Dāņu režisora Tomasa Vinterberga 2020. gada filma Vēl pa mēriņam iespiežas skatītāja atmiņā ne vien ar vairākām asprātīgām epizodēm, bet arī – galvenokārt! – ar sirdi plosošo, ugunīgo un pašatdevīgo galvenās lomas tēlotāja Madsa Mikelsena deju finālā. Skolotājs dejo skolēnu izlaiduma izbraukumā, ar katru ķermeņa šūnu izbaudot savu esamību. Tas ir tik dzīvi apliecinoši, ka pilnīgi neticama šķiet filmas tapšanas vēsture. Tomasa Vinterberga luga tapusi iestudējumam Vīnes Burgteātrī. To rakstot (kopā ar līdzautoru Klausu Fligāru), režisors daudz konsultējies ar savu meitu Īdu, kura apgaismojusi viņu par dāņu skolēnu alkohola lietošanas tradīcijām un mudinājusi ekranizēt šo stāstu. Īda arī filmējās skolnieces lomā, bet pēc četrām filmēšanas dienām gāja bojā autokatastrofā. Režisors filmu veltīja meitai, un skolēnu lomās filmējušies arī Īdas klasesbiedri.
Sākotnēji Tomass Vinterbergs savu filmu dēvēja par "alkohola svētkiem, kas balstās tēzē, ka bez alkohola pasaules vēsture būtu gluži citāda", bet pēc Īdas nāves viņš atzina: "Tas nedrīkst būt stāsts par vienkāršu dzeršanu. Runa ir par atmošanos dzīvei."
Tuvības meklējumi
Dailes teātrī tapusī režisora Gata Šmita izrāde Vēl pa vienam programmiņā ir nosaukta par "neparastu komēdiju par vīriešu dzīvi". Taču tas ir triks uzmanības piesaistīšanai, jo tas, ko redzam uz Lielās zāles skatuves, ir psiholoģiska drāma ar tik niansētu aktierspēli, cik vien to pieļauj zāles mērogs, kas tālāk sēdošajiem, pieļauju, šīs nianses var arī neļaut uztvert. Arī izrāde, tāpat kā filma, pat par spīti paredzamajam priekam, ko skatītājos izraisa alkohola lietošanas ainas un dzērienu ietekme uz varoņu organismu, nav par dzeršanu. Četri draugi – visdažādāko pusmūža krīžu simptomu nogurdināti vidusskolas skolotāji – puspajokam, pusnopietni norvēģu psihiatra Finna Skorderūda it kā veiktā pētījuma iespaidā nolemj īstenot eksperimentu, kura mērķis ir uzzināt, kā alkohola promiļu daudzums ietekmē viņu sniegumu klasē un privāto dzīvi.
Galveno varoni – vēstures skolotāju Martinu – spēlē Lauris Dzelzītis. Tā ir viņa atgriešanās teātrī pēc pauzes. Martins alkohola ietekmē piedzīvo gan sen zudušās enerģijas pieplūdumu, gan strauju kritienu, kas atsvešina viņu no ģimenes. Sekojot Laura Dzelzīša darbam vairākus gadu desmitus, novērtēju viņa aktieriskās muskulatūras pieaudzēšanu – no ekstravertu, eksplozīvu raksturu atveidotāja (kā Vandals režisora Oskara Koršunova iestudētajos Izraidītajos) viņš pamazām kļuvis varošs un gribošs spēlēt trauslus, jūtīgus tēlus (kā Billijs režisora Aleksandra Morfova iestudējumā Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu) un nonācis arī pie introvertā, iekšupvērstā Martina jaunajā izrādē Vēl pa vienam. Īpaši smeldzīgi izskan viņa tuvības meklējumi ar sievu – Ievas Segliņas dzīves nomākto Aniku – un abiem dēliem. Nerealizētie mērķi, malā nomestās kādreizējās aizraušanās grauž Martinu kā akmentiņš kurpē, tāpēc vienkāršāk bijis atmest visam ar roku.
