“Homo Novus vienmēr bijis svarīgi doties uz priekšu, atklāt jaunus apvāršņus, satikt jaunus cilvēkus – šogad festivāla jubilejā vēlētos satikt ikvienu, kas bijis daļa no tā. Vai festivāls spēj kļūt par dažādu paaudžu satikšanās vietu? Lai tā notiktu, ar nelielu klātbūtnes momentu šī gada programmas veidošanā esam aicinājuši piedalīties visus agrākos festivāla veidotājus,” stāsta festivāla kuratore Santa Remere.
Festivāla simbols būs liels dzeltens balons, kuram piemīt spēja uz sekundes daļu likt pavērst skatienu augšup. Tā idejas autore ir latviešu scenogrāfe un kostīmu māksliniece Monika Korpa (Pormale), kura kopā ar domubiedriem veidoja scenogrāfiju arī pirmajam festivālam 1995. gadā un šogad piedāvā savu vīziju festivāla trīsdesmitgades svinībām.
Šogad festivāls lielā mērā norisināsies kustībā – aicinot pievienoties dabas ekspedīcijām uz Ķemeru tīreli vai izzūdošo Torņakalna mitrāju, kā arī doties atpakaļ uz Daugavpili, kur 1995. gadā aizsākās Homo Novus stāsts. Šogad tur paredzēta 24 stundu izrāžu un notikumu programma. Festivāla izskaņā Valmierā laikmetīgās mākslas telpā Kurtuve ar četru izrāžu programmu tiks atzīmēta laikmetīgās dejas trīsdesmitgade.
Savukārt mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts ietvaros 6. septembra vakarā notiks kopīgs festivāla jubilejas gājiens, kas simboliski vedīs cauri pagātnes un nākotnes jaunā teātra skatuvēm pilsētvidē. Gājiens sāksies plkst. 18.00 pie Latvijas Jaunā teātra institūta biroja (Miera ielā 39, Rīgā), un tajā aicināti piedalīties visi, kas jūtas piederīgi Homo Novus festivāla saimei. Gājiens noslēgsies pie Latvijas Nacionālās operas un baleta, kur būs apskatāma Daces Ignatovas jaunās izrādes Laika Zobs un klusuma mizotāji scenogrāfija un uzstāsies elektroakustiskā grupa Alejas ar izrādes mūzikas pirmatskaņojumu.
Kā ierasts, arī šogad festivāls runās par globāli un lokāli aktuālām tēmām. Festivāla centrālā daļa atvēlēta starptautiskai Ne-konferencei, kas veltīta planētas ilgtspējai un jaunām zināšanu apmaiņas formām starp dažādu mākslas un dabaszinātņu nozaru pārstāvjiem. Par cilvēka ietekmi vides pārmaiņu procesos, nevienlīdzību starp dabas autonomiju un civilizācijas spiedienu festivāla jaundarbos reflektēs pašmāju mākslinieki – Evarts Melnalksnis, Linda Boļšakova, kā arī Kvīru koris, kas festivāla laikā īslaicīgi pārtaps par Klimata kori.
Pārvērtības pilsētvidē nodrošinās Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas katedras studenti izstādē Pārbūves. Viņi piedāvās savu redzējumu par rītdienas teātra skatuvēm pilsētā.
Festivāls pēc iespējas nodrošinās laikmetīgā teātra pieredzi arī cilvēkiem ar dažāda veida piekļūstamības vajadzībām, tajā skaitā 5. septembrī aicinot uz Piekļūstamības dienas svinībām, kuru uzmanības centrā šogad ir kultūras piedāvājums kopienai ar dzirdes traucējumiem un neirodažādību.
Par neapbruņotu pretošanos karam un sievietēm, kuras nav mierā ar upura lomu, runā šī gada centrālā izrāde – poļu režisores Martas Gornickas Mātes. Dziesma kara laikā.
Britu mākslinieki Rozana Keid un Aivors Makeskils dalīsies ar personiskā pieredzē balstītu Pinokio pasakas versiju un pievērsīsies jautājumam par marginalizētas sabiedrības grupas iznākšanu uz lielās skatuves, bet itāļu mākslinieces Valentinas Medas izstāde Pilsētas naktī atklās Rīgas ģeogrāfiskās, emocionālās un politiskās robežas, kuras mēdz ietekmēt mūsu aizspriedumi un kultūras piederība.
Par faktu un atmiņu lomu kolektīvajā apziņā aicinās aizdomāties Igaunijas un Slovēnijas skatuves zvaigžņu kopradītā izrāde Interesants fakts, kas savā viktorīnā uzdod jautājumus par to, kas mūs patiesi vieno – nacionālā identitāte, traģēdiju radītās atmiņas vai plūšana pa straumi globālo faktu okeānā?
Īpašs festivāla notikums būs arī izrāde ģimenēm Laika Zobs un klusuma mizotāji Latvijas Nacionālās operas un baleta bēniņos, kuru veidojusi jaunā māksliniece Dace Ignatova kopā ar radošo komandu – Kirilu Ēci, Gunu Zariņu un grupu Alejas.
Šī gada festivālu raksturo ļoti plaša sadarbība ar pilsētām, kultūras un nevalstiskā sektora organizācijām un interešu grupām. Sadarbībā ar Rīgas cirku notiks izrāde Smilšu ainavas, sadarbībā ar Ģertrūdes ielas teātri - programmā iekļauta dejas izrāde HA. Dejkoncerta izrādi dzirdīgo un nedzirdīgo auditorijai palīdz organizēt 3D Friends, Daugavpils programmas producēšanu atbalsta New East, bet laikmetīgās dejas programmu Valmierā līdzproducē Latvijas Dejas informācijas centrs. Festivāla tapšanā savu roku pielikušas organizācijas Gribu palīdzēt bēgļiem un Zaļā brīvība.
“Gribētos šo saukt ne vien par teātra, bet par visa nevalstiskā un kultūras sektora festivālu. Atbalsts un nozares solidaritāte ir lielākā dāvana, ko varētu vēlēties svētkos, un tas ļauj mums teikt, ka “pat ja nebūtu festivāla, festivāls būtu”, jo septembris Rīgā un Latvijā vairs nav iedomājams bez jaunā teātra un laikmetīgās mākslas klātbūtnes,” atzīst S. Remere.
Par godu festivāla jubilejai top arī vairāku desmitu autoru kopradītā Homo Novus grāmata, kurā apkopos tās zemstraumes, kas, festivālā aizsāktas, turpina virzīt un urdīt teātri un plašākus mākslas un domāšanas procesus.
“Šī grāmata nebūs atmiņu klade, kas aicina priecāties par padarīto. Tās mērķis ir, balstoties 30 gadu pieredzē, samērot padarīto ar nākotnes tendencēm un kļūt par rokasgrāmatu aktīvai sarunai par rītdienas teātri un festivālu kā būtisku formātu tā attīstībā,” stāsta grāmatas sastādītāja un ilgstoša festivāla kuratore Gundega Laiviņa.
Festivāla sarunu programmā būs iespēja iepazīties ar grāmatā aplūkotajām tēmām un autoriem. Grāmatu izdos izdevniecība Neputns, un tā nonāks pie lasītājiem gada beigās. Ikviens ir aicināts palīdzēt grāmatu radīt kopā un atbalstīt tās izdošanu.
Festivālu Homo Novus producē biedrība Latvijas Jaunā teātra institūts – nevalstiska organizācija, kas strādā ar laikmetīgo teātri un citām skatuves mākslas formām vietējā un starptautiskā līmenī.