) may be; 2) kļūdāties, cienītais/-ā, es zinu, ka labi ja tikai 35%; 3) teātra vājais sniegums komentos netiek aizmirsts, bet - zivs pūst no galvas un tā galva arī šobrīd ir nekas cits kā Žagars; 4) tiem, kas mēģinās uzzināt LNO "iekšiņas jeb virutves info" par procesu attīstību pēdējos 17 gadus atliks acīmredzamais fakts - LNO opertrupas lejupslīde sākas tieši no tā brīža, kad Žagars sāka intesnīvu sevis kā režisora darbību, protams, ar labiem izpalīgiem - vai nu var tikt aizmirsts joprojām pie sāniem uzticīgi esošais Artūrs Maskats?; un tā brāļa Jura apburošā dzīvesbiedre, kas tagad kā "talantīga menedžere" darbojas citur? Jā protams, tā banda jau ir lielāka par vienu cilvēku, t.i. Žagaru. Bet tas nemaina lietas būtību.

radio Klasika raidījumā Post Factum, kurš bija veltīts LNO viesizrādēm Maskavā, atskaņoja un paironizēja par to vietu pirmajā "Oņegina" izrādē, kur publika (? vai Žagara ar ielūgumiem saaicinātie klaķieri) sāka plaudēt nevietā, jo domāja, ka izrāde jau ir beigusies, un žurnālistei blakus sēdošā krievu muzikoloģe bija pusbalsī noteikusi: "Eto pozor".

Bet tomēr ir atšķirība - Žagars mēslainē, vai mēslains žagars ienests mākslas templī.... :)

Jūsu teiktajā ir daudz patiesības. Žagars bija, ir un būs Žagars.

varbūt mūsu Kultūržilete varētu ieviest nomināciju - "Andrejs"? :) Tā teikt - lai tie bauru suņi rej, mūsu Žagars "Ir forever"! Nozīmīgākā latvju mākslas pērle 21. gadsimta sākumā! :(

svarīgāks! :)) It kā...

Nu, šajā valstī kultūras nozarē arī turpmāk neko adekvātu nemaksās. Tas jau tāpat skaidrs.Bet arī šajos apstākļos CITS DIREKTORS un ieinteresētāks (protams, arī talantīgs) diriģents ir iespējams. VAJAG TIKAI GRIBĒT - LĒMUMU PIEŅĒMĒJIEM! Nevis publiski sevi morāli izģērbt ar kliedzošo nezināšanu par kultūras minimumu! Viss pūst no galvas - kas ir mūsu prezidents un premjers? :( No tā arī loģiski izriet tā dāmīti KM galvgalī! :( Un tad mēs paši - virtuvēs lamājam, bet vēlēšanās ievēlam tos pašus .... Žagara negribētus atbalstītājus! P.S. Te nav runa, ka SC vai Lindermans ieviesīs kārtību! Runa ir par to, ko kādreiz trāpīgi teica Profesors Preobraženskis Bulgakova "Suņa sirdī" - sabrukums ir nevis kāpņutelpā, bet mūsu galvās!

Viens no visu laiku kultūrālākajiem, pamatotākajiem un pāriecinošākajiem argumentiem! Tā turpiniet! Vienīgi tas lielā mērā degradē to, ko cenšaties aizstāvēt. Es ceru, ka Jūs to apzināties.

Nu re, un te atkal ilgi nebijušā domu apmaiņā atklājas kāda būtiska nianse. Redziet, pārliecība ir kaut kas līdzīgs ticībai baznīcā - ticu vai neticu, bez jebkādas argumentācijas. Nu, ja Žagars un viņa domubiedri, varbūt, tic zili perversai pasaules ainai uz operas skatuves, lai taču tic, tā katra personiskas izvēles lieta. Bet ja šī "ticība" tiek ar demagoģiski manipulatīviem un pi-āriskiem lidzekļiem uzspiesta t.s. šaubīgajai "sabiedriskajai domai" (to jau parasti veido vērtībā īpaši neiedziļinoša laba sabiedrības daļa, kura muļķīgi paļaujas "ekspertu viedoklim"), tad par to kā patiesu problēmu ir jārunā un kas tad ir Žagars - netalantīgis aktierītis, kas tagad uzurpējis acīmredzami beztalantīgi galvenā režisora LNO titulu. IR JĀRUNĀ UN ARGUMENTĒTI JĀKRITIZĒ!