Arī pārējie draugi, kurus atveido Dainis Gaidelis, Gints Andžāns un Gints Grāvelis, ir apjomīgi personāži. Daiņa Gaideļa Pēters ar savu nepiepildīto sapni par mūziku un romantiskajām katastrofām ir ieņēmis tāda omulīga iesmējēja lomu, aiz kuras slēpjas nedrošība un biklums, un alkoholiskais eksperiments viņam gluži kā dzēriens Lauvam Oza zemes burvī piešķir drosmi. Ginta Andžāna izsmalcinātais filosofijas pasniedzējs Nikolajs jūtas acīmredzami neveikli, dzīvodams uz sievas rēķina, un viņa neapmierinātību ar savu vietu dzīvē laulības gultā čurājošie bērni tikai eskalē. Viņš allaž cenšas labot situāciju, piedāvājot kaut ko garšīgu iemalkojamu vai uzkožamu. Savukārt uzticamam sanbernāram līdzīgais Ginta Grāveļa sporta skolotājs Tomijs visuzskatāmāk nodemonstrē ne tikai lādzīgo dabu, bet arī alkohola viltīgo, postošo iedarbību.
Visiem draugiem ir dots profesionāli žilbinošs mirklis, kad, promiļu atraisīti, viņi atkal kļūst par patiesi labiem, ieinteresētiem skolotājiem, kuri spēj aizraut arī skolēnus. Loģisks jautājums, ko uzdod izrāde, – kāpēc tas nenotiek bez alkohola palīdzības? Kas notiek ar cilvēkiem, kad viņi sasniedz zināmu vecumu, statusu un rutīnu?
Vīriešu draudzība
Izrādes Vēl pa vienam, Pelikāni un vīnogas Jaunajā Rīgas teātrī (režisors Alvis Hermanis) un Bezkaunīgais vecis Nacionālajā teātrī (režisors Gatis Šmits) risina vīriešu draudzības, pat brālības tēmu kā viņu izdzīvošanai nepieciešamu nosacījumu. Tas nenozīmē, ka draudzība nav iespējama arī vīriešiem ar sievietēm, tomēr kaut kas noslēpumains un maigs ir šajās saitēs, ko fiksē režisori vīrieši. Ja Iveta Pole kopā ar Katrīnu Neiburgu radīja odu māsībai un sieviešu kopības apziņai – izrādi Malleus Maleficarum. Jaunais līgums, kas 2023. gadā ieguva Spēlmaņu nakts balvu kā gada lielās formas izrāde –, kāpēc lai nerastos izrādes un filmas par vīriešu draudzību?
Man gan gribētos, lai abām sieviešu lomām – Ievas Segliņas Anikai un Kristīnes Nevarauskas skolas direktorei – būtu piešķirta lielāka telpa un bagātāka biogrāfija nekā tagad. Pašlaik direktore ir lietišķa un/vai norūpējusies, savukārt Anika – nomākta un atturīga, tas arī viss.
Horeogrāfes Annas Abalihinas režisētais skolēnu pulks no TDA Ačkups studijas labi ieguļas izrādes fonā kā sinhrons un kustīgs daudzgalvu organisms. Jaunieši kustas aizrautīgi. Aizraujoša un filmu nekopējoša ir fināla deja, kurā uzsvars ir uz Martina iejukšanu starp dejojošajiem skolēniem. Būtu gribējies redzēt detalizētāk izstrādātas atsevišķu skolēnu lomas. Tomija skolnieka – futbolista Brilles –, abu Martina dēlu un neveiksmīgā eksāmenu licēja Sebastiana atveidotāju vārdus vēlētos lasīt programmiņā izceltus pie lomām, nevis tikai kopīgajā jauniešu uzskaitījumā.
Jautājumus liek uzdot arī Rūdolfa Baltiņa scenogrāfija. Koka paneļiem rotātā auditorija un lakoniskā skolotāju istaba pa labi uz paaugstinājuma atgādina turpat Dailē redzēto tiesu drāmu Viņš teica, viņa teica, ko iekārtojis scenogrāfs –8. Savukārt kinematogrāfiskais paņēmiens dažas ainas risināt dziļā dibenplānā liek skatītājam zaudēt jūtīgus aktierspēles momentus.
Lielais izrādes uzdotais jautājums ir – kur mums meklēt savu īpašo iekšējo resursu, lai jaunas dzīves atmodai nebūtu nepieciešams alkohols vai kāds cits mākslīgs kairinātājs. Šķiet, to izdodas atrast galvenajam varonim, un, cerams, izdosies mums visiem.
Vēl pa vienam
Dailes teātra Lielajā zālē 2.XI plkst. 15, 25.XI plkst. 19, 6.XII, 10.I plkst. 18, 11.I plkst. 13 un 18, 7.II plkst. 18, 8.II plkst. 13 un 18, 27.II plkst. 19
Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 18–4