Spēlmaņu naktī triumfē Nastavševa Asins kāzas

Nesteigsimies Nastavševam piedēvēt augstprātību, ka nenāca balvas dzīvajā saņemt, visiem un aizvien, jebkurā brīdī nav pieņemams BARS.

Apsveicu visus, kam izdevās svētkus just!

Protams ir jau būtiski, kādās kategorijās domājam: vai par savu likteni, liktenīti, vai par to kopējo visu mūsu. Un tad jau daudz kas izmainās. Nacionālajam teātrim O.Rubenis šķiet veiksmes stāsts (un, kurš gan to apšaubīs), bet, kāda politika viņam tuva, par to neviens dziļāk nedomā. Kaut kā nevaru izslēgt no atmiņas faktu, ka O.Rubenis piedalījās GKR dibināšanas atbalsta grupā Lielajā ģildē. Un nesen, K.Serebreņņikova viesošanās reizē, kad N.Ušakovs arī bija skatītāju rindās, tad foto bija visai iespaidīgi. Vērīgas acis tur varēja pietiekami saskatīt. To, ko iespēj nauda, to neiespēj pat ideāli un godpilni mērķi. SN pasākumā manu sirdi sildīja J.Znotiņa rūpe par mazo skatītāju, tur sajutu patiesu sirds degsmi. Bet par pasākumu kopumā, man no savirknētiem tekstiem atmiņā nekas nav aizķēries. Tāda kolāža, kas ātri izplēn.

Mazs iebildums vakara scenārija autoriem: atkal jau konferansjē skandināja "cienītās dāmas" un "godātie kungi"! Aicinu atbrīvoties no šīs mistiskās un ne ar ko neattaisnojamās cieņas un goda dalīšanas pēc primārajām dzimumpazīmēm: sievišķās=cienījamas; vīrišķās=godājamas. Uzruna "dāmas un kungi" jau ietver cieņu un godu ar uzviju - pelnīti vai nepelnīti!

No 95% klātesošo - gaumīgos, notikumama atbilstošos vakartērpos - absolūti IZCĒLĀS Segliņa un Krūzkops; Cīrule arī; protams, Dreģe; Dzudzillo pāris; Grāvelis Smiļģa tēlā [varbūt, uzsveru - varbūt nebūtu traucējis viņam blakām arī kāds Ertnerītes veidols - nu, bet tas tā - pārdomām nākamajo Spēlmaņu Nakti Dailē uzvedot]. Visā visumā - bija labi!

Uzvedums bija elegants - [izņemot technisko klizmu, kad lidaparāts sadūrās ar no šnorbēniņiem nolaižamo paneli] - bišu stropi, "Volga" un planieris, un Grāvelis ar perrfekti deccenntu skatuves runu, rumpi turošu skatuves kustību un zibenīgu asprātību; un 95% klātesošo - gaumīgos, notikumam atbilstošos vakartērpos [pārējie 5% paši zina, kuri viņi ir]; un žilbinošā Dreģe, no kuras būtu varējušas, bet neiedvesmojās Doveika un Zariņa, jo abām likā svarīgāk lišķīgi glaimot Ojāram un Zolei, noliedzot savu talantu un tā sagādājot smagu vilšanos vecajai Paulai; Egons Dombrovskis, kurš nekad nepieviļ, jo gan uz skatuves, gan dzīvē klausās un dzird, skatās un redz, par ko liecināja viņa jo sakarīgie un trāpīgie pateicības vārdi; videoiespraudumi, kur viens saka: kritiķis ir teātra prokurors, tiesnesis un advokāts, bet SR saka: kritiķis nav teātra prokurors, tiesnesis un advokāts... Bija labi!

Neko nevaru teikt par Asins kāzām, jo tikai decembra beigās iešu uzmest aci, bet nu nespēlē viņš vēl vienā līgā ar Hermani un Kairišu...vismaz pagaidām vēl- nē. Vakardienas pasākuma skatīšanos pabeidzu pie balvas par mūziku-Asins kāzām- sapratu, ka skatīties nav vērts. Un man arī šodien darba diena. Pasākums (un tas nav par Žagara režiju) , bet par pašu pasākuma filozofiju ir sekls, glamūrīgs un ļoti, ļoti provinciāls. Žūrijas darbs...intrigas, naudas sadale par (koeficents finansējumam) balvām un blats...nu kā Saeimā pie deputātu kvotu sadales....

Smiļģis un Rainis gan laikam būtu priecājušies par lielāku atzinību "Uguns un nakts" iestudējumam Nacionālajā teātrī! Bet Vlads, kā teica Rubenis, jau vairāk mīļš.

Šis pasākums lēnām pārvēršas par balagānu ar vietējas nozīmes žargonu- "savējiem". Paši pūta, paši dega! Žēl!

radzobe twiterī žēlojas, ka gandrīz neviens nepateicas visvarenajai žūrijai

Mūsu skatē gan triumfēja mono-izrāde "Sarkanā fekālija" par baltkrievu bērnu piedzīvjumiem Salaspils nometnē 1944.gada vasarā. Galvenajā lomā arī albīnu tautības cilvēks, kurš betmena kostīmā un Sarkanās fekālijas tēlā taisa visādus pekstiņus.

Cik cēli, apbalvotais režisors tikai strādā. Balvas viņam neko nenozīmē. Tikai un vienīgi darbs!