un kāpēc tāda pārliecība, ka koris un orķestris nespēlē, bet tikai komentē? Jūsu hipotēze implicē lielu bezspēcību, jo norāda uz jēdzīgu pretargumentu trūkumu - Jūsu arsenālā ir tikai baltiem diegiem šūti minējumi. Piemēram, es nedz jebkad agrāk, nedz tagad strādāju, nedz, visticamākais, kādreiz nākotnē strādāšu LNO. Mans ir tikai regulāra skatītāja ar stāžu viedoklis. Man tāds nedrīkst būt? Kam tad LNO strādā? Sev, direktoram, personālam, lai izrādītos (kā šajā gadījumā kļuva skaidrs, arī tas neizdodas)? Man šķiet, ka vispirmām kārtām saviem vietējiem skatītājiem. Un nāksies vien samierināties ar domu, ka skatītājiem ir viedoklis, kurš atšķiras no LNO viedokļa. Ziniet, ja mums būtu vēl viens cits operteātris, man varbūt arī būtu vienalga - pārstātu iet uz LNO, kļūstot par pastāvīgo klientu tajā otrā teātrī. Taču tādas izvēlnes Latvijā nav, tāpēc atliek vien iet uz LNO, jo vismaz dzirdēt dzīvajā operu ir gadu gaitā iestrādājusies estētiska un intelektuāla nepieciešamība, un ak vai cik bieži pievilties. Un vēl ar visu to, ka jau gadiem pat nemēģinu analizēt un iedziļināties uz skatuves notiekošajā, jo tas vienkārši nav to vērts. Faktiski kopš Kairiša "Burvju flautas".

tā arī ir - bet vai tādā gadījumā tas atkal neapliecinātu kādu zīmīgu likumsakarību? :) Turklāt mūziķi jau nemīl rakstīt, viņiem patīk tikai spēlēt vai dziedāt. Tā kā diez ko ticama Jūsu hipotēze Žagara aizstāvībai gan nav...

Precīzi - ar savu provinciāli latvisko iecietību un pakalpīgajām bailēm no Sorosa, Providus un Nellijas Ločmeles & Ilzes Jaunalsknes personīgi-IRĪGI, kā arī hercoga Lembja atriebīgi, esam tur kur esam - ar Žagara regulārajām perversijām uz LNO skatuves, kas jau kā mazohistiem kļuvušas "paciešamas", lai taču vismaz kāds rēns stariņš no "dievišķās operas" žanra mūs vismaz paretam atspīdētu. Vai turpināsim šādā mazohistiskā garā joprojām?

nav ažiotāža ap krievu kritiku. Šajā gadījumā krievu kritika kā tāds katalizators izraisījusi izvirdumu vietējā publikā, kura jau gadiem ir neapmierināta. Palasiet komentārus! Nekur nerodas iespaids, ka tikai tajā dienā, kad Maskavā nokritizēja LNO viesizrādes, arī Latvijas publikai kā zvīņas nokrita no acīm un tā beidzot ieraudzīja visu patiesību. Nē taču! Tā ir īsti latviskā garā gadiem ilgi, lēni un pacietīgi rūgusi neapmierinātība, kura šis notikums licis izlauzties uz āru. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pašā sākumā LNO preses dienests vēl mēģināja pūst miglu acīs ar tādām reportāžām no Maskavas, kuru virsraksts "LNO "Oņeginu Maskavā uzņem ar ovācijām" utt. Pietiek vienreiz! Tas, ka vietējā kritika galīgi nav līmenī un neviens, atskaitot pāris disidentus, nav atļāvies pateikt pēc būtības, kas ir A. Žagara iestudētās operas izrādes un uz kurieni tas viss tīri mākslinieciskā ziņā ved LNO trupu, protams, arī ir fakts. Kaut kā nav dzirdēts, ka mums būtu daudz tādu, kas kaut ar vārdu atļautos apšaubīt Žagara radošumu.